Sviesta Ciba |

Ilse Kahrklis (

ld) rakstīja,
@ 2014-04-01 12:48:00

ES ESMU GATAVA LABI APMAKSĀTAM, ATBILDĪGAM UN AIZRAUJOŠAM DARBAM!

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	8 2014-04-01 16:21 (saite)
	Tas labi, galvenais tagad tadu atrast (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ld 2014-04-01 19:08 (saite)
	visums sadzirdēs un viss notiksies :) sīkāks notikuma izklāsts pie nastjas komentāra. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	nastja 2014-04-01 18:56 (saite)
	lai iekrīt tad :) vienīgi - tu tiešām esi gatava darbam Berlīnē vai Frankfurtē, 16h diennaktī, ik pārnedēļas degošiem deadlainiem un tādā aizraujošā ātrumā, ka vīru un bērnus lāgā neredzi? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

šim pukstam ir stāsts.

ld
2014-04-01 19:07 (saite)

kā jau zini, meklēju jaunu darba devēju. procesā ap un par to atjaunoju vecus kontaktus. satiekoties un arī virtuāli. viens no tiem - apstiprinot vācu LinkedIn'a piedāvājumus. tā nu vakar vakarā uzklikšķināju "pievienot kontaktu" vīram, kurš mani ieteica manam pirmajam Jēnas darbam. man par brīnumu viņš momentā atbildēja: "čau, čau, prieks atkal no Tevis kko dzirdēt. re cik smuka karjera Tev izveidojusies." un tad teikums, kas mani nogāž no kājām: "diemžēl man nav Tev ko šobrīd piedāvāt, jo ir brīvas vakances tikai uz atbildīgiem un labi apmaksātiem amatiem". es biju uz pauzes un joprojām esmu uz pauzes. jau vakar aizrakstīju, ka es tieši to gribu, bet šodien drošības labad te vēl cibā nobļāvos, lai visums pilnīgi un galīgi to sadzird.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

tev ir kāda nojausma

ld
2014-04-01 19:13 (saite)

ko es daru nepareizi? kāpēc nesaredz karjeristi manī? nesen ar S paziņām pļāpājām. un tur šitāds projekts un tāds projekts. nu baigā lielīšanās krāniņiem. es sēd un karaliski klusēju. tad vienā brīdī es tomēr izdomāju atvērt muti un visa cita starpā pieminēju arī kursos pieredzēto. mirkli valdīja klusums un tad sekoja jautājums - interesanta tēma. kas tie bija par kursiem? kaut kādi māmiņām? uz ko es atbildēju: nē- tie bija menedžmenta kursi.

es saprotu, ka man mazs bērns uz rokām un tā, bet HALLO! karjeristēm var būt arī bērni! Šerilai Sandbergai ir divi. Marisai pagaidām tikai viens, bet gan jau citi sekos. nu kas ir ar to sabiedrību, ka tālāk par savu degunu nevar saredzēt? vai tiešām visu laiku jārāda krāniņš, lai kāds sāktu nopietni uztvert?!?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: tev ir kāda nojausma _re_ 2014-04-01 19:20 (saite)
	uzzīmē uz krekliņa. tādu labi makanu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: tev ir kāda nojausma ld 2014-04-01 20:42 (saite)
	Vispār man jau ir plāns, bet pārāk maz laika vēl, lai pateiktu vai funkcionē. Ja izgāzīsies, tad ķeršos pie Tavas ierosmes. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: tev ir kāda nojausma _re_ 2014-04-01 21:26 (saite)
	:) bet vispār es brīnos. jo ja man būtu jānosauc no cibas cilvēks ar konkrētu virzību un mērķtiecību karjerā, es nosauktu Tevi. un vispār Tev ir aknas. kā viņi var izlikties šito nejūtam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	Re: tev ir kāda nojausma nastja 2014-04-02 10:05 (saite)
	aha, varētu ierasties nākamā mītiņā ar savu silikona draudziņu rokā, tā teikt - es ar savu šodien paņēmu.. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: tev ir kāda nojausma ld 2014-04-02 10:08 (saite)
	:D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mazeltov 2014-04-01 19:50 (saite)
	Jā, un vēl Sandbergai ir pilna dirsa ar naudu priekš auklītēm. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ld 2014-04-01 20:39 (saite)
	Kāds tam sakars ar manu tēmu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mazeltov 2014-04-01 20:54 (saite)
	Tam bija sakars ar tavu Sandbergas piemēru - viņa nav labs salīdzinājums ar cilvēkiem vulgaris, jo viņai ir pārāk daudz handikapu (sakari, izglītība, pieredze uzņēmumos ar Megavārdu, nauda), kuru dēļ uz viņu neviens nelūkosies pirmkārt kā uz māmiņu, bet uz tevi gan (tas nav domāts kā uzbrauciens vai kaut kas slikts). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ld 2014-04-01 21:14 (saite)
	Tagad jā, bet kaut kad viņa bija bez vārda. Es izlasīju viņas grāmatu - normāla vecene un normālas situācijas aprakstītas. Vairākas līdzīgas arī man bijušas. Esmu mēģinājusi darbā nepieminēt ģimeni. Bet ja kāds tieši pajautā, tad padzird nākošais un tad vairs atkal nevar tikt vaļā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mazeltov
2014-04-01 21:38 (saite)

