23:47
Ar olimpiādi es pagaidām redzu dažas problēmas - sportisti pārstāv valsti un otrs, tās ir valstu komandas.
Ja sportists pārstāvētu tikai sevi, nebūtu karogos ietīto uzvarētāju un visas no tā izrietošās šļuras par tūristiem un 40. vietu.
Valstu komandas ir viens no iemesliem, kas rada dopinga rīšanas shēmas un nostāda izvēles priekšā - vai nu spēlē pēc onkuļu ustādītiem noteikumiem, vai ej strādāt par fizkultūras skolotāju.
Jo, patiesi, sanāk dīvaini - hartas pamatprincipos vispār nav pieminētas ne valstis, ne nācijas - tikai "...covers the five continents. It reaches its peak with the bringing together of the world’s athletes at the great sports festival, the Olympic Games....". Man tiešām liekas, ka pareizāk būtu, ja startētu nevis valstu pārstāvji, bet sportisti, kas savā sporta veidā ir kvalificējušies. Ir normatīvi, izpildi-piedalies, nevari-skaties tv.
The goal of Olympism is to place sport at the service of the harmonious development of humankind, with a view to promoting a peaceful society concerned with the preservation of human dignity - šeit arī nav nekas nedz par valstīm, nedz nācijām. Problēma ir atlases un finansēšanas veidos, tas arī viss. Jo mūsdienu sports ir kļuvis tik sarežģīts, ka nepietiek ar paskriešanu brīvā brīdī, vai pāris mēnešiem treniņu pirms olimpiādes. Jāatgādina, ka sarežģīts tas kļuva nevis pats no sevis, bet daļēji tāpēc, ka laika gaitā notika atteikšanās no amatieru sporta kā dalības kritērija. Bet te atkal nav saprotams - ja problēma būtu tikai nauda, nu taču atļaujiet sponsoriem likt savu logo uz peldcepurēm un nosaukumu uz zirgu sāniem. Acīmredzot, gribot labu - iesaistīt visas planētas iedzīvotājus, tika nolemts par dalībnieku kvotām, lai tikai piedalās visi. Praksē mēs redzam - ir favorīti un tie, kas piedalās tikai pirmajos atlases posmos. Saprotams, ka izeja nav arī paredzēt kvotas finālos un pasargdies, paredzēt noteiktu skaitu medaļu vāji sagatavotajām valstīm - līdz tik lielam marasmam nav nolaidusies pat SOK.
Apkopojot - valstij ar lielu iedzīvotāju daudzumu un daudz naudas olimpiāde ir iespēja apliecināties, pārējiem nākas elpot putekļus un ņammāt dopingu vai pārpirkt citu valstu sportistus, kuri netiek izlasē. Ir, ir negaidītas kombinācijas, kad favorīti izkrīt un paveras ceļš sekotājiem, bet kopumā laikam tomēr skaitļi ir nepielūdzami. Ir jāpieņem vienkāršs fakts - mūsdienu olimpiādē mazai un trūcīgai valstij ir daudz, daudz grūtāk cīnīties par pirmajām vietām un nav nekā pazemojoša faktā, ka tai nav nevienas zelta vai pat bronzas medaļas. Ja būtu - okei, ļoti patīkami, bet ja nav - tās taču ir tikai sacensības, svētki, festivāls. Kā teica peldēšanas komentētājs - Singapūras zelta medaļnieks no valsts saņemšot vairāk, kā Felpss par visām savām medaļām kopā. Jā, Felpss tirgo un tirgos savu tēlu, burtus uz inventāra, vēl kautko - bet tā jau ir pilnīgi cita tēma. Izklausās pareizi - valsts ļauj Felpsam pelnīt pašam, bet negrasās maksāt par prestižu tv ekrānos. Par sporta uzvarām lai maksā fani un skatītāji, un kopumā tas ir pareizi. Olimpiešu un pārējo čempionu misija ir uzturēt sporta, nevis valstu tēlu. Lai sports būtu populārs masās, lai cilvēki tiektos ikdienā daudzmaz regulāri pasportot, lai sports būtu parasta lieta, nevis dīvaiņu hobijs. UPD: singapūrietis Shooling pirms 8 gadiem esot nobildējies ar savu elku, un tagad Rio viņš to nopeldēja 100m delfīnā (aka tauriņstilā). Tas taču ir lieliski, tā tam ir jādarbojas.
Ja mazas valsts olimpieši iedvesmo mazas valsts iedzīvotājus, īpaši - jauniešus, sportot, tad viņu misija ir godam paveikta un paldies viņiem par to.
Es Olimpiādē saskatu problēmu ar pārmērīgu komercializāciju. Tur gandrīz nav palikusi nekāda cilvēka spēju pierādīšana, izturības gars, vingra ķermeņa skaistums, draudzīga valstu pārstāvju sanākšana kopā utml., bet ir tikai nauda, nauda, nauda vismaz par 99%.
Ja nauda korumpē pat zinātni (bigpharma), tad sports jau sen ir pārdevies naudai.
Olimpiādes rīkotāji naudu diezgan pārliecinoši zaudē, nevis nopelna. Tāda sūdīga komerciālizācija sanāk, ja pārdodas, tad jau parasti ar domu, ka nopelnīs.
Ā, ja mēs, protams, nerunājam par to, ka uz tādu lielu apjomu daudz kas atbirst korupcijā, tad, protams, korumpētie rīkotāji paši sev nopelna.
Olimpieši pelna, kas neiet kopā ar Kubertēna rozā ponijiem, bet toties iet ļoti labi kopā ar antīkajiem čīteriem, jo bezmaksas ēdināšana mūža garumā toreiz varētu but vērtīgāka par kaut kādas Kataras miljonu (vai nu cik tur kuru reizi iedod nopirktajiem kenijiešiem un citiem bulgāriem).
Vēl pelna SOK un federācijas (un, protams, korumpētie rīkotāju pārstāvji). No godīgajiem rīkotājiem, iespējams, vienīgie, kas nopelnīja, bija LA'84.
Lūk, lūk, un tur vajag paturpināt, kāpēc LA'84 bija pēdējā pelnošā olimpiāde. Neesmu pārbaudījis, bet pēc tam SOK esot savācis sev ienākumus no translācijām un paturējis reklāmas tiesības. T.i. tas, ko agrāk dabūja rīkotāji, tagad nonāk SOK pārvaldībā un mēļo (atkal - neesmu pārbaudījis) ka SOK darbība esot necaurskatāmāka nekā NATO. Latiņna bija pārgājusi pāri šai tēmai, pa diagonāli pārskrēju, bet kā vienmēr - visu vajag pārbaudīt, un gadās jau arī viņai ir fēleri. Bet kopumā tur doma ir saprotama.
LA'84 nebija tikai pēdējā - tā bija pirmā un pēdējā, jo pirms tam uz reklāmām/translācijām vispār salīdzinoši neko nepelnīja neviens. Tā pati Monreāla'76 vēl gadus trīsdesmit maksāja parādus.
Ņem vērā, ka ar Olimpiādi ievērojami pieaug nodokļu ieņēmumi, un vispār daudz vairāk naudas paliek valstī netiešā veidā. Tā kā šie parādi ir vienkārši fikcija, finanšu plūsmu nodalījums starp dažādām kabatām.
Reālais nodokļu pieaugums konkrētajā valstī var parādīties tikai uz iebraukušo rēķina (ok, paliek tipa ekonomikas sildīšana, bet nu, pirmkārt, tā nebūt vienmēr ir nepieciešama un līdz ar to dod pozitīvo efektu) un, lai arī Monreāla'76, nav LA'32, tomēr Kanāda ir ellē ratā un cilvēku mobilitāte 70ajos bija daudz, daudz mazāka kā šobrīd. Tā kā tie parādi nav fikcija.
OK, var uztvert infrastruktūru, t.sk. sportisko, kā ilgtermiņa ieguldījumu, bet arī šet bez Lillehammeres'94 nekas vēl saprātīgs neparādās.
Vienu laiku dzīvoju kādus divus kilometrus no Albērvilas spēļu bobsleja trases, tur visas lietas notikās, pasaules čempionāta posmi, tādā garā. Tāpat kaut kādas infrastruktūras celtnes bija saglabātas, pielāgotas vai nu slēpošanas kūrortiem, vai ļoti glaunai ciema sporta zālei. Bet, piemēram, olimpisko stadionu Albērvilā es velti meklēju, un tikai (ļoti vāji apmeklētā) olimpiskajā mūzejā uzzināju, ka viņu uzreiz pēc spēlēm nojauca. Kādu divdesmit gadu laikā visa olimpiskā slava bija izbalējusi, un Albērvila atkal bija tāds diezgan neievērojams miests kaut kur Savojā.
Skaties plašāk. Pat nedomājot par korupciju, kura Rio ir vienkārši grandiozos apmēros. Piemēram, zaļie baseini, par kuriem vadība teica – viss kārtībā, kamēr tie sāka galīgi smirdēt, un tad tomēr pateica – jā tur bija kļūda.
Cik nopelna visi apakšuzņēmēji? Cik nopelna viesnīcas, tūristu uzņēmēji.
Bet tas droši vien vēl ir sīkums, salīdzinot ar to, cik nopelna mēdiji retranslējot olimpiādes? Ar aizliegumiem pat ielikt dažu sekunžu klipus sociālos mēdijos, pat valstīs, kur šāds aizliegums nedarbojas.
Un beigās, cik nopelna visi sporta klubi? Arī visi tie, kas izštuko un piesedz dopinga lietas. Un beigās jau nopelna arī tie, kas nodarbojas ar dopinga atklāšanu.
Komercializācija tur ir tāda, ka tik turies.
Ir, ir komercializācija, protams, un tas noteikti ir iemesls, kāpēc uz olimpiādi pavelkas apakšuzņēmēji, viesnīcas, mediji un tādi ļaudis. Tak tomēr olimpiādes rīkotājs ir un paliek tas pamuļķis, uz kuŗa rēķina visi iesit brangu naudiņu. Tāpēc šķiet, ka valstis par šādu soli izšķiŗas drīzāk prestiža apsvērumu dēļ. Būs dārgi, bet mēs būsim Klubiņā.
Un normālās valstis ir sapratušas, ka nafig to nevajag, ko var labi redzēt, ja paskatās pēdējo saimnieku izvēles. Vislabākie piemēri, protams, ir ar ziemas OS un īpaši 2022. gada ar kandidātiem Alma-Ata un Pekina. Tā pati NOR, ja pieteiktos, tad būtu dabūjusi, bet viņi nav ne korumpēti, ne idioti ar energonesēju piķi.
Par Norvēģijas atsaukumu lasi pie Latiņinas, atkal jau. Kad viņi saprata, ar ko šiem ir darīšana, atsauca pieteikumu 2022. g. Spēlēm.
Ak, naivums. Valstis nevis negribīgi izšķiras, bet cīnās par to, lai Olimpiāde notiktu tieši pie viņiem.
Lielā peļņa nāk nevis no rīkotāja, bet no apmeklētājiem un skatītājiem, kuri tieši vai netieši samaksā par to šo visu.
Rīkotāja zaudējumi ir apmēram tas pats, kas sponsorēt lētās aviolīnijas cerībā, ka tās atvedīs vairāk tūristu, kas atstās vairāk naudas valstī. Cik saprotu, ES ir likumi, kas to uzskata par nelikumīgu, un cīnās par to. Tieši tāpat ar Olimpiādēm – šie rīkotāju zaudējumi norāda, ka tā ir apzināta valsts komerciāla stratēģija, kuru principā varētu pasludināt par negodīgu praksi.
Nu, un kāpēc tad, teiksim, Norvēģija tomēr izdomāja necīnīties par olimpiādi? Naudas par daudz, izdomāja, ai, ko niekus, labāk, lai ķīnieši sapelna naudiņu?
Norvēģi jau ir pārāk mazi, lai varētu to pavilkt. Šis projekts ir komerciāli izaudzis pārāk milzīgs.
Jo loģiski, ka spēles jau varētu rīkot dažādos apjomos. Bez problēmām varētu uztaisīt mazākas zāles ar mazāk skatītājiem. Bet cik saprotu IOC tas neapmierina, jo tad arī peļņa būs pārāk maza.
Ja jau tik rentabli,tad kur problēma piesaistīt globālos kredītus?
Vai tad nepiesaista? Problēma ir tikai tajā, ka šī peļņa iekrīt dažādās globālu korporāciju kabatās. IOC droši vien piedāvāja neoficiālu dīlu Norvēģijai, kā pa kluso pārskaitīt piķi noteiktos kontos, lai darījums notiktu. Tikai norvēģi bija principiāli pret tik lielu korupciju.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}