Likantropiskās · piezīmes

tas, manuprāt, ir krievijas iespaids. varbūt dēļ vēsturiskās spaidīšanās pa rindām. kad kādu laiku padzīvo ārzemēs un atgriežas, tad ļoti dīvaini šķiet tas, kā visi te spiežas virsū, grūstās un neatvainojas vai nepalūdz palaist garām.
reiz biju ēģiptē. tur bija tāds pasākums kā kāpiens mozus kalnā. kāpjot lejā pēkšņi gadījās tāda grupa, kur cilvēki kalnu takā tā spieda savus rumpjus priekšgājējiem virsū, ka likās, ka nogrūdīs lejā. nemaz nebrīnījos, ka viņi runāja krievu valodā :D

He, jā, kultūrīpatnības. Man laikam arī nebūtu ieteicams Spāniju, Itāliju, utt. apciemot, jo jau no saviem poļu radiem cietu, kad nācās apgūt pieklājīgu izvairīšanos no vaigu bučošanas. :D

arī pie zviedriem nav glābiņa - viņi apkampjas. tomēr pat spāņi, ja grib paspraukties garām, dod ziņu ar muti nevis ar pakaļu.

+1 par to pakaļu :D

Nu, pilsētniekiem personīgā telpa jau ir diezgan maza. Ir pierasts pie tā, ka, piemēram, braucot tajā pašā sab.tr. tās robežas tiek regulāri pārkāptas, tāpēc daudziem tas ir kļuvis par normu. Tas liekas dabiski.

Pieraduma rūgtās sekas...

es priekš sevis to skaidroju ar dzimšanas vietu - es esmu no laukiem, mans personīgais lauks ir liels, tie,kas dzimuši auguši pilsētā, tie lien virsū

bet tas,jā, ir briesmīgi. un TIEM TUR tas ir absolūti nesaprotams un nepaskaidrojams.

un par matiem tas ir vaaabše, citi laikam to uztver kā kautkādu pakulu maisu,nevis manas miesas matainu pagarinājumu. un tā kā man šie ir gari, tad vienmēr atrodas kāds,kas bāž klāt savas netīrās roķeles.

es ar to cīnos tā,ka maksimāli izvairos no šaurām un piebāztām vietām. citu risinājumu neredzu.

Tiešām tā matu aiztikšana ir kaut kas tāds, ko ne viens vien piekopj?! Ārā prāts!!! Tas liekas tik tiešām pats nepieklājīgākais un atbaidošākais veids, kā pārkāpt nepazīstama cilvēka zonu, protams, ja atskaita intīmu grābstīšanos un tamlīdzīgas jēlības.

Es it kā esmu dzimusi un augusi pilsētā, ja neskaitu piecus gadus, kurus nodzīvoju vientuļā vietiņā pie jūras un tur arī jutos visvairāk mājās. Bet personīgais lauks vienalga liels, un šķiet, ka, kopš atkal dzīvoju centrā, tas tikai palielinās.

Šāds skaidrojums, manuprāt, būs mazliet par šerpu. Esmu dzimusi un uzaugusi pilsētā un man nav bijis nekādas apsēstas tieksmes līst kādam virsū un ir nepatīkami, ja kāds mēģina to darīt. Kihelkonna visai trāpīgi pateica par to, ka atgriežoties no ārzemēm uzreiz krīt acīs tas kā cilvēki spiežas virsū. To parasti asāk izjūtu vai nu veikalā, rindā stāvot, aizmugurē esošajiem bieži vien kādu neizskaidrojamu iemeslu pēc ir jācenšas tev pa katru cenu uzspiesties virsū, it kā viņiem par to pienāktos kāds bonuss un, ja ne pašiem, tad vismaz kaut kā uzgrūst savus ratus. Arī sabiedriskajā transportā cilvēki, šķiet, reizēm ir gluži vai līdz nāvei izslāpuši pēc fiziskā kontakta un alkaini stīvē savas miesas pēc iespējas tuvāk tavai, pat ja pavisam blakus ir vieta, kur viņi varētu stāvēt brīvi, nevienam virsū nespiežoties. Agrāk mani tas ļoti mēdza sadusmot un es, cik vien spēju, izvairījot no kāpšanas sabiedriskajā transp. Tagad gan kaut kā vairs par to necepos. Pārgāja. Neko jau man tik briesmīgu neviens nav nodarījis un kāda jēga bojāt sev noskaņu par to, ka kāds tantuks par varītēm ir gribējis tev uzspiesties. Nu, lai jau.. Varbūt mana āda kļuvusi biezāka. Tā teikt, kas mani nenogalina, padara stiprāku :))

