Re: tev ir kāda nojausma
nu ja, ir jau ir jāatdalās. Un ir jānoliec esošais, jābūt protestā, lai spētu sevi nodiferencēt un līdz ar to arī nodefinēt. Katrā ziņā Maksim vairs nevaig, lai mammīte ir rītā-vakarā, viņš neskums, ja tu būsi kaut kur prom. Bet Anna skums, Annai trūks.
KK paaugsies un to pašu putru arī man nāksies strēbt. Tas nu reiz ir skaidrs. Bet atkal - iemācoties atrast kompromisus ar Maksi, tu iemācīsies arī kā tikt galā ar kādu vairāk vai mazāk lecīgu darba kolēģi, kuram vai nu vajadzēs apliecināties, vai mājās sieva kāps uz varžacīm.. tās mācības, ko mēs ikdienā ģimenē gūstam tak neatsveramas un universālas.

bet pie saviem vārdiem gan es aplieku, lai cik adatains paliek tavs bērns, esi klāt, kad sauc, un uzklausi (nevis pamāci) un būs viņš laimīgs. Un jo vairāk, kad tu atceries, kā pašai ar mammu gāja, empatizēt Maksi viņa vietā tak kļūst gauži vienkārši :)