ir daudz tādu pētījumu, kuru rezultāti ir atkarīgi no tā, kā tiek veikts pētījums. piemēram, ja pēta dažādu diētu ietekmi uz cilvēkiem, tad parasti cilvēkiem pasaka, ko ēst un ko neēst, sākumā viņi cenšas, bet pēc tam pārsvarā ēd tāpat kā agrāk, un rezultāti pēc ilgāka laika sanāk dīvaini. tādi ir lielākā daļa diētu pētījumu. ticami būtu tikai tādi, kur cilvēka katru ēdienreizi kontrolē, tas būtu iespējams pansionātā vai cietumaā varbūt, un to pētījumu ir tik maz, ka tur nekas liels nesanāk.

tātad ja dati ir publicēti, tad meklē - kā tika novēroti šie bērni. ja tas ir tikai pēc poliklīniku statistikas, tad tiem nav nekādas vērtības (sk augšminēto piemēru ar mani un radeni). ja tie ir bērni kontrolētos apstākļos, varbūt bērnunamos, tad tiem var ticēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja dakteris paņem savas, gana plašās, prakses datus un savelk griezumā vax pret nevax, tad viņam sanāca rezultāts, kas apskatāms dotajā adresē, ar grafikiem u.t.t. Ja atšķirība būtu 10% robežās, neviens par to neuztrauktos, bet atšķirība ir vairākkārtīga, atsevišķiem veselības problēmu veidiem pat daudzkārtīgi par sliktu vakcinētajiem bērniem.

Vai šādu tendenci jāignorē, jo 50 gadus vecas grāmatas saka, ka vakcīnas darbojas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši tā. nevakcinēšanās pati par sevi ir totāla neuzticēšanās ārstiem; padomā pats. viņi taču ārstus par bērnu gandrīz slepkavām uzskata. viņi darīs visu, lai nevajadzētu bērnus pie tādiem ārstiem vest.

atceros pati, kā reiz nevēlējos lietot konkrētas zāles un ārste mani brīdināja par drīzu nāvi un teica "padomājiet taču vismaz par saviem bērniem". es ļoti jūtu šo uzticēšanās atšķirību. neuzticēties nozīmē pašam uzņemties atbildību.

ja ārstticīgā vecāka bērns ārstu apmeklē 2 reizes gadā, bet ārstneticīgā vecāka bērns ārstu apmeklē reizi 5 gados, tad tur ne tāda vien atšķirība sanāk. turklāt mans ārstticīgais radinieks, manuprāt, tikai ar pārmērīgu zāļu lietošanu ir astmas pazīmēs iedzīvojies un mammai par apmierinājumu lieto inhalatoru.

varbūt arī ir atšķirība, bet ne šādā veidā tā meklējama. ja kāds apmeklētu katru vakcinēto un nevakcinēto ģimeni un draudzīgi iztaujātu par slimošanām pēdējā gada laikā, tad varbūt būtu lielāka jēga. vai ja visiem uztaisītu analīzes un kaut kādus mērījumus. šeit pētījumu tēma drīzāk ir psiholoģiskais aspekts. protams, interesanta tēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tēma drīzāk apzīmējama kā graujoša/sensacionāla/šausminoša un nekavējoties jāveic neatkarīga/kontrolēta/caurspīdīga izpēte, lai apgāztu, vai apstiprinātu apgalvojumu, ka vakcīnas padara bērnus slimākus citā organisma daļā/funkcijā, nekā paredzētā aizsardzība, ko vakcīnai vajadzētu dot.

Sākotnējie dati ir un tiem vajadzētu uzdzīt šausmām jebkuram vecākam, kurš ļāvis vakcinēt savus bērnus atbilstoši uzspiestajam(esmu gājis tam cauri, tā ka zinu no personīgās pieredzes, kā tas notiek) kalendāram.

