extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2016-07-03 22:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Breksits tomēr ir ārkārtīgi spēcīga lieta, jo ir piespiedis pat lielās korporācijas un finansistus runāt par augošo nevienlīdzīgu.

Mani visvairāk izbrīnīja liljabrik apgalvojums, ka ES ir devusi cilvēkiem sociāli-ekonomisko paradīzi. Iespējams, ka tie, kas strādā ES institūcijās, dzīvo savā idealizētā realitātes burbulī. ES ir devusi tiešām ļoti svarīgu lietu – brīvu darbaspēka kustību, un nevajadzētu to novērtēt pārāk zemu. Taču pretstatā tam lielās korporācijas ir ieguvušas veselas 3 brīvības – 1) brīvu kapitāla kustību, 2) preču pārdošanu un 3) pakalpojumu sniegšanu.

Brīva darbaspēka kustība ir ļoti fundamentāla, bet manuprāt, ar to vien ir par maz, jo ja šāda brīvība tiek realizēta, kad valstī ilgstoši ir augsts bezdarbs, tad pieaug neapmierinātība ar šiem apstākļiem gan pašiem ekonomiskajiem imigrantiem, gan valstīs, kurām šie imigranti ir jāuzņem. Spānijā jauniešu bezdarbs ir ap 50%, tāpēc ir pamatoti jautāt, ko ES ir devusi jaunajai paaudzei un mazāk turīgajiem?

UK nobalsoja par Breksitu pamatā divu iemeslu dēļ – 1) pieaugošās nevienlīdzības dēļ, trūcīgākie, mazāk izglītotie cilvēki balsoja pret establišmentu. 2) Jaunieši negāja balsot (Brookings ielika datus, ka balsot aizgāja tikai 36% jauniešu, pretstatā vidēji ap 70%), jo vairums no viņiem neredz, ka ES nopietni rūpētos par viņu problēmām. Šeit nav svarīgi, vai viņu izpratne par esošajiem procesiem ir pareiza, tas ir tikai par to, ka viņiem ir problēmas un šīs problēmas establišments ignorē.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

lūk!
[info]jan09
2016-07-04 00:57 (saite)
piekrītu gan par brīvo darbaspēku kustību, gan institūcijās sēdošajiem...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]begemots
2016-07-04 10:28 (saite)
Par paradīzi nerunāsim, es ES institūcijā nesēžu. bet tas, ka ES ir centusies darīt diezgan daudz ko ne tikai brīvai darbaspēka kustībai, bet arī strādājošo tiesību uzlabošanai, gan šķiet nepārprotami.

Tikai tā kā ES tomēr nav federāla valsts, tad tās direktīvas ne vienmēr tiek pilnībā enforcētas.

Piemēram, skat. Kornela universitātes 2015. gada pētījumu par to, kā tiek izpildīta ES regula par maksimālo darba laiku, minimālajiem pārtraukumiem un atvaļinājumiem (The European Working Time Directive (EWTD) 2003/88/EC guarantees maximum weekly working hours
and minimum periods of rest and annual paid leave to all workers in the European Union. One of its main features is a maximum average working week of 48 hours (including overtime) as part of the provisions laying
down minimum safety and health requirements for the organisation of working time).

Viena no 5 valstīm, kas atteikusies to pildīt vispār, ir Lielbritānija.

Man nebija laika pārbaudīt -- var jau būt, ka UK vietējie likumi pārsniedz ES regulas piedāvātās normas un līdz ar to nav aktuāli. Šaubos, bet var pārbaudīt.

Taču esmu diezgan drošs, ka lielu daļu šita saviem pavalstniekiem sagādā kāreiz nacionālās valdības, kurām ES ir ideāls bubulis, ar kuru piesegties, jo ir tālu, un reti kāds iedziļinās, ko tad ES īsti ir prasījusi, vai vispār ir prasījusi un kā tas lokāli ticis interpretēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]extranjero
2016-07-04 10:36 (saite)
UK problēma strādniekiem šobrīd ir pilnīgi pretēja – pārāk daudz zero hour contracts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: lūk!
[info]extranjero
2016-07-04 10:51 (saite)
Un tu nedaudz stāsti sviestu par regulām. To ieviešana nacionālajos likumos ir obligāta, citādi ES var piemērot valstīm sodu. Lielbritānija tās ievēro pat ļoti cītīgi.

