Sviesta Ciba |

Ilse Kahrklis (

ld) rakstīja,
@ 2014-04-01 12:48:00

ES ESMU GATAVA LABI APMAKSĀTAM, ATBILDĪGAM UN AIZRAUJOŠAM DARBAM!

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re: tev ir kāda nojausma

ld
2014-04-02 11:28 (saite)

vispirms par Sandbergu. Es viņas grāmatu lasīju atrauti no viņas virtuālā tēla. ja nekoncentrējas uz firmu un amatu nosaukumiem, tad tas ir daudzu darba sieviešu stāsts. es patiešām daudzās situācijās saskatīju sevi. S man nepalīdz, mēs dzīvojam un bērnus audzinam kopā. bet tas arī nenotika vienā dienā. bet nu ar laiku viss iestrādājas.

kad sāku strādāt Leipcigā, tad ģimene vairāk vai mazāk bija nolikta malā. 7 no rīta izgāju no mājas un īsi pirms 21 biju mājās. bērni jau gulēja. bet man to vajadzēja. man vajadzēja pašai sev pierādīt, ka es to varu. man vajadzēja taustāmu pierādījumu. neviens mani nesaprata. vecāki dusmojās, ka es ar viņiem neskaipoju un nesaprata, ka es esmu piekususi. bija laiks, ka es biju pārgurusi. bet man to vajadzēja un tas viss bija tā vērts.

tagad es esmu pati sapratusi, ka es varu un nu vairs negribu tā plēsties. man viss jau ir izdomāts. No rīta Maksis un Līna ies uz skolu, Stefans pa ceļam aizvedīs Annu uz bērnudārzu. Ja man nekas no rīta nebūs ieplānots, tad es ar ričāgu vedīšu Annu. 7:30 māja būs jau tukša. torņa birojos darbs sākas parasti ap deviņiem. līdz tornim ar kājām man 15min jāiet. tātad es varu vai nu ātrāk sākt vai arī no rītiem izdomāt sev vēl kādas nodarbes. mājas darbus vai sportus. vakarā visi ap 17tiem būs mājās. bet es pēc 18tiem. ieradīšos ar svaigām maizītēm vakariņām. paēdīsim, pačubināsimies un tad jau bērnu gulētiešanas laiks un pēcāk pieaugušo laiks. esmu nolēmusi rudenī meklēt aukli, lai mēs ar S divatā vairāk laika pavadītu ārpus mājas. tāda maza mietpilsones laime.

es agrāk ļoti pretojos S vēlmei vakariņās ēst vienkārši sviestmaizes. latvietis manī brēca - nu kā tā var - tikai maize un nekā silta! bet nu jau pamazām esmu pieradusi un ikdienas dunā atzīstu par praktisku lietu. savus pavāra gājienus pataupu nedēļas nogalēm. ja tomēr kaut ko uzšmorēju darbdienā, tad visi uzreiz to baigi novērtē. sevišķi Maksis.

Sandberga Lean In apraksta situāciju par darbinieci, kura plāno bērna kopšanas atvaļinājumu, lai gan viņai nav pat potenciāla bērna tēva kandidāta. To var nosaukt par vīrieša domāšanu vai koncentrēšanos aktuālajai situācijai vai darīt vienu lietu nevis 25 uzreiz kā tipiski sievietes mēdz darīt. darbā būt darbā pa 100% un mājās būt mājās pa 100%. mana spēcīga pārliecība ir ka ja tas tiek ievērots, tad nevajag darbā atsēdēt n stundas pa virsu un mājās arī bērniem vairāk prieka ja es 1h paspēlējos ar viņiem kopā uz paklāja un pabūvēju Lego nevis 3h it kā kaut ko kopā daram, bet patiesībā es apkārt žibinos - tad veļu mazgāju, tad karinu, tad skrienu apmaisīt zupas katlu. nu kaut kā tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma

nastja
2014-04-02 14:15 (saite)

ir jau tā par to plānošanu +25 gadi un tā.. taču, viņa nevienā brīdī nepieskaras tēmai, ka no vīrieša vispār ar tiek sagaidīts. No viņa tiek sagaidīts, ka viņš paliks uz strebs sūdus, ja tādi darbā būs radušies. Ka viņš noliks malā ģimenes plānus un pavadīs brīvdienas firmā, ja vien viņš ir 'devoted to company'. Protams, tas tiek prasīts arī no karjeristēm. Un zini - viņas tā arī dara :)
Es esmu par hmm viedu, neteikšu tak ka par vecu, lai plēstos uz 2. Tāpēc patreiz, iespējams tiešām patreiz tik (jo pēc 5 gadi manu bērnu bērnība būs ja ne beigusies, tad finiša taisnē gan un es pamazām viņu acīs kļūšu par antīku nūģeni, es atkal varēšu saukt no kulisēm - hallo, ņemiet mani, es emsu superžigla, utt) es fokusu vēl negribu likt uz darbu. Jā, es gribu būt sadzirdēta, novērtēta arī tur, bet no savas puses esmu ar mieru tam godprātīgi veltīt līgumā atrunātās stundas.
Vispār mēs ar Ievu par to grāmatu ar runājām. Es viņai ar teicu, ka vīlos, jo Sandberga raksta vēlamības formā to, kā es jau dzīvoju. Bet zin kā, varbūt pie vainas viņas dzīves vide. Mūsu matriarhātā ne velti saka, ka vīrietis ir galve, bet sieviete ir kakls. Man škiet, ka iespēja tikt pie galda ir arī te. Nu vismaz man nekad nav ienācis prātā sēsties uz kautkāda beņķīša pie durvīm, kamēr lielie čiekuri sēž pie galda. Tā vietā es drīzāk droši došos pie galda, turklāt, ja krēslu būs par maz, tad sākumā vēl pamīņāšos, vai tiešām neviens krēslu neatnesīs ;). Bet nu ja nenes, nesīšu pati.. rokas jau no tā nenokritīs.

Un par darbu ar - redz, tas, ko tu apraksti, par Torni un bērnu menedžmentu, vismaz man izklausās, ka priekšplānā ir visi, kam uzvārds sākas ar C un darbs tik aiz tiem.

Un tā plēšanās - ne velti es rakstīju par kolēģēm, kas 'aizsēdējušās'. Man nudien šķiet, ka plēsties ir tāds jaunības maksimālisms. Es nesaku, ka nevaig attīstīties un turpināt izaugsmi, tik vine, ka plēšanās pati apr sevi ir tāds kā protests pret pastāvošo iekārto, pašapliecināšanās, ka jaunais ir labāks par veco, utt. Tas, protams, ir nepieciešams, lai cilvēks pašnodefinētos, bet, kad tas ir izdarīts, tad jāprot nofokusēties un augt tālāk :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: tev ir kāda nojausma

ld
2014-04-02 14:25 (saite)

es par darbu vīzijā neizvērsos, jo tur viss būs kārtībā. es visu atrisināšu darbam paredzētajās stundās un būšu dienas varonis katru dienu :D

vispār tā ir atkal viena vācu lieta, ko sāku pieņemt - darbs jādara darba stundās. tas sasaucas ar to, ko rakstīju iepriekš - 100% būt darba laikā darba vietā gan fiziski, gan mentāli. to, ko varīs vakariņās, ko nesīs dāvanā, kurš lai saremontē kaut ko etc - tie visi ir jautājumi, kas jārisina pēc darba laika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: