Ilse Kahrklis ([info]ld) rakstīja,
@ 2014-04-01 12:48:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ES ESMU GATAVA LABI APMAKSĀTAM, ATBILDĪGAM UN AIZRAUJOŠAM DARBAM!

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re: tev ir kāda nojausma
[info]ld
2014-04-02 15:00 (saite)
es cenšos, patiešām cenšos, bet reizēm tas ir tik grūti. visi tie pukšu joki un stulbeknības. man raudāt gribas, cik ārprātīgi stulbs tas viss ir. jā, es saprotu, ka no viņa neko prātīgu pagaidām nevar gaidīt...
otrs, viņš ir tik ļoti nejauks pret mani. mēģināju ar viņu par to diskutēt. viņš stāsta, ka neesot nejauks, skolā esot visizpalīdzīgākais puika klasē. man atlika vien nopūsties - mans dēls ir pret visiem citiem jauks, izņemot pret mani. it kā loģiski, ka pret kādu jau ir jāizgrūž tas viss, bet kāpēc pret mani?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma
[info]nastja
2014-04-02 18:24 (saite)
zini, kāpēc nejauks pret tevi. Ne jau tāpēc, ka izgrūž, bet tāpēc, ka tu esi gana uzticama, lai izturētu kā mācībobjekts. Goda vārds, tas ir superīgi (viņam), ka viņš var tā atļauties. Viņš ir drošs par tevi, tāpēc ar mēģina. Cita lieta, vai tiešām tai vienmēr būtu jābūt tev. Varbūt tur līdz kautkāda apelēšana, ka tētis (Stefans) pret tevi tā neizturas, ka sievietes - māsas, tevi - jāciena, utt.
KK ar ir jauks un drošs un izveicīgs, kamēr manis nav blakus. Kā es uzrodos, tā asaru upes par katru nieku. Akk, kā gribētos viņā izsaukt arī vēl ko citu :DD bet nu nav ko gausties, viņš ļoti cenšas būt džentelmelis, tāpēc roku padošana, maisiņu panešana un rūpju izrādīšana ir tik ikdienišķa kā elpošana :). Gan jau Maksis ar labas lietas dara.
Un vēl par to izlādēšanos uz tevi, uzjautā skolas psihologam. Tādam tak noteikti jābūt arī jūsu skolā. Varbūt ko jēdzīgu un praktiski pielietojamu ieteiks. Varbūt ir kāda briesmīga pārestība, kuru tu neviļus dari un tā. Mums b/d grupiņā bij vecākiem kolektīvā tikšanās ar praktisko psiholoģi, kur visa cita starpā viena mamma teica - ko man darīt, kad esmu meitu ielikusi kaktā un saku, ka viņa varēs nākt ārā tad, kas nomierināsies, bet viņa man saka, ka nevar nomierināties. Itkā normāla situācija, kurš gan bērnībā nav kaktā stāvējis. Bet psiho tante saka - varbūt sķaumā pamēģiniet nelikt kaktā, bet teikt, lai iet savā istabā. Kaktā likt ir pazemojums, bet savā istabā pasēdēt un nomierināties - pašsavaldīšanās atgūšana. Nu kautkā tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?