Šeit ir runa par optouts – kas ir iepriekš atrunātas tiesības neievērot noteiktas daļas.

Un konkrēti tas nemaz tik traģiski neizskatās, kas paskatās UK likumus tavā citētajā dokumentā, piemēram:

In the United Kingdom, workers aged 18 and over can choose to opt out of the 48-hour week, either indefinitely or for a limited period. The opt-out must be voluntary and in writing. It cannot be contained in an agreement which covers the whole workforce. Employers can ask individual workers if they would be willing to sign the opt-out. Workers cannot be dismissed or treated unfairly (for example, refused promotion) for refusing to sign an opt-out agreement. A worker can cancel their opt-out agreement whenever they want (giving their employer at least seven days’ notice), even if it is part of their employment contract (UK Government, 2015a).

For some specific types of workers the opt-out cannot be invoked. Employers must not allow the following staff to opt out:

n workers on ships or boats;

n airline staff;

n workers in the road transport industry, such as delivery drivers (except for drivers of vehicles under 3.5 tons using Great Britain’s domestic drivers’ hours rules (UK Government, 2015b);

n other staff who travel in and operate vehicles covered by EU rules on drivers’ hours, such as bus conductors;

n security guards on vehicles carrying high-value goods.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]begemots
2016-07-04 12:08 (saite)
jā, tikai skat. arī pagājušo gadu:

David Cameron to demand opt-out on EU work law in referendum negotiations:

David Cameron will demand that Britain is able to ignore most of the employment rules imposed on the UK by Brussels as part of his renegotiation with the European Union, it can be disclosed.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]begemots
2016-07-04 12:10 (saite)
un ciktāl par šo var uzticēties masu mēdijiem:

Why Brexit would be a disaster for your employment rights:

Imagine a country in which there is:

– No statutory right to paid holiday

– No legal limit on the number of hours employees can be required to work

– No right to a daily rest period

– No laws to prevent employers discriminating against workers who are disabled or who have particular religious beliefs

– No right for employees to take time off work to look after a sick child.

This was the UK before the New Labour government was elected in 1997. Since then a substantial number of employment rights have been introduced – most of which have their roots in EU legislation.

Un tur tālāk vēl par to, kāpēc ir pamats domāt, ka šīs tiesības var tiešām mēģināt atcelt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]extranjero
2016-07-04 13:29 (saite)
UK tiešām ir daudz mazāka strādnieku tiesību aizstāvība nekā vidēji Eiropā, bet es neredzu, ka ES tās kaut kādā mērā būtu atrisinājušas. Tabulā parādīts, ka ES pat nespēj tās nodrošināt valstīs, kuras ir pārņēmušas visu direktīvu bez optoutiem.

Cik es saprotu no tava norādītā pētījuma, UK jau ir optouti un Kamerons būtībā pieprasīja to saglabāšanu, kas nekādi nenozīmē visas aprakstītās šausmas. Nav pamata domāt, ka pēc Breksita šie likumi tiks mainīti. Es pat sagaidu, ka likumi paliks stingrāki, jo pat lielās korporācijas sāk izjust, ka viņu radītā nevienlīdzība sāk negatīvi atspēlēties. Terēza Meija tagad sola pārtraukt taupības politiku, sākt stimulēšanas programmu un atjaunot Nevienlīdzības Aktu, ja tiks par premjerministri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]begemots
2016-07-04 19:37 (saite)
> ka ES tās kaut kādā mērā būtu atrisinājušas. Tabulā parādīts, ka ES pat nespēj tās nodrošināt valstīs, kuras ir pārņēmušas visu direktīvu bez optoutiem

Man šķiet, ka tu kaut kā putro ES lomu. ES taču nav vēl federāla valsts. ES cenšas nodrošināt nosacīti līdzvērtīgus nodarbinātības apstākļus visās dalībvalstīs. Tas, cik labā kvalitātē dalībvalstis to pēc tam izpilda, jau tomēr ir lielā mērā to iekšējā atbildība: citas formāli, citas pēc būtības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]begemots
2016-07-04 19:38 (saite)
un citi opt-outo visu, ko var.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: lūk!
[info]extranjero
2016-07-04 19:58 (saite)
Tas labi parāda ES maldīgo pieeju. Ja politikas veidotājs domā ideālistiski un neņem vērā reālo situāciju, tad šāda politika var būt kaitīga. Labs piemērs ir narkotiku kriminalizēšana un cīņa pret tām. Teorētiski tam būtu jābūt viennozīmīgi pozitīvi, un tā jau ir tikai katra paša atbildība ievērot šo likumu. Praktiski tas tā nestrādā, un nevajadzīgi tiek viktimizēti daudzi cilvēki, un daudz labāki rezultāti, ja narkotiku lietotāji netiek kriminalizēti, un tā vietā vairāk strādā uz sociālajiem aspektiem, kā samazināt vai veicināt sociāli atbildīgāku narkotiku lietošanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]begemots
2016-07-04 21:20 (saite)
neredzu nekādas saiknes te. EWTD, par ko sākumā gāja runa, definē lietas, kas mūsdienās šķiet pašsaprotamas. tas ir pavisam kas cits nekā narkotiku apkarošana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]extranjero
2016-07-04 21:26 (saite)
Uzmanīgi ar "pašsaprotamām" lietām. Narkotiku nelietošana ir tikpat pašsaprotama – tās ir kaitīgas veselībai, par to nav nekādu šaubu.

Savukārt ekonomistu teorija, ka taupība krīzes laikā ir kaitīga, nav pašsaprotama, jo intuitīvi liekas, ka ir pretēji. Tāpēc ES pieļāva milzīgu kļūdu ieviešot eiro, jo pašsaprotami likās, ka visas valstis būs fiskāli atbildīgas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: lūk!
[info]extranjero
2016-07-04 11:03 (saite)
Šī tabula ir vēl pamācošāka. UK ir tā pa vidu pārāk ilgam darba laikam, apmēram turpat, kur Spānija.

Grieķija pievērš vislielāko uzmanību – valstī ar vislielāko bezdarbu un smagu ekonomisko krīzi, 42% strādnieku strādā virsstundas. Tas labi parāda, ka problēma ir eiro krīze, nevis grieķu slinkums. Paldies par šo resursu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]begemots
2016-07-04 12:15 (saite)
Zini, neesmu bijis nesen Grieķijā, tāpēc nevaru spriest.

Cik atceros, piemēram, PSRS nebija problēmu strādāt švaki un regulāri līdz ar to prasīt virsstundas. Līdz ar to vienkārši fakts, ka tiek deklarētas tik daudz virsstundu -- pie tam, bez papildus informācijas man neko daudz nenozīmē. Jo, ja, piemēram, tas notiek valsts sektorā, kur nav konkrēta privātā interese nemaksāt par daudz, tad virsstundas var būt ērts veids, kā apiet aizliegumus izmaksāt prēmijas, u.tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: lūk!
[info]extranjero
2016-07-04 13:31 (saite)
Es pieļauju, ka pētnieki nav gluži naivi pamuļķi un ir analizējuši iespējamos faktorus. Skaidrs, ka ražība Grieķijā ir zema, bet tā jau nav tik daudz kāda viena strādnieka izvēle, kā visa ekonomiskā sistēma, tāpēc īsti neattiecas uz šo diskusiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: lūk!
[info]extranjero
2016-07-04 11:04 (saite)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis
2016-07-04 01:14 (saite)
Šķiet, viņas postulētā soc.ekonomiskā paradīze varētu nebūt pilnīga fikcija, bet gan vairāk attiektos uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmām valstīm (no kopumā 28). Piemēram, ekonomiskajā ziņā ir grūti iedomāties eiroskepticismu Vācijā vai, piemēram, Nīderlandē. Tajās valstīs skepse var vairoties, iespējams, tikai balstoties migrācijas jautājumā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-07-04 01:24 (saite)
Vācijā ar bezdarbu nav problēmu, tāpēc viņi tiešām nesūdzēsies. Bet dati uzrāda, ka arī Vācijā pieaug nevienlīdzība, un ekonomisko ieguvumus lielākoties saņem tieši turīgākie, savukārt trūcīgāko dzīves līmenis nepieaug.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?