garīgās traumas vai fiziskās te tagad jāvelk no gultapakšas ārā?
man vispār bij' tik laimīga bērnība, ka pat fakts, ka reiz gandrīz noslīku piemājas grāvī nešķiet kā trauma :D (piem., nav nekādas bailes no peldēšanas un ūdens) galu galā, tas bija tikai gandrīz, turklāt, pēc tam diezgan amizanti bija iet caur ciemu visai ar grāvja dūņām un kas to lai zina, ko vēl aplipušai.