ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2015-05-24 19:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
+1
Intervija ar Danielu Denetu ``Rīgas laikā``

Tātad:

- ``Apziņas filozofi``, kuri neņem vērā evidenci, ko dod smadzeniu pētījumi un ko DD par viņiem domā - ček, +1
- apziņa nav kaut kas tāds, kas lēcienveidīgi parādās tikai cilvēkiem, pareizāk runāt par ``apziņas daudzumu, līmeni`` - ček, +1
- ``Brīvā griba``, tajā veidā, kurā šis jēdziens vispār meiko sensu ir kognīcija, spēja domāt, plānot, veidot modeļus (DD jēdziens ``nākotnes modeļi``), rīkoties saskaņā ar plāniem nevis instinktiem - ček, +1, sanāk, ka tā ir racionalitāte. Ja kas, šī iemesla dēļ rudzīša teorijas nav par cilvēkiem.
- Denets saka, ka strikts utilitārisms neļauj dot priekšroku savai ģimenei, -ček, error, šķiet, ka te ir misunderstandings, utilitārismā ir labs pamatojums, kāpēc tuvais loks ir prioritārs, īsumā - aģents ir efektīvs, ja viņam ir mērķis, resursi, dati, sadarbība. Tuvais loks - tā ir sadarbība, ar citiem tādiem pašiem.
- Denets salīdzina situāciju ar reliģijām tagad ar Padomiju XX gs 80 gadu beigās. Izskatījās iespaidīgi, maz kas domāja, ka tūlīt izjuks. - ček, +1 Denets ir pieklājīgs un saka ka, iespējams, dažas reliģijas izdzīvos, es būtu mazāk pieklājīgs un prognozētu, ka neizdzīvos kā būtisks faktors, bet paliks tas ``labais`` jeb ``goodness``, par kuru Denets runā savā esejā ``paldies labajam``, kura tur arī ir izlasāma.

Visbeidzot, nosaukums ``gaišie`` (Brights movement), jā, ir sasodīti labs dežavū uz steroīdiem. Ja vien ir dežavū....


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2015-05-24 22:45 (saite)
Par brīvo gribu un plānošanu/nākotnes modeļiem: by default tā nav gluži racionalitāte, kaut arī tur ir racionalitātes elementi (cilvēku lēmumu pieņemšanas modus operanddi, ar dažiem labi zināmiem izņēmumiem, tomēr ir zināms tuvinājums racionālai lēmumu pieņemšanai). Indivīds, kura kognīcija pirmajā tuvinājumā ir racionalitāte, būtu rīcībā un iespējās kaut kas ļoti īpašs, ar stipru līdzību "Prince of Nothing" Dûnyain mūku idejai par "self-moving soul".

Par utilitārismu: šādi momenti ir tiešā veidā atkarīgi no tā, kāda ir aģenta utilītfunkcija (kuru selekcijas jautājumi ir daļa no utilitārisma metaētikas). Piekrītu, minimāli modificētā defaultajā utilītfunkcijā/-as tuvinājumā (kā komponenti lielā mērā "lien laukā" no smadzenēs iebūvētajām motivācijām) figurēs ieinteresētība prioritizēt savu in-group (ar dažādiem plusiem un mīnusiem šī fakta sakarā, bet tā jau ir pavisam cita opera).

Par gaišajiem, heh, Denets ir pacenties radīt tiešām labu mēmu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-24 22:57 (saite)
1) Nu tātad sanāk - jo racionālāks aģents, jo brīvāks, mēs esam kkur pa vidu.

2) utilītfunkcija te būtu mērķis. Un cita starpā te ir tas pats, kas situācijā ar miljonu un nabagiem. Ja tev ir miljons un tu to izdali vienlīdzīgi 200000 nabagiem, tad katrs nabags dabū piecīti, kurš viņam neko daudz neiztaisa, bet tev vairs nav miljona. Līdz ar to teiksim operbloku vai diagnostikas centru vai laboratoriju (kas šitiem pašiem nabagiem būtu kudī vērtīgāk) tu vairs neizveidosi.

3) cik nu radīt, cik nu atjaunot :) un tas, ka DD norāda, ka vārds ``gaišie`` ir labs jo pretiniekus kaitina, liek domāt par pēdējo....

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-24 23:10 (saite)
Brīvāks, hm. Savā ziņā tā varētu teikt, racionālāks aģents ir spējīgāks labāk sakārtot savas vēl neveiktās rīcības kontrafaktus gan pēc sekmīga iznākuma varbūtīguma, gan pēc sagaidāmās vērtības un, tādējādi, rīkoties efektīvāk savu mērķu īstenošanas sakarā.

Efektīvais altruisms gan būs ja ne tieši pretējais, tad katrā ziņā ļoti atšķirīgs no šādas utilītfunkcijas (beigu galā, viena no EA galvenajām iezīmēm ir impartiality — proti, tas, ka tas nešķiro/neranžē indivīdus, bet gan tikai mērķus).

Heh, pagāja minūte, līdz sapratu, šajā gadījumā jāsaprot "atjaunot". :>

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-24 23:13 (saite)
//spējīgāks labāk sakārtot savas vēl neveiktās rīcības kontrafaktus gan pēc sekmīga iznākuma varbūtīguma, gan pēc sagaidāmās vērtības un, tādējādi, rīkoties efektīvāk savu mērķu īstenošanas sakarā.//

Aha, tieši to jau arī DD saka, tikai citiem vārdiem: Ja tev instinkti (piemēram izsalkums) liek rīkoties vienā veidā, bet tev ir labs racionāls iemesls rīkoties citādi un tu spēj rīkoties citādi, tad tu esi brīvāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-24 23:18 (saite)
Jā, tas labi atbilst t.s. kompatibilistu pozīcijai (kas apgalvo, ka "brīvās gribas" koncepts ir savietojams ar determinismu).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2015-05-25 06:05 (saite)
//tad katrā ziņā ļoti atšķirīgs no šādas utilītfunkcijas//

Te sanāk interesanti. Ja EA ir noteiktu mērķu sasniegšanas optimizācija, tad no tā seko, ka tā ir mērķus sasniedzošo aģentu optimizācija. Mēs nonākam pie augstāk minētā: aģents mikrogrupā = efektīvāks aģents, tātad mikrogrupa ir prioritāra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 06:56 (saite)
Drīzāk tas ir nevis mērķu, bet gan tīra expected utility maksimizācija filantropijas kontekstā (t.i., meklējumi, kā ar doto līdzekļu daudzumu dot vislielāko globālo labumu), un tieši tur tas ir pretrunā ar indivīdu ranžēšanu.

P. Singers (viens no EA teorijas pamatlicējiem, among other things) raksta: "It makes no difference whether the person I can help is a neighbour's child ten yards away from me or a Bengali whose name I shall never know, ten thousand miles away. [..] The moral point of view requires us to look beyond the interests of our own society. Previously [..], this may hardly have been feasible, but it is quite feasible now."

Pie tam, EA tiecas atturēties ne tikai no indivīdu ranžēšanas ģeogrāfiskajā un/vai sociālajā telpā, bet arīdzan laikā (t.i., nākotnē sagaidāmie nezināmie indivīdi nav mazāk svarīgi par šobrīd dzīvojošajiem), no kā izriet vēl viena EA specifiska īpatnība, proti, fokuss uz varbūtējiem eksistenciālā riska faktoriem un to minimizācijas centieniem, kas ir gandrīz neeksistējoša parādība tradicionālajā altruismā/filantropijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 07:14 (saite)
Ar to ranžēšanu sanāk tā: Ja katrs ranžē apkārtējos pēc piederības savai mikrogrupai, tad kopumā tas kompensējas un globālas ranžēšanas, kas tiešām būtu jāizslēdz, nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 07:19 (saite)
Es varētu piekrist, ka tas maz traucē kopējam labumam (jo lielākās daļas cilvēku mikrogrupas ir, well, mikro un neprasa globālā mērogā būtisku ieguldījumu), bet kādā veidā tas kompensējas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 07:39 (saite)
Man sanāk, ka tas kompensējas tā: Ja katrs prioritizē savu mikrogrupu, un katrs (nu vai lielākā daļa, je ņemam vērā, ka mikrogrupas ir dažādas)pieder kādai mikrogrupai, tad rezultātā sanāk, ka prioritizēts top katrs, tikai pa dažādiem ceļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 07:50 (saite)
+ vēl piebilde - mikrogrupas darbojas kā meta-aģenti, citiem vārdiem, aģenti kas sadarbojas, ir efektīvāki. Klasteri ir efektīvāki attiecībā pret ``ārpusi``.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 08:09 (saite)
Jāatceras gan, ka pie cilvēkiem in-group cooperation S1 līmenī ir viena puse tai pašai "monētai", kuras otra puse ir out-group derogation. Līdz ar to tas, teorētiski, var nostrādāt, taču tas prasa darbošanos primāri S2 līmenī, kas lielai daļai cilvēku, šķiet, nav pati iecienītākā nodarbe.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 08:17 (saite)
Jā, taisnōba, tas ir svarīgi. Inkapsulācija traucē. Mans pieņēmums bija tāds, ka ja virtuālajā panelī ``BP`` ir zaļie signāli, tad aģents vairāk uzmanības pievērš citiem virt. paneļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 08:21 (saite)
Jā, tas tā mēdz būt. Tādēļ jau arī piebilstu, ka, manuprāt, sadarbība ar savu BP nav šķērslis nedz EA, nedz racionālai rīcībai kā tādai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2015-05-25 07:53 (saite)
Well, tas ir klasiskais altruisms, kur indivīdi fokusē salīdzinoši nelielus līdzekļus uz savu mikro- vai kā citādi iekš-grupu, primāri globālas optimizācijas vietā. Protams, var strīdēties par šādas pieejas plusiem un mīnusiem (beigu galā, EA nav imūns pret kritiku), taču globālā mērogā tas nekompensējas; operbloki, vakcīnu laboratorijas, gēnu terapijas pētījumi un ūdens atsāļošanas kompleksi šādā veidā finansēti netop.

No trešās puses, palīdzību savai mikrogrupai (parasti zem 10 indivīdiem) var vienkārši aplūkot atsevišķi no filantropijas kā ar to neinterferējošu pasākumu (beigu galā, arī lielai daļai EA aktīvistu ir savi bāzes personāli, un neizskatās, ka tas pamanāmi traucētu jelkādai viņu darbībai globālā kontekstā).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 07:56 (saite)
Bet vai nav tā, ka efektīvas mikrogrupas ir arī efektīvāki līdzekļu koncentratori? Protams, pēc tam tos līdzekļus lieto globālām vajadzībām, par to nav šaubu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 08:03 (saite)
Parasti — nē, līdzekļi tajās tiek piesaistīti un izmantoti savu vajadzību apmierināšanai. Kā šeit izskatītos ģimenes u.c. mikrogrupas, kuru dalībnieki visi rīkojas arī pēc EA principiem, ir interesants, bet pagaidām neatbildēts jautājums (jo pati EA ideja kā sistemātisks modus operandi ir tikai nepilnus 10 gadus veca).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 08:09 (saite)
Ar mikrogrupām jeb klasteriem es te saprotu ne tikai BP klasteru tipa grupas, bet arī visa veida ``koncentus``, tajā skaitā tādus kā viena otra asociācija un tā. Savā ziņā arī lielākas sadarbības, kā CERN utt. Te ir visai plašs spektrs/ diversitāte.

Bet downlevelojot abstrakciju, ja mēs, piemēram apskatam tādu konkrētiku kā glābšanas operācijas, tad katrs ir efektīvāks attiecībā pret saviem BP, jo a) katram ir labāki to modeļi b)ātrāka/ efektīvāka datu apmaiņa, optimizēti protokoli BP starpā. Reāllaika operācijās pie intensīva datu inputa/ stresa un strauji mainīgiem apstākļiem tas ir būtiski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 08:18 (saite)
Tādā ziņā es domai piekrītu, taču tā vairs nav tēma par EA un ir tam tīri paralēla (t.i., EA neprasa sociālu atomizāciju, EA aģenti var būt arī dažādu profilu indivīdu grupas).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 08:24 (saite)
/EA aģenti var būt arī dažādu profilu indivīdu grupas/

Nu lūk, un tad šķiet šīs lietas saiet kopā: EA jeb utilitārisms vispār nestrīdas ar sava loka prioritizēšanu pie nosacījuma, ka aģenta (kas tātad ir individs vai grupa)neinkapsulējas. Tā iegūtie resursi tiek izmantoti vispārējam labumam.

Tas apmēram bija tas, kur es Denetam piekasījos. Also ne tik daudz par EA, kā par utilitārismu vispār. Jo kas sanāk - neprioritizēt, piemēram, BP vispār nozīmē degradēt klasteri/ pakāst tā efektivitāti => pakāst savu efektivitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 08:39 (saite)
Klasiski utilitārisms tiešām nozīmē "pēc iespējas vairāk labuma pēc iespējas lielākam skaitam indivīdu", taču, manuprāt, tas nav pretrunā ar heterogēnu prioritāšu sistēmu. Vēl jo vairāk tas attiecas uz tādu utilitārisma lasījumu, kāds sastopams pie racionālistiem (t.i., vispārināts expected utility maximisation, invariants pret konkrēto utilītfunkciju).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 08:47 (saite)
// tas nav pretrunā ar heterogēnu prioritāšu sistēmu.//

Jā, šis. + ja es (galvā, tātad, iespējams, neprecīzi) pamodelēju pasākumu, man sanāk, ka heterogēna prioritāšu sistēma dod vispārēju amplifikāciju. Kāpēc? Tāpēc, ka heterogēni ``koncenti`` ģenerē zināšanas un tas dod vajadzīgo "pēc iespējas vairāk labuma pēc iespējas lielākam skaitam indivīdu" Ja kas, šitās lietas neievērošana kāreiz ir moments uz kuru feiloja visādas ``proletariāta diktatūras`` ar sarkanajiem khmeriem kā galējo izpausmi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 09:03 (saite)
Tas gan ir ļoti lielā mērā atkarīgs no doto neviendabību rakstura un pastāvēšanas mērķa ("koncenti" versus aristokrātu nami versus laupītāju bandas).

Vēl pie tam, lielākā daļa šādu neviendabību dod labumu tikai pašas sev (tas, ka es esmu daļa no kādas mikrogrupas, parasti būs no svara tikai man un citiem šīs mikrogrupas dalībniekiem), kaut arī tas nav arguments par labu forsētai sociālai homogenitātei.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 09:10 (saite)
OK, jā, aizmirsu pierakstīt konstruktivitāti kā nosacījumu. Corrected.

//parasti būs no svara tikai man un citiem šīs mikrogrupas dalībniekiem//

aha un viņi kļūs efektīvāki. Protams, sk. augstāk - visa pasākuma konstruktivitātes nosacījumu. Jā, draudzīga kristiešu grupa evaņģelizēs intensīvāk tāpat kā draudzīgs kolektīvs laboratorijā veiks pētījumus intensīvāk/ kvalitatīvāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 09:25 (saite)
Globāla konstruktivitāte ir būtiska (lokāli konstruktīvi, protams, ir arī laupītāji un evaņģēlisti, jo viņi īsteno savus mērķus veidos, kas empīriski ir izrādījušies viņiem pietiekami labi (mana varbūtība tādām alternatīvām hipotēzēm (piem., tam, ka šādās grupās ietilpst gk. indivīdi ar vienādos specifiskos veidos salauztiem decision-making algoritmiem, kā rezultātā viņi visi rīkojas iracionāli un nesavietojami ar VNM aksiomām), ir ievērojami zemāka for the time being), tas tiesa.

