![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Iesākumā dažas bildītes:
No šiem attēliem viegli izdarīt virspusīgus secinājumus, ka vidēji šogad bērni dzimst tām sievietēm, kas dzimušas (2010-28=) 1982. gadā.
Šajā gadā kopā ir piedzimuši 37477 bērni, no kuriem meiteņu bija 18204. Šīs 18204 sievietes arī apmēram ir tās, kas šogad varētu piedzemdēt orientējoši 20600 bērnu, nu, es domāju, kopā ar tām no dažām citām vecumu grupām.
Viegli ieraudzīt, ka saglabājoties šai tendencei, mums būs neliels statistical noise pēc 4-5 gadiem, kad pirmā bērna dzemdēšanas vecumu sasniegs sievietes, kas piedzimušas 1986. un 1987. gados, jo tad viņu vienkārši ir visvairāk – ap 20550, proti tik, cik vispār kopā bērnu piedzimst šobrīd. Tātad, ārkārtīgi vulgarizējot var sacīt, ka 2014.-2015. gads ir paredzamais jaundzimušo skaita maksimums, pēc kā sekos dramatisks kritums 2028. gadā, kad vidējo sagaidāmo pirmā bērna dzemdēšanas vecumu (tobrīd ~30 gadu) sasniegs tās dažas sievietes, kas dzimušas līdz šim vissliktākajā gadā (no dzimstības viedokļa) – proti, 1998. gadā dzimušās 8966 meitenes.
Redziet, balstoties uz šī brīža statistikas lineārajām tendencēm (tā ir populāra metode pie mums, piemēram, budžeta cirpšanā), varētu secināt, ka togad piedzims orientējoši 4500 bērnu.
Tātad mums, tiem, kas šobrīd vecuma grupā 30-35, togad būs 48-53 gadi. Līdz pensijai vēl – uhū – 12-14 gadu! Jāņem vērā, ka ekonomiski aktīvu un reproduktīvi aktīvu iedzīvotāju (15-49) skaits tad būs niecīgs, jo pēdējo reizi dabiskais pieaugums pie mums novērots 1991. gadā un pēc tam nekad vairs.
No šī izriet sekojoši secinājumi:
Hmm, kas tad vēl? Ak jā, tas viss ir tikai sausi rēķini. Kā mēs zinām un arī katrs pats varam apliecināt, tik daudz kas notiek neracionāli un neizskaidrojami, ka noteikti notiks kāds brīnumiņš, kas to visu pavērsīs citādāk, piešķirs augšupejošu tendenci un mainīs depresīvo šābrīža faktoloģisko materiālu.
Tomēr labāk jau ticēt, ka katrs pats savas laimes kalējs un ar visiem dzīves uzdevumiem tiks galā pats vienīgajā iespējamā veidā, pareizajā.
varbūt tu vari ieskicēt, ko tieši viņi te darīs, kā paražos to kopproduktu? Slokas celulozes papīrfabrika aizklapēta, Ogres adītājā vjetnamiešu meitenes vairs nekotējas, Daugavpils pievadķēžu rūpnīca agonē! :) Lauksaimniecība, hmm, nu, maybe kādā gaterī vajadzēs kādu duci darbinieku, tak tik daudz jau mēs paši vēl spēsim pat pēc 18 gadiem. Vajaga tak nedaudz kritiski paskatīties vēsturē - mēs esam lētā darbaspēka valsts, kas vairs nav lēta :) Diemžēl, tik gudriņi, lai baigi tur eksportētu pakalpojumus ar pievienoto vērtību - arī ne. Un vēl - kur gudriņie, tur demogrāfija tūtā, ar reizi! :) Nu vopšem nava, neredzu es neko tādu.
Starp citu, par to, ka, kur gudriņie, tur demogrāfija tutū, pirms kāda gada labi runāja iekš TED talks viens statistiķis; principā demogrāfija ir tūtē noteiktā labklājības zonā -- izrādījās, ka tad, kad labklājība (pēc noteiktiem kritērijiem) pārsniedz zināmu līmeni, demogrāfija atkal uzlabojas pat virs atražošanās līmeņa. Nu, mums, protams, līdz tam kā kazai līdz Mēnesim, tas gan.
Diemžēl, ja es ierakstu vēlos neizstiept zinātniska traktāta izmērā, nākas formāta dēļ apskatīt tikai kādu vienu parādību vai norisi; skaidrs, ka apskatāmās problēmas kontekstā būtu jāanalizē tādas lietas, kā nācijas psiholoģiskais portrets, temperaments, attīstības dinamika iepriekšējos 1000 gados, vēsturiskie aspekti un priekšnosacījumi, kuru dēļ patlaban viss ir tā kā ir; utt. utt.
Tamdēļ es neesmu apskatījusi tādus svarīgus faktorus, kā valstiskuma tradīcija LR kontekstā, nācijas apziņas galvenās komponentes, teritoriju apdzīvojošo indivīdu vērtību sistēmas, sociāli ekonomiskās situācijas konteksts, ai nu. Zin, cik daudz. Ja grib precīzi izteikties, vajag ķerties pie visio un sazīmēt uzskatāmas bildes un procesu savstarpējās atkarības, bet tur man nav ne laika, ne uzņēmības. Par daudz ko esmu parkstējusi jau agrāk, bet nu jā, strukturēti kopainas nav.
Cenšos lately izteikties maksimāli neitrāli un bez spēlēšanas uz jūtām, interpretāciju atstājot katra paša ziņā. Ja es pati būtu šī ieraksta lasītājs, priecātos, ja nodotos apmēram šādas ziņas:
- nodokļus nemaksāt un nelauzīt galvu par pienesumu soc. budžetam ir ok;
- visi klasiskie cibas Piedrujas Psihoanalīzes Skolas filozofi un čīkstētāji (vārdiņus neminēšu) varētu aizvērties un beigt skumji un apcerīgi parkstēt par socioekonomiskajiem procesiem, tikt pāri savām bērnības vai citām traumām, un beidzot dot savu pienesumu demogrāfijā, pretējā gadījienā tikai tāda sausa diršana tā ir;
- lēmums emigrēt ir atbalstāms, racionāls un veicināms;
- ne viss ir tikai skaudri racionāls however, lielais vairums lietu un notikumu atgadās pilnīgi neracionālu apziņas plūsmu rezultātā.
tas laikam arī viss.
b) Nekādā pensijā mēs nafig netiksim. Pensijas vecums ap to laiku būs 95 gadi