Likantropiskās · piezīmes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Tā, sociālie zvēriņi, pastāstiet man -
Kāpēc tik daudzlem liekas ok pieskarties pilnīgiem svešiniekiem? Vai tā ir savas personīgās telpas neesamība, neapzināšanās, ignorēšana? Uzgrūšanās garāmejot, berzēšanās rindās un transportā, izplūšana pa sēdvietu, okupējot citu - jau aizņemtu, pieskārieni pleciem un rokām uzrunājot vai atvainojoties... Atbaidošākais, ko es pati esmu pieredzējusi - mēģinājums satvert un virpināt manu matu šķipsnu sarunas laikā. Un tas nebija tuvs cilvēks, gluži pretēji - tikko satikts.
Tas viss ir ok un patīkami? Brīžiem sāk likties, ka to, kuru personīgā telpa ir lielāka un labi definēta, ir tiešām maz.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
On 12. Decembris 2011, 14:13, [info]echo_ commented:
Nu, pilsētniekiem personīgā telpa jau ir diezgan maza. Ir pierasts pie tā, ka, piemēram, braucot tajā pašā sab.tr. tās robežas tiek regulāri pārkāptas, tāpēc daudziem tas ir kļuvis par normu. Tas liekas dabiski.
[User Picture]
On 12. Decembris 2011, 14:40, [info]vilkate replied:
Pieraduma rūgtās sekas...
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry