Par brīvo gribu un plānošanu/nākotnes modeļiem: by default tā nav gluži racionalitāte, kaut arī tur ir racionalitātes elementi (cilvēku lēmumu pieņemšanas modus operanddi, ar dažiem labi zināmiem izņēmumiem, tomēr ir zināms tuvinājums racionālai lēmumu pieņemšanai). Indivīds, kura kognīcija pirmajā tuvinājumā ir racionalitāte, būtu rīcībā un iespējās kaut kas ļoti īpašs, ar stipru līdzību "Prince of Nothing" Dûnyain mūku idejai par "self-moving soul".

Par utilitārismu: šādi momenti ir tiešā veidā atkarīgi no tā, kāda ir aģenta utilītfunkcija (kuru selekcijas jautājumi ir daļa no utilitārisma metaētikas). Piekrītu, minimāli modificētā defaultajā utilītfunkcijā/-as tuvinājumā (kā komponenti lielā mērā "lien laukā" no smadzenēs iebūvētajām motivācijām) figurēs ieinteresētība prioritizēt savu in-group (ar dažādiem plusiem un mīnusiem šī fakta sakarā, bet tā jau ir pavisam cita opera).

Par gaišajiem, heh, Denets ir pacenties radīt tiešām labu mēmu.