man naturāli nav bijušas nekādas bērnības traumas
ja nerēķina pret galda stūri gandrīz izsisto aci (aizvien ir rēta, uz kuru paskatoties, man paliek neomulīgi), bet tas laikam neskaitās
es bērnībā biju absolūti pašpietiekams jaunietis un pārsvarā vadīju dzīvi savā galvā
a pēc tam sāku iemīlēties visādās meitenēs, kādas vairs tur traumas