Es šeit domāju to, ka no globālas konstruktivitātes skatpunkta lielākā daļa grupu un mikrogrupu ir neitrālas, to eksistence nedod nedz plusus, nedz mīnusus kopējam labumam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 09:31 (saite)
Neitrālas pēc tiešā grupas darbības rezultāta, jā. Bet - viņas (te gan arī konstruktivitātes nosacījums, piemēram baznīcas var darboties pretēji)stabilizē/ optimizē aģentus, kas viņas sastāda.

Ha, tātad sanāk - ja grupa dod ārā negatīvus rezultātus (banda, baznīca), tad grupa degradē sastādošos aģentus.

Triviāli, bet piefiksējami.

Also domāju, ka grupas, kas pēc rezultāta ir neitrālas (hobijisti visdažādākie) attiecībā pret sastādošajiem aģentiem ir konstruktīvas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 09:53 (saite)
Negatīvus rezultātus kam? Acīmredzot ne šo grupu dalībniekiem, ja reiz viņi piešķir vērtību dalībai šajās grupās (gadījumi ar aktīvu memētisko inženieriju jeb "izskalotām smadzenēm", kas traucē kaitējumu pamanīt, manuprāt, ir izņēmumi, jo grupa, kas kaitē pati savām interesēm, nevarēs pastāvēt bez pieprasījuma pēc masīva jaunpienācēju pieplūduma (kas tiešām ir novērojams dažādos pašdestruktīvos kultos utt., bet tie atkal ir izņēmumi)).

Te arī parādās vērtība impartial/neranžējošam spriešanas veidam, kā vismaz vienam no izmantotajiem: proti, tas palīdz izvairīties no tādu grupu atbalstīšanas, kas lokāli/to biedriem ir konstruktīvas, bet globāli/apkārtējai sabiedrībai — destruktīvas (dažādas bandas, sektas utt., kur cilvēki bieži iestājas un uzturas tieši piederības dotās stabilizācijas un/vai dažādu personisko mērķu īstenošanas dēļ, ignorējot šīs konkrētās mērķu īstenošanas metodoloģijas iespaidu uz out-group).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 09:59 (saite)
//Negatīvus rezultātus kam? //

Visiem pārējiem saprātiem, kas dotajā grupā neietilpst + kopējai videi.

//tas palīdz izvairīties no tādu grupu atbalstīšanas, kas lokāli/to biedriem ir konstruktīvas, bet globāli/apkārtējai sabiedrībai — destruktīvas//

Jā, tas ir svarīgi/ nepieciešami. Bet es atrodu, ka tas ietilpst pašā šajā ranžēšanā, proti šādas sistēmas tiek izvērtētas.

Jā, protams, te ir problēma - pamanīt, ka sistēma, kuras sastāvā esi tu pats, patiesībā ir destruktīva, paskatīties no malas uz to, kamā tu esi iekšā. Bet tas atkal ir jautājums pie racionalitātes un ar EA ir paralēli un sinerģiski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2015-05-25 07:43 (saite)
Par nākotni arī interesanti - protams, minimizēt eksistences riskus, protams, nesacūkot vidi. Tikai nianse: ja mēs sasniedazm savus mērķus, tad lielā mērā nākošie un esošie sāk pārklāties. Kas, protams, šo imperatīvu nekādi nevājina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 07:58 (saite)
Savus mērķus gan ir iespējams sasniegt arī ar "pēc manis — kaut ūdens plūdi" pieeju vides izmantošanai un pavisam ignorējot x-riska faktorus (evidence: cilvēku reālā rīcība lielākajā daļā civilizācijas pastāvēšanas laika).

Interesantā kārtā, šo parādību varētu mazināt life extension tehnoloģiju rašanās un pieejamība (jo krasi pieaugs varbūtība indivīdiem piedzīvot savas rīcības sekas arī attālākā nākotnē).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-25 08:01 (saite)
//Interesantā kārtā, šo parādību varētu mazināt life extension tehnoloģiju rašanās un pieejamība//

This!

Tieši to jau es arī saku augstāk: Ja mēs sasniegsim savus mērķus, esošie = nākamie :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-25 08:12 (saite)
Tādā ziņā — jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?