Es lasīju, bet ātri pārtraucu, jo piekrītu tam viedoklim, ka viņai tomēr ir/bija priekšrocības, kuras ir reti kuram (nu kaut vai - vai ir daudzi vecāki, kuri var savas atvases aizsūtīt uz dārgām skolām un kuriem ir paziņas, lai viņu meita pēc tam varētu strādāt kongresmeņa kancelejā (vai kur nu tas bija)) un kaut arī tas nav nekāds nosodījums un viņas panākumi pilnīgi noteikti ir pelnīti un apbrīnojami, bet tomēr mazliet atrauti no 90% pārējo cilvēku realitātes un iespējām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ld 2014-04-01 23:33 (saite)
	Mani uzrunāja sadzīves ainiņas un problēmsituāciju apraksti. Kontakti jā, bet arī ar iedalītām labām kārtīm var pakāst spēli. Katrā ziņā man liekas, ka iespējas ir ikvienam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: tev ir kāda nojausma

nastja
2014-04-02 10:30 (saite)

es ar centos palasīt to tavu grāmatu - tieši centos, jo Sandberga pa lielam likās gaudīga liekule, kas grib, lai pasaule būtu iekārtota tā kā manējā jau ir (nu tur meitenes skolā sauc pie tāfeles, vīrs palīdz mājas darbos), plus vēl es tā arī nespēju dalīt to viņas vēlmi izrauties pie grožiem par visām varītēm.
Protams, ka to var izdarīt, protams. Vienīgi, vai tas ir tās cenas vērts. Ja tu esi ar mieru nolikt malā ģimeni un būt nosacīti vīrietis karjerists, kas mājās laiku pa laikam pārnakšņo, tad no problem - ej un saki, ka vari, apelē pie sava potenciāla (nevis sasniegumiem), atsakies no saviem mātes un sievas pienākumiem un sēdi ofisā 24/7. Gan jau, ka kāds būs gana traks, lai pārkāptu saviem iekšējiem stereotipiem un dotu tev iespēju pamēģināt. Vismaz es tā neesmu ar mieru.
Nezinu kā tavā darba sfērā, bet nu manējā ir tādas hmm karjeristes, aizsēdējušās ideālistes, kas ir ar mieru rautiem pa naktīm, ofisu un mājām, sist galvu pret sienu un radīt pārāko mākslu un biznesu. Bet nu jā - bērnu viņām nav, varbūt kādai ir pa vīram, bet tie ar neinteresanti un tā.. Man pēc KK bij pamatīgs aplauziens, kad sapratu, ka es atgriežoties esmu iekļuvusi 'otrajā sastāvā', kuru ne tik vien kā nenovērtē, bet šķeit pat neieliek vērtējamo listē. Vienubrīd bij tāds whaaaattt?? un es ar savu galvu paklapēju pret durvju stenderi, sak wtf es arī te esmu, es arī vēl varu, tas, ka man reproduktīvā sistēma strādā, vispār neko nenozīmē.. bet nu paklapēju, pasēdēju ar sāpošu, aprunājos ar Vikiņu, kurš teica - bet tagad tev esam mēs (tā kā viņu un KK). Laizīju savus pušumus un teicu - ko jūs, ko jūs, es gribu arī atzinību, novērtējumu, utt darbā.. bet nu jā.. ja godīgi es neveltu vairs 120% uzmanības darbam, gan laiks, gan uzmanība ir dalīta darbam un ģimenei. Un iespējams tā otrā prioritāšu ziņā biežāk izvirzas priekšgalā, jo man IR SVARĪGI, kas notiek manā ģimenē, kādi izaug mani bērni. Un tam vajag laiku un uzmanību. Un viena no 30gadnieku atklāsmēm (http://markmanson.net/10-life-lessons-excel-30s) ir mūsu iespējas ir ierobežotas. Un tad jau paliek tikai fokuss.

Ko es ar visu to monologu gribēju teikt - tas, ka tu ar mazu bērnu jūties pakāpienu zemāk par pārējām tavuprāt līdzvērtīgām sievietēm vai viriešiem, ir normāli. Un iespējams, ka kāds tevi tur noliek tagad, kamēr to nebūtu darījis pirms pusotra gada. Bet tas nebūt nav par sodu. Man gribētos domāt, ka tā ir cilvēku cieņa pret tevi kā māti un tavu bērnu, tavu laiku un tavu uzmnaību. Vienlaicīgi nav iespējams sarauties uz divām vai astoņām daļām un glābt pasauli no iznīcības.
Mūsu iespējas ir ierobežotas. Karjeristēm ir karjera, viņas atgriežas darbā 3 mēnešus pēc dzemdībām un aiziet dzemdēt no iknedēļas sapulces. Vienīgi, kādas ir viņu ģimenes, cik laimīgi ir bērni, vīri, viņas pašas kā sievas un mātes..
Tiesa, katrs bērns, ienākot ģimenē, krietni uzlabo visu menedžmenta un motivāciajs spējas ;) UN, ja tu esi gatava atteikties no bērniem laika un uzmanības ziņā (kā tevis jau pieminētā Sandberga), nebūt mājās pie bērniem to slimošanas laikā, būt mājās, bet domās būt joprojām darbā brīvdienās, tad tev noteikti ir jāuzņemas risks un jāceļ gaisa pilis potenciālajam darba devējam, argumentēti izklāstot, ko tu vari paveikt (nevis ko tu esi jau sasniegusi).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma

ld
2014-04-02 11:28 (saite)

vispirms par Sandbergu. Es viņas grāmatu lasīju atrauti no viņas virtuālā tēla. ja nekoncentrējas uz firmu un amatu nosaukumiem, tad tas ir daudzu darba sieviešu stāsts. es patiešām daudzās situācijās saskatīju sevi. S man nepalīdz, mēs dzīvojam un bērnus audzinam kopā. bet tas arī nenotika vienā dienā. bet nu ar laiku viss iestrādājas.

kad sāku strādāt Leipcigā, tad ģimene vairāk vai mazāk bija nolikta malā. 7 no rīta izgāju no mājas un īsi pirms 21 biju mājās. bērni jau gulēja. bet man to vajadzēja. man vajadzēja pašai sev pierādīt, ka es to varu. man vajadzēja taustāmu pierādījumu. neviens mani nesaprata. vecāki dusmojās, ka es ar viņiem neskaipoju un nesaprata, ka es esmu piekususi. bija laiks, ka es biju pārgurusi. bet man to vajadzēja un tas viss bija tā vērts.

tagad es esmu pati sapratusi, ka es varu un nu vairs negribu tā plēsties. man viss jau ir izdomāts. No rīta Maksis un Līna ies uz skolu, Stefans pa ceļam aizvedīs Annu uz bērnudārzu. Ja man nekas no rīta nebūs ieplānots, tad es ar ričāgu vedīšu Annu. 7:30 māja būs jau tukša. torņa birojos darbs sākas parasti ap deviņiem. līdz tornim ar kājām man 15min jāiet. tātad es varu vai nu ātrāk sākt vai arī no rītiem izdomāt sev vēl kādas nodarbes. mājas darbus vai sportus. vakarā visi ap 17tiem būs mājās. bet es pēc 18tiem. ieradīšos ar svaigām maizītēm vakariņām. paēdīsim, pačubināsimies un tad jau bērnu gulētiešanas laiks un pēcāk pieaugušo laiks. esmu nolēmusi rudenī meklēt aukli, lai mēs ar S divatā vairāk laika pavadītu ārpus mājas. tāda maza mietpilsones laime.

