nastja (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} nastja) rakstīja, |
Re: tev ir kāda nojausma
ir jau tā par to plānošanu +25 gadi un tā.. taču, viņa nevienā brīdī nepieskaras tēmai, ka no vīrieša vispār ar tiek sagaidīts. No viņa tiek sagaidīts, ka viņš paliks uz strebs sūdus, ja tādi darbā būs radušies. Ka viņš noliks malā ģimenes plānus un pavadīs brīvdienas firmā, ja vien viņš ir 'devoted to company'. Protams, tas tiek prasīts arī no karjeristēm. Un zini - viņas tā arī dara :)
Es esmu par hmm viedu, neteikšu tak ka par vecu, lai plēstos uz 2. Tāpēc patreiz, iespējams tiešām patreiz tik (jo pēc 5 gadi manu bērnu bērnība būs ja ne beigusies, tad finiša taisnē gan un es pamazām viņu acīs kļūšu par antīku nūģeni, es atkal varēšu saukt no kulisēm - hallo, ņemiet mani, es emsu superžigla, utt) es fokusu vēl negribu likt uz darbu. Jā, es gribu būt sadzirdēta, novērtēta arī tur, bet no savas puses esmu ar mieru tam godprātīgi veltīt līgumā atrunātās stundas.
Vispār mēs ar Ievu par to grāmatu ar runājām. Es viņai ar teicu, ka vīlos, jo Sandberga raksta vēlamības formā to, kā es jau dzīvoju. Bet zin kā, varbūt pie vainas viņas dzīves vide. Mūsu matriarhātā ne velti saka, ka vīrietis ir galve, bet sieviete ir kakls. Man škiet, ka iespēja tikt pie galda ir arī te. Nu vismaz man nekad nav ienācis prātā sēsties uz kautkāda beņķīša pie durvīm, kamēr lielie čiekuri sēž pie galda. Tā vietā es drīzāk droši došos pie galda, turklāt, ja krēslu būs par maz, tad sākumā vēl pamīņāšos, vai tiešām neviens krēslu neatnesīs ;). Bet nu ja nenes, nesīšu pati.. rokas jau no tā nenokritīs.
Un par darbu ar - redz, tas, ko tu apraksti, par Torni un bērnu menedžmentu, vismaz man izklausās, ka priekšplānā ir visi, kam uzvārds sākas ar C un darbs tik aiz tiem.
Un tā plēšanās - ne velti es rakstīju par kolēģēm, kas 'aizsēdējušās'. Man nudien šķiet, ka plēsties ir tāds jaunības maksimālisms. Es nesaku, ka nevaig attīstīties un turpināt izaugsmi, tik vine, ka plēšanās pati apr sevi ir tāds kā protests pret pastāvošo iekārto, pašapliecināšanās, ka jaunais ir labāks par veco, utt. Tas, protams, ir nepieciešams, lai cilvēks pašnodefinētos, bet, kad tas ir izdarīts, tad jāprot nofokusēties un augt tālāk :)
ir jau tā par to plānošanu +25 gadi un tā.. taču, viņa nevienā brīdī nepieskaras tēmai, ka no vīrieša vispār ar tiek sagaidīts. No viņa tiek sagaidīts, ka viņš paliks uz strebs sūdus, ja tādi darbā būs radušies. Ka viņš noliks malā ģimenes plānus un pavadīs brīvdienas firmā, ja vien viņš ir 'devoted to company'. Protams, tas tiek prasīts arī no karjeristēm. Un zini - viņas tā arī dara :)
Es esmu par hmm viedu, neteikšu tak ka par vecu, lai plēstos uz 2. Tāpēc patreiz, iespējams tiešām patreiz tik (jo pēc 5 gadi manu bērnu bērnība būs ja ne beigusies, tad finiša taisnē gan un es pamazām viņu acīs kļūšu par antīku nūģeni, es atkal varēšu saukt no kulisēm - hallo, ņemiet mani, es emsu superžigla, utt) es fokusu vēl negribu likt uz darbu. Jā, es gribu būt sadzirdēta, novērtēta arī tur, bet no savas puses esmu ar mieru tam godprātīgi veltīt līgumā atrunātās stundas.
Vispār mēs ar Ievu par to grāmatu ar runājām. Es viņai ar teicu, ka vīlos, jo Sandberga raksta vēlamības formā to, kā es jau dzīvoju. Bet zin kā, varbūt pie vainas viņas dzīves vide. Mūsu matriarhātā ne velti saka, ka vīrietis ir galve, bet sieviete ir kakls. Man škiet, ka iespēja tikt pie galda ir arī te. Nu vismaz man nekad nav ienācis prātā sēsties uz kautkāda beņķīša pie durvīm, kamēr lielie čiekuri sēž pie galda. Tā vietā es drīzāk droši došos pie galda, turklāt, ja krēslu būs par maz, tad sākumā vēl pamīņāšos, vai tiešām neviens krēslu neatnesīs ;). Bet nu ja nenes, nesīšu pati.. rokas jau no tā nenokritīs.
Un par darbu ar - redz, tas, ko tu apraksti, par Torni un bērnu menedžmentu, vismaz man izklausās, ka priekšplānā ir visi, kam uzvārds sākas ar C un darbs tik aiz tiem.
Un tā plēšanās - ne velti es rakstīju par kolēģēm, kas 'aizsēdējušās'. Man nudien šķiet, ka plēsties ir tāds jaunības maksimālisms. Es nesaku, ka nevaig attīstīties un turpināt izaugsmi, tik vine, ka plēšanās pati apr sevi ir tāds kā protests pret pastāvošo iekārto, pašapliecināšanās, ka jaunais ir labāks par veco, utt. Tas, protams, ir nepieciešams, lai cilvēks pašnodefinētos, bet, kad tas ir izdarīts, tad jāprot nofokusēties un augt tālāk :)
Nopūsties:
