ar šausmām secinu, ka manējās skumjas ir instinktīvas, jau kādu laiku cenšos ar prātu sev iemācīt, ka nav ko gruzīties par šādām lietām, lai gan man sāp + vēl tas, ka krievvalodīgie drīz panāks to, ka par okupāciju būs nepieklājīgi un neaudzināti runāt, jo jāpiemin jau tikai pozitīvais, nevis jālaiza pagātnes rētas.