es agrāk ļoti pretojos S vēlmei vakariņās ēst vienkārši sviestmaizes. latvietis manī brēca - nu kā tā var - tikai maize un nekā silta! bet nu jau pamazām esmu pieradusi un ikdienas dunā atzīstu par praktisku lietu. savus pavāra gājienus pataupu nedēļas nogalēm. ja tomēr kaut ko uzšmorēju darbdienā, tad visi uzreiz to baigi novērtē. sevišķi Maksis.

Sandberga Lean In apraksta situāciju par darbinieci, kura plāno bērna kopšanas atvaļinājumu, lai gan viņai nav pat potenciāla bērna tēva kandidāta. To var nosaukt par vīrieša domāšanu vai koncentrēšanos aktuālajai situācijai vai darīt vienu lietu nevis 25 uzreiz kā tipiski sievietes mēdz darīt. darbā būt darbā pa 100% un mājās būt mājās pa 100%. mana spēcīga pārliecība ir ka ja tas tiek ievērots, tad nevajag darbā atsēdēt n stundas pa virsu un mājās arī bērniem vairāk prieka ja es 1h paspēlējos ar viņiem kopā uz paklāja un pabūvēju Lego nevis 3h it kā kaut ko kopā daram, bet patiesībā es apkārt žibinos - tad veļu mazgāju, tad karinu, tad skrienu apmaisīt zupas katlu. nu kaut kā tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma

nastja
2014-04-02 14:15 (saite)

ir jau tā par to plānošanu +25 gadi un tā.. taču, viņa nevienā brīdī nepieskaras tēmai, ka no vīrieša vispār ar tiek sagaidīts. No viņa tiek sagaidīts, ka viņš paliks uz strebs sūdus, ja tādi darbā būs radušies. Ka viņš noliks malā ģimenes plānus un pavadīs brīvdienas firmā, ja vien viņš ir 'devoted to company'. Protams, tas tiek prasīts arī no karjeristēm. Un zini - viņas tā arī dara :)
Es esmu par hmm viedu, neteikšu tak ka par vecu, lai plēstos uz 2. Tāpēc patreiz, iespējams tiešām patreiz tik (jo pēc 5 gadi manu bērnu bērnība būs ja ne beigusies, tad finiša taisnē gan un es pamazām viņu acīs kļūšu par antīku nūģeni, es atkal varēšu saukt no kulisēm - hallo, ņemiet mani, es emsu superžigla, utt) es fokusu vēl negribu likt uz darbu. Jā, es gribu būt sadzirdēta, novērtēta arī tur, bet no savas puses esmu ar mieru tam godprātīgi veltīt līgumā atrunātās stundas.
Vispār mēs ar Ievu par to grāmatu ar runājām. Es viņai ar teicu, ka vīlos, jo Sandberga raksta vēlamības formā to, kā es jau dzīvoju. Bet zin kā, varbūt pie vainas viņas dzīves vide. Mūsu matriarhātā ne velti saka, ka vīrietis ir galve, bet sieviete ir kakls. Man škiet, ka iespēja tikt pie galda ir arī te. Nu vismaz man nekad nav ienācis prātā sēsties uz kautkāda beņķīša pie durvīm, kamēr lielie čiekuri sēž pie galda. Tā vietā es drīzāk droši došos pie galda, turklāt, ja krēslu būs par maz, tad sākumā vēl pamīņāšos, vai tiešām neviens krēslu neatnesīs ;). Bet nu ja nenes, nesīšu pati.. rokas jau no tā nenokritīs.

Un par darbu ar - redz, tas, ko tu apraksti, par Torni un bērnu menedžmentu, vismaz man izklausās, ka priekšplānā ir visi, kam uzvārds sākas ar C un darbs tik aiz tiem.

