Man šķiet, ka mēs latviešu valodu vienkārši nepamanām, "fona troksnis", un tā krievu valoda tad pēkšņi "griež ausīs". (Esmu Vidzemes meitene, Rīgā, kur tik daudz krievu valodas, jūtos ārkārtīgi nekomfortabli, neesmu radusi uz ielas to dzirdēt.)
Un otrs - latvieši laikam ir klusāki. Tas, kā krievi (ne visi) viens uz otru un saviem bērniem/zvēriem paaugstinātos toņos un leksikā izpaužas... Pa gabalu nelabi paliek.
rajons tāds. Vēsturiski mangaļos daudz kulturālo ru (mākslinieku darbnīcu, tēlnieku kolonija utt), pec kara - mežaparkā saemigrējuši. Vasarās arī sabraukuši ciemos. radi apraudzīt u.tml. Bet, jā, ir kļuvis vairāk, es ar piefiksēju.
nez, vai rajons, jo man šķiet, ļoti daudzi tāpat kā es speciāli brauc uz turieni, spriežot pēc mašīnām parkingā, es neesmu vienīgā, arīdzan, ja izmetu loku ne pa mežu, tad tie, kas atrakciju galā ar bērniem Mežaparkā arī nelatviski
Man šķiet, ka rajona efekts, tas ir tuvākais vietējiem iedzīvotājiem (kur augsts krievu procents), bet latvieši brauc sēnēs/ogās/uz laukiem kaut kur ārpus Rīgas.
Mangaļsala pati jau nav galvenais pastaigātāju avots, man tā šķiet, jo salīdzinoši maz daudzstāvu māju. Toties no Vecmīlgrāvja tuvākais. No citiem rajoniem braukt - patālu, tad jau izdevīgāk ar auto izšaut uz Tallinas šosejas un izkāpt kaut kur tālāk no Rīgas (es pēc saviem maršrutiem rēķinu, ka no Ogres uz Magangaļsalu agrā rītā man ir stundas brauciens, tādā pašā laikā var tikt līdz Saulkrastiem).
apmēram trešdaļai pilsētnieku latviešu daba ir kaut kur laukos pie ōmēm un tur viņi pastaigājas. ja uz laukiem netiek, tad sēž mājās. man reiz nācās lasīt skolēnu sacerējumus par dabu (konkursā), latviešu bērniem daba bija visādās attālās vietās, krievu bērniem bija pilsētas parki un varbūt vēl vecāķu pludmale; kaut ko par Obu un Ļenu viņi piebilda daudzveidībai, bet vispār attālu lauku, šķiet, viņu apziņā nav.
Latvieši vairāk iet "tālajā dabā", kā jau te raksta. Nu pārgājieni, stirnu buki, sēņot utt. Plus rajons gan jau. Es, kad izeju pa Iļģuciema pusi, man rodas iespaids, ka dzīvoju RU. Visur vieni vienīgi krievi. Bet nu viņi arī skaļāki ir, jā. Bet besī, ka jebkur poliklīnikā vai veikalā, visur primāri prasīs krieviski "kto pasļednij".
Man vīram nesen bija kultūršoks, braucot ar laivu pa Gauju. Viņam likās, ka krievi to mazāk dara, bet bija pilns ar krievu valodu arī uz Gaujas :D laikam vienkārši viņu ir daudz.
Un pirms kāds saklūp man virsū par "fašizm", manī ir puse slāvu asinis, ja.
Balsoju par variantu "ukraiņi". Viņi ļoti aktīvi brīvdienās brauc atpūsties kaut kur pilsētas robežās. Un viņu lielākā daļa ir visai skaļi un labi pamanāmi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet pašlaik man nav versiju. Vakar staigājām ar ģimeni pa mežu pie Ložmetējkalna. Arī daudz krievu.
(Esmu Vidzemes meitene, Rīgā, kur tik daudz krievu valodas, jūtos ārkārtīgi nekomfortabli, neesmu radusi uz ielas to dzirdēt.)
Un otrs - latvieši laikam ir klusāki. Tas, kā krievi (ne visi) viens uz otru un saviem bērniem/zvēriem paaugstinātos toņos un leksikā izpaužas... Pa gabalu nelabi paliek.
Man bija paradums doties uz mežiem drīzāk, nekā pa pilsētu tusēt.
Bet, jā, ir kļuvis vairāk, es ar piefiksēju.
bet katrā ziņā vide neveicināja vēlmi tur vēl kādreiz iegriezties
un btw vecmīlgrāvis ir visukrainiskākais rajons visā rīgā. pirms kara bija 14%, tagad nu jau tuvu 30% varētu būt. bet jā, visi runa krieviski.
Man vīram nesen bija kultūršoks, braucot ar laivu pa Gauju. Viņam likās, ka krievi to mazāk dara, bet bija pilns ar krievu valodu arī uz Gaujas :D laikam vienkārši viņu ir daudz.
Un pirms kāds saklūp man virsū par "fašizm", manī ir puse slāvu asinis, ja.