es to vairāk domāju tā,ka cilvēki no laukiem grib vairāk telpas sev apkārt, ne tā,ka visi pilsētnieki pēc noklusējuma bāžas virsū.
Pilsētā dzīvoju jau pusi mūža, bet pierast nespēju. protams, cenšos distancēties - domās, jo savādāk tiešām būtu jāstaigā mūzdien nīgram, bet reizēm arī neatturos no kādas sarkastiskas piezīmes tantukiem veikalu rindās.

Man arī ir gadījies mazliet skarbi izteikties, jo nāvējošs skatiens parasti neiedarbojas :) Tās nu ir pilsētas ēnas puses.

pie kases rindā "stumkaktā" tantiņām visefektīvākais ir ļoti laipnā balsī pajautāt, vai viņa vēlas samaksāt arī par manu pirkumu. tā kā tas parasti nekad nav mazs, viņas patiesās šausmās atsprāgst vismaz pusmetru tālāk :D

Lasot šo visu, liekas, ka kur tad ir visi tie klāt lienošie? :D
Tā kā ar mizantropiju nesirgstu, tad lielas problemas, iznemot dažus īpatņus un ja, krieviskāku sabiedrību, neesmu piedzīvojusi.
Es neuzskatu, ka visi cilvēki būtu ar netīrām roķelēm un pretīgi, ja man ir ērtāk sēdēt sabtransā nepiespiežoties pie pašas maliņas, neredzu problemu no tā, ka kāda nepazistama cilvēka gurna pieskaras manējam. Man cilvēki kā suga neliekas pretīgi un netīri, bet nu jā, daudziem jau liekas, ka tikai viņu roķeles ir tīras.
Protams, ka īpaši grābstigi indivīdi no ģimenēm, kur tā pierasts, mēdz būt nepatīkami, bet, spriežot no tā, cik milzigos apmēros jūs to visu redzat, tad jau laikam sabiedriskā doma ir par to, ka tas ir normali un referendumā tiktu sabalstos PAR berzēšanos un aiz pleca ķeršanu. Nāksies vien samierināties.

Pieklājīga distances ievērošana tagad saucās mizantropija un "tīrās/netīrās" rociņas? Pie tam, kur tu vispār kaut ko par roķelēm te izlasīji? :)
Atnāc uz centru padzīvot, gan jau atklāsi ko jaunu par cilvēku pūļu paradumiem, ko priekšpilsētā uzzināt tādā apjomā vienkārši nevar.

haha, tas par tām roķelēm - tas akmens manā dārziņā, es šamās pieminēju savu matu apgrābāšanas sakarā.

bet man vienalga,vai mani sauz par mizan vai zizantropu, man galvenais,lai man nenāk tuvāk par metru. tāpēc es dzīvoju pāķos, uz darbu braucu ar mašīnu un izvairos no cilvēku piebāztām vietām.

Nu ja, man jau patīk visu ko izdomāt no zila gaisa, tāda mana daba.

Ai nu nevajag.

Nu, ja man sabiedriskajā transportā blakus apsēžas kāds resns vai pēc alkohola, cigarešu dūmiem, sviedriem vai kā cita smirdošs cilvēks, tad man nepatīk. Bet tā, gar mani nemēdz grābstīties cilvēki.

Tas ir ļoti nepatīkami, tik tiešām, pilnībā piekrītu un saprotu. Pie tam, man kā īpatnim ar XY dzimumhromosomu konfigurāciju, iespējams, ir izpalikušas šī fenomena pašas nelāgākās izpausmes.