Un tā plēšanās - ne velti es rakstīju par kolēģēm, kas 'aizsēdējušās'. Man nudien šķiet, ka plēsties ir tāds jaunības maksimālisms. Es nesaku, ka nevaig attīstīties un turpināt izaugsmi, tik vine, ka plēšanās pati apr sevi ir tāds kā protests pret pastāvošo iekārto, pašapliecināšanās, ka jaunais ir labāks par veco, utt. Tas, protams, ir nepieciešams, lai cilvēks pašnodefinētos, bet, kad tas ir izdarīts, tad jāprot nofokusēties un augt tālāk :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma

ld
2014-04-02 14:25 (saite)

es par darbu vīzijā neizvērsos, jo tur viss būs kārtībā. es visu atrisināšu darbam paredzētajās stundās un būšu dienas varonis katru dienu :D

vispār tā ir atkal viena vācu lieta, ko sāku pieņemt - darbs jādara darba stundās. tas sasaucas ar to, ko rakstīju iepriekš - 100% būt darba laikā darba vietā gan fiziski, gan mentāli. to, ko varīs vakariņās, ko nesīs dāvanā, kurš lai saremontē kaut ko etc - tie visi ir jautājumi, kas jārisina pēc darba laika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: tev ir kāda nojausma

ld
2014-04-02 11:37 (saite)

lasu tagad Tavu linku. paldies. tikai pirmais punkts, bet jau kaudze pārdomu.

P.S. par bērnu audzināšanu kā tādu - es sāku klusiņām pati sev teikt, ka šī ir tā disciplīna, kurā es varu arī izgāzties. t.i. garantiju uz pozitīvu iznākumu nav nekādu. pārāk daudz faktoru, ko es nevaru kontrolēt vai iespaidot, lai cik ļoti man arī negribētos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma

nastja
2014-04-02 14:21 (saite)

bērnu audzināšanā nevar izgāzties, ja tajā piedalās. Apstākļi ir dažādi, situācijas arī, ne katru dienu visi viens otru saprot, utt, bet imho, ja tu esi klāt, tev rūp, centies bērnu saprast un viņš to zin, tad vienkārši ir jāsanāk. Drošvien ne tā, kā mēs būtu iecerējuši, bet iespējami labākajā variantā.

Zin, varbūt jocīgs salīdzinājums, un tomēr - es vakar Vikiņam prasīju, vai viņš, taisot projektu, video un tā, zin, kas beigās iznāks. Viņš atbildē, ja nē. Ka neesot iespējams iepriekš zināt. Un mani pārņēma atklāsme :DD - es saku, tiešām? Tad jau tas ir normāli, man ar ir tā, ka es bieži izdomāju vienu, bet sanāk kaut kas cits. Un tad man citi saka - wow, ku smuki sanāca, bet es jūtos kā krāpnieks, kurš uztaisījis sūdu :)
Vispār Vikiņš pirms gadiem pāris ar bieži noniecināja savus veikumus, sak neesot tā, kā viņš bija izdomājies, ka ciit 'pielienot' un pielabinoties ar komplimentiem. Laikam jau viņam tā atklāsme, ka beigās saņem citu kā domāts, ar nesen atnākusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma

ld
2014-04-02 14:31 (saite)

man ir līdzīga atklāsme. manējā tikai saucas "neviens nav perfekts". tur apakšā es pabāžu gandrīz visu.

pagaidi, kad KK paaugsies, tad parunāsim atkal. man šobrīd Maksis dara rūpes. viņam draugi ir pārāk svarīgi. tas ir jauns universums, kurā man nav vietas. es te varētu iespringt uz iztirzāšanu, bet īsi kopsavelkot - man atliek paļauties, ka būs OK. jo lai ko arī es teiktu šobrīd, tas vairāk neaizies līdz bērna saprātam. atgādina manas attiecības ar manu mammu. nezinu kurā mirklī es atdalījos, tas laikam tā vienkārši ir. jāpieņem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma

nastja
2014-04-02 14:44 (saite)

nu ja, ir jau ir jāatdalās. Un ir jānoliec esošais, jābūt protestā, lai spētu sevi nodiferencēt un līdz ar to arī nodefinēt. Katrā ziņā Maksim vairs nevaig, lai mammīte ir rītā-vakarā, viņš neskums, ja tu būsi kaut kur prom. Bet Anna skums, Annai trūks.
KK paaugsies un to pašu putru arī man nāksies strēbt. Tas nu reiz ir skaidrs. Bet atkal - iemācoties atrast kompromisus ar Maksi, tu iemācīsies arī kā tikt galā ar kādu vairāk vai mazāk lecīgu darba kolēģi, kuram vai nu vajadzēs apliecināties, vai mājās sieva kāps uz varžacīm.. tās mācības, ko mēs ikdienā ģimenē gūstam tak neatsveramas un universālas.

