kihelkonna - rij 5 [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

rij 5 [26. Dec 2014|08:30]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, , , ]

nu tātad. vakar es visiem (tai skaitā vējam, lietum un apsei) prasīju, kāpēc esmu tāda rīma.
šodien zinu. tas saucas leptīna rezistence.

mūsu tauku šūnas ražo leptīnu (sadarbībā ar vēl dažādiem hormoniem un procesiem utt.). galvā ir hipotalāms, kas to novēro. ja daudz leptīna, ar hipotalāma palīdzību smadzenes uzzina, ka pietiek ēst, un laiks uzkrāto tērēt.

ja cilvēks kādu laiku ir pārlieku ēdis, hipotalāms sāk nedzirdēt leptīnu. attiecīgi tālākā sistēma nesaņem signālu, ka ir gana, un padomā, ka laikam ir baigais bads, un vajag ēst vēl. to sauc par leptīna rezistenci. ja nabaga rīma sāk badoties, leptīns samazinās, un to gan organisms pamana, un nospriež, ka ir iestājušies bada laiki, vajag ēst un taupīt resp nekustēties. rīma cenšas iedarbināt gribasspēku un ēst mazāk, bet ko gan var vienas rīmas sīkais gribasspēks pret to, ka organisms ir ieslēdzis visniknāko pašsaglabāšanās režīmu?

leptīna rezistence tiešām ir kas vairāk par iegribu. vienas šūnas smadzenēs kļūst vairāk, citas mazāk. uzšķēržot galvaskausu (žurkām) var redzēt, vai šeit ir darīšana ar leptīna rezistenci.

tomēr no leptīna rezistences var tikt vaļā. interesenti lai guglē leptine resistence reversed. es uz kādu laiku atteikšos no maizes un citiem graudu produktiem. no tā noteikti nemirst (no atteikšanās no maizes; zinu, ka lasītājs satrauksies, ka kā tā var), un pieredze rāda, ka manus ēdelības plostus patiešām iesāk kāds maizes produkts. kā izcili pagatavots speķa pīrādziņš aizvakar.


disklaimeris.
es zinu, tūlīt jūs satrauksieties, ka kaut ko esmu pārstāstījusi pavirši, banāli un nezinātniski. atļaušos neatbildēt jūsu satraukumam.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]watt
Date:26. Decembris 2014 - 08:58
(Link)
miltu produktiem - nē!
From:[info]unpy
Date:26. Decembris 2014 - 09:06
(Link)
Šim "ja daudz leptīna, ar hipotalāma palīdzību smadzenes uzzina, ka pietiek ēst, un laiks uzkrāto tērēt" grūti noticēt. Tikai tamdēļ, ka nav skaidrs, kādā veidā un kādām vajadzībām šāds mehānisms varētu būt evolūcijas ceļā izstrādājies, ja ņem vērā to, ka nosacītā cilvēce ar problēmu "ir pārāk daudz un bieži ēsts, vajadzētu mazāk un retāk" ir saskārusies pavisam nesen un arvien ļoti nelielā nosacītās cilvēces grupā.
[User Picture]
From:[info]krii
Date:26. Decembris 2014 - 09:19
(Link)
Nu, paga - sāta sajūta (kam izteiktāka, kam mazāk) tomēr piemīt arī dzīvniekiem. Evolūcijas funktieris arī varētu būt visai primitīvs - nepieļaut, ka visa pieejamā barība tiek norīta uzreiz, jo vēlāk arī vajadzēs.
From:[info]unpy
Date:26. Decembris 2014 - 09:36
(Link)
Pilnīgi iespējams, proti, kaut kādam mehānismam noteikti jābūt kaut vai tālab, lai neēstu, kamēr nepārsprāgst kuņģis, taču atsaukties tieši uz šī mehānisma darbības traucējumiem tikai tamdēļ, ka aiz apaļā vēdera vairs kurpju šnores nevar saskatīt, manuprāt, ir pārsteidzīgi. Proti, iespējams, vajag nošķirt nosacīto rijību īstermiņā ierobežojošos faktorus no šādas pašas rijības ilgtermiņā.

Pilnīgi neko par šo nezinu, esmu gatavs piekrist visam, iespējams, gvelžu pilnīgas stulbības, laiski teoretizēju, labi paēdis:))
From:[info]unpy
Date:26. Decembris 2014 - 09:15
(Link)
Proti, daudz dabiskāk izklausītos mehānisms, kura rezultātā bez ierobežojumiem strādātu princips "ir ko ēst? ēd un riktīgi daudz, pat, ja negribās, ieēd vēl, šobrīd ta ir ko, bet tuvākās pāris nedēļas var arī nebūt"
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:26. Decembris 2014 - 09:44
(Link)
tas varētu būt no sugas atkarīgs; ir jau kas pieēdas uz ziemu. bet regulāri ēdošajiem pārēšanās var būt saistīta ar mazkustību un neinteresi par vairošanos; tas varētu nepatikt evolūcijai.
From:[info]unpy
Date:26. Decembris 2014 - 09:53
(Link)
Ahā. Man jau šķita, ka jaunietes aicināt vakariņās, lai pēc tam cerētu uz kaut ko vairāk, kaut kā nestrādā, tagad zināšu, kamdēļ:))
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:26. Decembris 2014 - 10:01
(Link)
es domāju, aicini gan, vismaz tādas nedaēdušas! uztura piedāvāšana lai dabūtu to pašu ir dzīvnieku pasaulē ļoti pierasta lieta! visvairāk mani aizkustināja stāsts par kaut kādām mēslu lapsenēm, kur tēviņš var dabūt to pašu vien tad, ja atnes mātītei piciņu labu mēslu. kamēr mātīte kārumu ēd, viņš jau ķeras pie mātītes aizmugures! mūsdienu sabiedriskā ēdināšana gan laikam uz to neorientējas ...
From:[info]unpy
Date:26. Decembris 2014 - 10:05
(Link)
Stāsti iz kukaiņu dzīves kaut kā nepārliecina, jau no dziļas bērnības atceros bēdīgo zirenekļtēviņu pieredzi ;(
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:26. Decembris 2014 - 11:23
(Link)
Vēl ir šī lieliskā teorija:
http://youtu.be/-OnoRhSpO4I
Un šī te, nedaudz depresīvākā:
http://youtu.be/kq7XHmyGEPs
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:26. Decembris 2014 - 11:55
(Link)
Ļ. interesanti - un es nemaz nesatraucos (kas man ir totāli netipiski, es parasti par visu satraucos)!
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:27. Decembris 2014 - 14:08
(Link)
Labs atradums. :) Iespējams, ka homeostāzi, kas iestājusies ar visu leptīna rezistenci, izmainīt ir daudz grūtāk, bet šis vektors noteikti ir vērā ņemams.

Smadzeņu darbību mēs patiešām spējam kontrolēt tikai ļoti mazā mērā. Tā daļa, kas rīkojas neatkarīgi un pretēji mūsu vēlmēm, tēlaini vistrāpīgāk būtu saucama par spoku vai rākšasu. ;) Kas zin, šīs daļas kontrolēšanai lūgsnas varētu būt ne mazāk efektīvas, kā visi pārējie paņēmieni.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:27. Decembris 2014 - 14:09
(Link)
:)
es ticu, ka soli pa solim tas ir izlabojams ar EFT. par citām lietām man nav pietiekamas nojēgas.