Krustvārdu mīkla

Iesākumā dažas bildītes:





No šiem attēliem viegli izdarīt virspusīgus secinājumus, ka vidēji šogad bērni dzimst tām sievietēm, kas dzimušas (2010-28=) 1982. gadā.

Šajā gadā kopā ir piedzimuši 37477 bērni, no kuriem meiteņu bija 18204. Šīs 18204 sievietes arī apmēram ir tās, kas šogad varētu piedzemdēt orientējoši 20600 bērnu, nu, es domāju, kopā ar tām no dažām citām vecumu grupām.

Viegli ieraudzīt, ka saglabājoties šai tendencei, mums būs neliels statistical noise pēc 4-5 gadiem, kad pirmā bērna dzemdēšanas vecumu sasniegs sievietes, kas piedzimušas 1986. un 1987. gados, jo tad viņu vienkārši ir visvairāk – ap 20550, proti tik, cik vispār kopā bērnu piedzimst šobrīd. Tātad, ārkārtīgi vulgarizējot var sacīt, ka 2014.-2015. gads ir paredzamais jaundzimušo skaita maksimums, pēc kā sekos dramatisks kritums 2028. gadā, kad vidējo sagaidāmo pirmā bērna dzemdēšanas vecumu (tobrīd ~30 gadu) sasniegs tās dažas sievietes, kas dzimušas līdz šim vissliktākajā gadā (no dzimstības viedokļa) – proti, 1998. gadā dzimušās 8966 meitenes.

Redziet, balstoties uz šī brīža statistikas lineārajām tendencēm (tā ir populāra metode pie mums, piemēram, budžeta cirpšanā), varētu secināt, ka togad piedzims orientējoši 4500 bērnu.
Tātad mums, tiem, kas šobrīd vecuma grupā 30-35, togad būs 48-53 gadi. Līdz pensijai vēl – uhū – 12-14 gadu! Jāņem vērā, ka ekonomiski aktīvu un reproduktīvi aktīvu iedzīvotāju (15-49) skaits tad būs niecīgs, jo pēdējo reizi dabiskais pieaugums pie mums novērots 1991. gadā un pēc tam nekad vairs.



No šī izriet sekojoši secinājumi:

ja nu kāds vēl dziļi sirdī ticēja, ka valsts –tas ir tamdēļ, lai kaut kad vecumdienās saņemtu pensiju, tas to droši var aizmirst. Īpaši tad, kad jūsu bankas apkalpojošā kontaktpersona medainā balsī cenšas jūs piesaistīt 2, 3 vai 456 pensiju līmenim, varat droši viņus sūtīt ratā. Tad, kad jums būs jāsaņem pensija, vairs nebūs neviena, kas to jums varētu sarūpēt;

nav jēgas tērēties un noslogot sociālo budžetu ar maternitātes pabalstiem un māmiņalgu maksāšanu. Tās dažas (~20 tūkstošu no 2.2mio, nepilns procents), kas pieņem lēmumu dzemdēt bērniņu, tāpat visticamāk to nedara pabalstu saņemšanas iespējas dēļ. Valsts to zina, un tamdēļ arī nupat, 3. novembrī stājies spēkā lēmums par minēto pabalstu apjoma ierobežojumiem;

diezgan viegli saprast, ka kļūst ļoti nepraktiski, neracionāli un dārgi dzīvot šādā valstī – nav kur ņemt nodokļu naudiņu, valsts tā vietā lai apsvērtu iespējas „sildīt ekonomiku” vienkārši brutāli cenšas palielināt nodokļu slogu to lineāri palielinot; katastrofāls ārējais parāds, dabiskais pieaugums – negatīvs, sociālajai sistēmai pat īstermiņā nav jēgas.

Hmm, kas tad vēl? Ak jā, tas viss ir tikai sausi rēķini. Kā mēs zinām un arī katrs pats varam apliecināt, tik daudz kas notiek neracionāli un neizskaidrojami, ka noteikti notiks kāds brīnumiņš, kas to visu pavērsīs citādāk, piešķirs augšupejošu tendenci un mainīs depresīvo šābrīža faktoloģisko materiālu.
Tomēr labāk jau ticēt, ka katrs pats savas laimes kalējs un ar visiem dzīves uzdevumiem tiks galā pats vienīgajā iespējamā veidā, pareizajā.