Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2012-03-21 17:02:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man naturāli nav bijušas nekādas bērnības traumas
ja nerēķina pret galda stūri gandrīz izsisto aci (aizvien ir rēta, uz kuru paskatoties, man paliek neomulīgi), bet tas laikam neskaitās
es bērnībā biju absolūti pašpietiekams jaunietis un pārsvarā vadīju dzīvi savā galvā
a pēc tam sāku iemīlēties visādās meitenēs, kādas vairs tur traumas

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]au
2012-03-21 17:08 (saite)
es pret galda stūri bērnībā gandrīz izsitu aci un rēta joprojām izskatās bīstami tuvu acij. hā

(Atbildēt uz šo)


[info]goddes
2012-03-21 17:09 (saite)
man bērnībā kaut ko šuva vai ik nedēļu. Varētu domāt, ka tizls? ne gluži:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2012-03-21 17:17 (saite)
es biju totāli intraverts
ne reizi neesmu prasījis vai dīcis,lai vecāki man kaut ko nopērk, kādu rotaļlietu
toščījos no salčuka, muzona, futbola un lunaparka - nekas būtībā nav mainījies

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]goddes
2012-03-21 17:22 (saite)
Tas atkarīgs no audzināšanas, e steiktu, ka man bērnībā nebija īsti pat tiesību dīkt pēc kaut kā un arī loģiski neiedomājos. Nu ~9..10 gadiem sāku dīkt pēc skrituļdēļa -to gan atceros, pēc 2y dīkšanas jau gandrīs spīdēja uz dz/d kā es to sūdu novinnēju kādā TV konkursā! Ha!:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2012-03-21 17:25 (saite)
Lūk, lūk - "nebija īsti pat tiesību dīkt pēc kaut kā un arī loģiski neiedomājos". Pat prātā neienāca kaut mazākā iespēja, ka varētu kaut ko dīkt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2012-03-21 17:26 (saite)
nē, nu bērnu pasaulē es redzēju, ka citi bērni dīc
tipa, zināju, ka laikam eksistē tāda opcija, bet toļi bija zem pašcieņas, toļi vēl kas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2012-03-21 17:41 (saite)
Atceros redzējis kaut kādu niķošanos "Bērnu pasaulē", bet tas man likās kaut kas pilnīgi nenormāls, pie tam neatceros redzējis, ka kādam niķošanās rezultātā būtu kaut kas arī nopirkts, līdz ar to šo niķošanos vairāk sasaistīju ar konkrētā bērna psihes traucējumiem, nevis metodi, lai iegūtu kaut kādus priekšmetus.

Starp citu, kaut kā arī nekādu īpašo vērtību priekšmetu iegādē nesaskatīju, spēlēties varēja ar visu, kas pa rokai, man tiešām arī neko nevajadzēja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2012-03-21 17:22 (saite)
Hehe, šitais atgādināja, kā mēs trakajā jaunībā ar Indānu (to, kas Jānis) dauzījāmies pa mājām, es pamanījos atdauzīt galvu pret klavierēm (tā, ka asinis tek) un reāli empatizēju ar viņa momentālo "oh fuck oh fuck I think I killed my girlfriend" :D

(Atbildēt uz šo)


[info]rindra
2012-03-21 17:33 (saite)
Es redzēju vecāku seksu, vajadzētu it kā būt traumējošam atgadījumam, bet kaut kā neatceros, ka tā būtu jutusies.

(Atbildēt uz šo)


[info]f
2012-03-21 18:20 (saite)
garīgās traumas vai fiziskās te tagad jāvelk no gultapakšas ārā?
man vispār bij' tik laimīga bērnība, ka pat fakts, ka reiz gandrīz noslīku piemājas grāvī nešķiet kā trauma :D (piem., nav nekādas bailes no peldēšanas un ūdens) galu galā, tas bija tikai gandrīz, turklāt, pēc tam diezgan amizanti bija iet caur ciemu visai ar grāvja dūņām un kas to lai zina, ko vēl aplipušai.

(Atbildēt uz šo)


(Anonīms)
2012-03-22 02:38 (saite)
kāda gad vecumā atsitu smagi galvu pret dīvāna koka malu, iemūžināts foto. paliekošu pēdu nav.
ap 5 gadu vecumā abi ceļi nobrāzti pret asfaltu. akmentiņu nospiedumi bija redzami vēl ilgi.Nujau gan sķa izzust. viss.
mūsdienu apaļo apmaļu un slēptā etiķa laimetā tak laikam nekas vairs nevar atgadīties...

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?