bet pie saviem vārdiem gan es aplieku, lai cik adatains paliek tavs bērns, esi klāt, kad sauc, un uzklausi (nevis pamāci) un būs viņš laimīgs. Un jo vairāk, kad tu atceries, kā pašai ar mammu gāja, empatizēt Maksi viņa vietā tak kļūst gauži vienkārši :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma

ld
2014-04-02 15:00 (saite)

es cenšos, patiešām cenšos, bet reizēm tas ir tik grūti. visi tie pukšu joki un stulbeknības. man raudāt gribas, cik ārprātīgi stulbs tas viss ir. jā, es saprotu, ka no viņa neko prātīgu pagaidām nevar gaidīt...
otrs, viņš ir tik ļoti nejauks pret mani. mēģināju ar viņu par to diskutēt. viņš stāsta, ka neesot nejauks, skolā esot visizpalīdzīgākais puika klasē. man atlika vien nopūsties - mans dēls ir pret visiem citiem jauks, izņemot pret mani. it kā loģiski, ka pret kādu jau ir jāizgrūž tas viss, bet kāpēc pret mani?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma

nastja
2014-04-02 18:24 (saite)

zini, kāpēc nejauks pret tevi. Ne jau tāpēc, ka izgrūž, bet tāpēc, ka tu esi gana uzticama, lai izturētu kā mācībobjekts. Goda vārds, tas ir superīgi (viņam), ka viņš var tā atļauties. Viņš ir drošs par tevi, tāpēc ar mēģina. Cita lieta, vai tiešām tai vienmēr būtu jābūt tev. Varbūt tur līdz kautkāda apelēšana, ka tētis (Stefans) pret tevi tā neizturas, ka sievietes - māsas, tevi - jāciena, utt.
KK ar ir jauks un drošs un izveicīgs, kamēr manis nav blakus. Kā es uzrodos, tā asaru upes par katru nieku. Akk, kā gribētos viņā izsaukt arī vēl ko citu :DD bet nu nav ko gausties, viņš ļoti cenšas būt džentelmelis, tāpēc roku padošana, maisiņu panešana un rūpju izrādīšana ir tik ikdienišķa kā elpošana :). Gan jau Maksis ar labas lietas dara.
Un vēl par to izlādēšanos uz tevi, uzjautā skolas psihologam. Tādam tak noteikti jābūt arī jūsu skolā. Varbūt ko jēdzīgu un praktiski pielietojamu ieteiks. Varbūt ir kāda briesmīga pārestība, kuru tu neviļus dari un tā. Mums b/d grupiņā bij vecākiem kolektīvā tikšanās ar praktisko psiholoģi, kur visa cita starpā viena mamma teica - ko man darīt, kad esmu meitu ielikusi kaktā un saku, ka viņa varēs nākt ārā tad, kas nomierināsies, bet viņa man saka, ka nevar nomierināties. Itkā normāla situācija, kurš gan bērnībā nav kaktā stāvējis. Bet psiho tante saka - varbūt sķaumā pamēģiniet nelikt kaktā, bet teikt, lai iet savā istabā. Kaktā likt ir pazemojums, bet savā istabā pasēdēt un nomierināties - pašsavaldīšanās atgūšana. Nu kautkā tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	Re: tev ir kāda nojausma ld 2014-04-02 15:00 (saite)
	vispār man liekas, ka no Makša sanāks vai nu Lieliskais Vīrietis vai arī huligāns. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: tev ir kāda nojausma nastja 2014-04-02 18:24 (saite)
	gan jau, ka abi - kādai lieliskais, bet draugiem huligāns :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: