Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2014-11-02 20:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viļums uzvedināja...
Te nu es visus veģetāriešus un sivēnu draugus palūgšu aizgriezties, lai netraumētu psihi!

Jā, es arī bērnībā gaidīju cūku bēres! Pirmkārt jau gardumu dēļ. Akniņas - svaigas, vēl siltas, drusku paklapē, tad miltos un olā un uz pannas! Iekšā paliek sula, tipa - "ar asini". Karbonādes, pagatavošana tāda pat kā aknām. Tik garšīgas karbonādes es vairs nekad neesmu ēdusi, lai gan ir sanācis ēst labu gaļu, bet tik svaigu, protams, ne. Mūsu mājās tās nesauca par karbonādēm, bet šnicelēm. Tad nu jūs varat iedomāties, cik piečakarēta es jutos, kad pilsētas ēdnīcā paņēmu tā saucamo šniceli! Tad vēl - ne gluži tajā pat dienā, bet drīzi pēc tam kausēja taukus un katla dibenā palika gruzdumi, kā tos nosauca Viļums, vai kā mana vecmamma teica - čīkstalas: mazi izgruzdināti gaļas gabaliņi.
Otrs, kas bija - tusiņš! Cūku kāva tēta draugs Juris, tad vēl bija kādi pāris pasākuma dalībnieki, kas piedalījās pie kaušanas, svilināšanas un sadalīšanas. Viņi sēdēja ap galdu, pīpēja kā velli (un pat vecmamma neiebilda, ka to dara istabā!), dzēra šņabi un spēlēja kārtis. No šņabja pudeļu vāciņiem - varbūt atceraties, bija tādi kā cepurītes, kur atplēsa garu ļipiņu - taisīja zirdziņus (piebāza ar maizi un iesprauda 4 sērkociņus kā kājas) un gulbīšus priekš manis. Un es staigāju ap galdu un "piedalījos" - skatījos onkuļiem kārtīs un pēc tam čukstēju tētim ausī ;) Starp citu, citas sievietes tajā tusiņā nepiedalījās! ;)


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antuanete
2014-11-02 20:54 (saite)
Par tām šnicelēm jūsmājās bija taisnība, jo īstā šnicele tak ir plāni izklapēta karbonāde; interesanti tikai, kādā ceļā padomju ēdnīcas kotlešveida izstrādājums ieguva šniceles nosaukumu :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-11-02 20:56 (saite)
Tur tas prikols vispār bija zemisks: apaļo sauca par kotleti, bet gareno par šniceli!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]aizliegts_v
2014-11-02 21:01 (saite)
Nekā, apaļie bija tefteļi, ja kāds nokrita zemē un mazliet saspiedās, tapa par kotleti, ja kāds vēl uzkāpa virsū, tad sanāca šnicele.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-11-02 21:16 (saite)
:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]aizliegts_v
2014-11-02 21:00 (saite)
Padomju ēdnīcās jau bifšteks ar olu ar bija samalts, labi, ka ola vismaz bija vienā gabalā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]aizliegts_v
2014-11-02 20:59 (saite)
Oi, nu mums cūku bēres laikam nebija tik kolorītas, es vismaz neatceros. To gan, ka pirms kaušanas veči ieņēma, lai drošāka roka:) Vienreiz roka bija sanākusi tik "droša", ka suķis izspruka un tad bija jāķer rokā.
Ceptas aknas vai aknu mērce gan man nekad nav garšojušas. Tikai pastēte. Nezinu kāpēc, bērnības trauma droši vien.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antuanete
2014-11-02 21:05 (saite)
Man arī radinieki fano par aknu plācenīšiem un ceptām aknām, bet es galīgi nē, toties pastēti ēdu labprāt. Ak, kā kādreiz vecmāmiņa un tēva māsas taisīja pastētes vairumā, ar piemaltu speķīti un sviestu; leģendas vēsta, ka uz mana tēva kristībām esot pastēti maluši četras reizes pēc kārtes, lai būtu mazāk graudaina. Kas tad tagad nekaiš, iemet blenderī un lieta darīta :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-11-02 21:14 (saite)
Es tomēr maļu ar gaļmašīnu, jo vot nav kaut kas tā ar to blenderi - nepareiza konsistence! ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kuminjsh
2014-11-02 21:13 (saite)
Jā, nu lielākai daļai bērnu/pusaudžu tiešām garšo tikai pastēte. Es esmu drīzāk izņēmums;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sursurs
2014-11-02 21:19 (saite)
Man atkal no cūku bērēm laukos atmiņā visvairāk palikusi svilināto saru smaka un tas skats, vēl tas, ka neļāva mums - bērniem to kaušanu skatīties, arī ceptas akniņas un asinsdesas. Puskaraļvalsti atdotu par tādām asinsdesām kā vecmamma taisīja!!!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-11-02 21:56 (saite)
Aha, to jau tagad saprot, KAS tas bija, bet toreiz vēl niķojās - ēdīs-neēdīs!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sursurs
2014-11-02 23:50 (saite)
:D Brālis niķojās. Es nē. :D Es biju pārākajā starā par jebkuru no radagabaliem, kurš atteicās ēst asinsdesas, jo tad bija mazāk ar ko jādalās.. :D Tās ta galu galā nevarēja uztaisīt vēlāk vēl.. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-11-02 23:52 (saite)
:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ravejsledzejs
2014-11-02 22:14 (saite)
Mana mamma tās čīkstalas sauc par dradžiem...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-11-02 22:15 (saite)
Lūk, cik daudz nosaukumu! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ravejsledzejs
2014-11-02 22:19 (saite)
Vo,vo. Un es nebrīnītos, ka būtu vēl.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]muzungu
2014-11-03 14:40 (saite)
Aha, Skrundā, tas ir Kurzemē, šos ar tā dēvē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ravejsledzejs
2014-11-03 16:20 (saite)
nu mamma ir Liepājniece. tas arī Kurzemē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nova
2014-11-02 22:14 (saite)
o, cūku bēres laukos rullēja! pie mums tos tauku kraukšķus sauca par dradžiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-11-02 22:15 (saite)
dradži 2! ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nure
2014-11-03 10:17 (saite)
Pie mums Gulbenes pusē par circeņiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]oblica
2014-11-02 22:56 (saite)
Ja, mums arii par dradzhiem. Asinsdesas, ceptas smadzenes un kartupelju desas bij pats labaakais! :-)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-11-02 22:58 (saite)
Mana ex-vīramāte vēl taisīja pildītu kuņģi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sursurs
2014-11-02 23:51 (saite)
Mana vecmamma asinsdesās lika ij grūbas (laikam), ij kartupeļus...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]adinkra
2014-11-03 09:12 (saite)
Mums ar tāpat bija, ceptas aknas un karbonādes. Aknas man tā arī vislabāk garšo joprojām. Taukus kausēja kopā ar nierēm, krikumus ar par dradžiem sauca. Galvu ne vienmēr galertā vārīja(mums nebija ne zilca ne aukstās gaļas), ja uz gada beigām, tad pusgalvu parasti servēja ar zirņiem/pupām, mēs ar māsu parasti uz ausi pretendējām.
Parakstīju(un būtu vēl ko), un tas viss tiešām izklausās tā, ka veģetārieši novīst.
Ā, tusiņš, par sievietēm neatceros, bet mani bērnībā nelaida tusēt, kur veči dzer, bērni tiš uz savu istabu.

(Atbildēt uz šo)


[info]nure
2014-11-03 10:22 (saite)
https://www.youtube.com/watch?v=8xyN6SPaQrs

Cūku bēre Čehijā, kopā ar Anthony Bourdain, nelielai nostaļģijai :)

(Atbildēt uz šo)


[info]muzungu
2014-11-03 14:42 (saite)
Ar gaļu saistītās bērnības atmiņas man ir par kūpināšanu, kas sekoja pēc cūkas bērēm. Tā smarža, kas nāca no būdiņas.... ahhhh. Es ar maizes riku sēdēju, ostīju gaisu un ēdu pliku maizi, jo nespēju sagaidīt pašu gaļu :D Un tad vēl zivs un vistiņa... ak..

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?