Šajā gadījumā dati liecina, ka antivakseru aizdomām pret konkrēto produktu līniju ir pamatotas aizdomas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tak tāda informācija klīst apkārt jau sen, pamanīju to pirms gadiem 30 (par autismu) un kopš tā laika mēdzu uzmest aci. neviens arī nav traucējis veikt izpēti; to autismu pārliecinoši apgāza. esmu lasījusi diezgan cienījamos avotos, ka ir iespējama saikne starp vienu kombinēto vakcīnu un vēlākām autoimūnām slimībām, bet tur tā atšķirība bija nevis daudzkārtīga, bet stipri zem 10% (ko tu uzskati par nenozīmīgu). drīzāk zem 1%; tiešām neatceros.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nenozīmīgu salīdzinoši ar vairākkārtīgu.

Par šiem autisma pētījumiem ar zinu, bet ja atceros pareizi tos veica vakcīnu ražotāji paši, vai kāda no meitaskompānijām, attiecīgi ticamība godīgumam, šādam pētījumam, ir maza.

Uztrauc, ka šādu pētījumu tikpat kā nav un esošie veikti ar potenciālu ieinteresētību konkrētā rezultātā.

Tā ka emocijas pie malas un skatamies kas notiks, vai arī jāvāc vismaz parakstus, lai šāds pētījums tiktu veikts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neatceries pareizi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja Tu atcerētos pareizāk par mani, droši vien padalītos ar kādu drošticamu informāciju, ko man pat negribētos apstrīdēt dēļ šīs informācijas izcelsmes, vai pamatotības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3136032/

Tur ir arī tsk. linki uz tālāko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies!

(Reply to this) (Parent)

Jau paliek interesanti: "... no causal link was established between MMR vaccine and autism as the data were insufficient... "

Tātad, pētījums daļēji tika atsaukts nevis tāpēc, ka nerada autismu, bet tāpēc, ka pētījums veikts ar pārāk mazu grupu, kas rada izmantojamu datu trūkumu. Rakstā minēts, ka 12 bērni, kuru datus izmantojot izrādījās, ka vakcīnas ir saistītas ar autisma rašanos, bet to nevar attiecināt uz sabiedrību kopumā, jo pētāmā grupa pārāk maza. Tā sanāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"no causal link was established" ir pieklājīgs veids kā pateikt "tukšdiršana".

Bet palasi tālāk. Tai skaitā par to, kas noskaidrojās attiecībā uz Wakefieldu pašu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Palasīju, ka potenciāls interešu konflikts, kas var būt tikpat "no causal link was established" bez pietiekamas izpētes un kas pēc būtības neietekmē, ka ir Wakefielda fakts, ka dotajiem divpadsmit bērniem vakcīnas izraisīja autismu ar pietiekami lielu ticamību, lai to apgalvotu pētījumā, kamēr izpētot šo duci neapstiprinās pretējais.

un

Uz vakcīnu ietekmi sabiedrībā kopumā, ne Wakefielda pētījums, ne tā noliegums nedod pamatu apgalvot, ka vakcīnas rada autismu, vai ka nerada, jo tas joprojām nav pienācīgi izpētīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Psc... nu, šis bija tāds lakmusa papīrs.

Ir skaidrs, ka tāpat kā ir vakcīnu nozombētie, tu esi antivakcīnu nozombētais.

Atzīsti vien, tev nav svarīgi kas ir patiesībā, bet lai tev izskatās taisnība.

Atā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai man būtu taisnība, man ir jābūt taisnībai, tāpat, kā pretējai pusei.

Patiesību var noskaidrot cenšoties to noskaidrot, nevis uzspiežot savu viedokli ar jebkādiem līdzekļiem, tai skaitā izvairoties no pretējās puses doto datu apspriešanas.

Šobrīd neesi devis neko, kas apgāztu, vai pat liktu šaubīties par manā sākotnējā ierakstā dotajiem datiem, jo kā redzi pat Weikfīlda gadījums ir skatāms no dažādām pusēm(kas pat nav darīts).

(Reply to this) (Parent)

Kas saistībā ar manā sākotnējā ierakstā minēto doktorāta statistiku dod iemeslu domāt, ka vakcīnas pašas, vai arī tikai alumīnijs šajās vakcīnās tomēr rada tik lielas problēmas, lai būtu vērts to papētīt sīkāk un tik caurspīdīgi, lai nozares neatkarīgajiem spečukiem nebūtu kur piekasīties.

(Reply to this) (Parent)

Vai vispār kāds kaut ko atceras senāk par pāris gadiem? Kādus megafeilus darījušas farma un pārtikas ražošanas korporācijas unisonā ar politiķiem. Un pēc tam to paslaucījušas zem paklāja. Imo neviens neatceras tālāk pār pēdējo mediju propagandas ciklu un viss. Savukārt tie, kas pēta un stāsta vēsturi par visiem megafeiliem, tiek ostrakēti un pasludināti par nemiera cēlājiem, konspiwhatever, antiwhatever disidentiem, kurus vajag norakt un parastajai tautai turpināt ticēt varai. Ne velti mums te tagad ir orveliski institūti aļa "factcheckers", kuri sākuši uzpeldēt kā sēnes pēc lietus tikai tāpēc, ka internets izrādījies pārāk liels šķērslis Plānu virzīšanai. Vajag apkarot "viltus ziņas" n šit. Un kurš būs labāks viltus informācijas apkarotājs kā politiķu-mediju-oligarhu konglomerāts, mūsu pašreizējā monarhu-augstmaņu-klēra ģilde. Merchants and their pet politicians/propagandists.

(Reply to this) (Parent)

>> atceros pati, kā reiz nevēlējos lietot konkrētas zāles un ārste mani brīdināja par drīzu nāvi

Mūs savukārt mācīja, ka tā teikt pacientiem ir pats visliktākais, ko vien var teikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādu gadījumu, kad tiešām būtu drīza nāve, ir ļoti reti. Varbūt insulīns 1. tipa cukura diabētam. Bet arī tad pietiktu ar pāris reizēm, kad slimnieku diabēta komā aizved ar ātrajiem un slimnīcā atkačā, lai pacients tomēr pats izlemtu, ka dzīve ar insulīnu ir grūta, bet tomēr labāka nekā bez.

Un kas notiks, ja kādā citā gadījumā pacients nelietos zāles un tomēr nenomirs? Viņa ticība ārstiem, kas jau tā bija zema, tikai kļūs vēl zemāka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas bija pirms 8 gadiem un tagad atļaujos justies kā uzvarētāja. nu ne drīza nāve, bet nāve caur strauji progresējošu invaliditāti. bet ar to es gribēju teikt, ka ļoti labi zinu, ka tie, kas atbildību par savu veselību uzņemas paši, rīkojas citādāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pacienti vienmēr uzņemas atbildību par savu veselību paši. Atšķiras tikai avoti, kuros viņi ieklausās.

Jā, es saprotu, ka paradigmas izpratnē, kā strādā medicīna, mainās lēnu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, tas ir aprakstīts diezgan daudzos rakstos - ka vidēji paiet 17 gadi no zinātniska pētījuma līdz ārstēšanai, tas ir, līdz vadlīnijām. tā ka mierīgi ir iespējama situācija, kad ārsti saka vienu, un zinātnieki citu. bet pacientiem tagad ir iespējams noskaidrot, ko zinātnieki saka.

speciāli tev īslaicīgi noņēmu atslēgas

http://klab.lv/users/kihelkonna/855533.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/637035.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies, tieši tagad nav laika skatīt, jo jāiet uz darbu. Bet vakarā palasīšu.

(Reply to this) (Parent)

Izlasīju. Komentēju šeit, jo tur nevar.

Piekrītu, ka pašam jāpēta, ar abām rokām par un taurēju to, no savas cibas kanceles, jau vismaz divus gadus. Kādam pat ir pielecis, tātad darbojas.

Zinātnes-prakses cikli saprotami, bet secinājumos rakstīts, ka maz zināms, tātad nav pētīts pietiekami, vai tiek slēpti (Despite their policy salience, little is known about time lags and how they should be managed.) un 17 gadi ir ilgākais cikls, tātad ir arī ātrākas iespējas jaunām lietām nonākt līdz pacientiem(ne seceinājumos).

(Reply to this) (Parent)