Nespēju nepadalīties.

Wolf Eyes - Rattlesnake Shake
Wolf Eyes - Black Vomit

Kad es ko sliktu izdaru citam, es kaitēju pats sev.

Šodien ar bronzas laikmeta metodēm nogāzu pāris kokus.
Cēlu 6m garu siltumnīcu "Bitīte" uz nelīdzena lauka bez līmeņrāda,
par mērinstrumentu izmantojot trijstūrveidīgu padomju skolnieka lineālu.

Pavasarī gribās daudz vairāk.

Fakts, ka kaut ko redz tikai viens cilvēks vēl nenozīmē,
ka tas ir mazāk īsts par to, ko redz miljardi.

Man īsts un nozīmīgs ir tikai tas, ko es pats piedzīvoju.

Okartes akadēmijas, Latvijas Princeses, Amerikāņu Elki,
Ekstrasensu cīņas, tas, ko teicis viens vai otrs eksperts
politikā, ekonomikā vai zinātnē nav man svarīgs un īsts.

Zinātne un tehnoloģija ir mūsdienās dominējošā reliģija.
Kāpēc? Jo tās radītie aptuvenie realitātes modeļi (atšķirībā
no citu tradicionāli par "reliģijām" saukto reliģiju modeļiem)
ir devuši mums sadzīvē izmantojamas lietas: mašīnas, aipodus,
medicīnas instrumentus un attīstītas terapijas metodes,
ģenētiski mainīto pārtiku, u.t.t.

Bet fakts, ka ar zinātnes palīdzību mēs esam kļuvuši tehnoloģiski
attīstītāki, ilgdzīvojošāki vēl nepadara mūs laimīgus un
nesniedz atbildi uz jautājumiem: "Kāda ir dzīves jēga?
Kas es esmu? Kas ir viss, kas notiek apkārt? Kas notiek pēc nāves?"

Uz šiem jautājumiem zinātkārajiem atbildes šā vai tā būs jāmeklē katram pašam
ar sevis izvēlētām metodēm. Metožu ir daudz...

Kas attiecas uz jautājumu par pēcnāves notikumiem, mani apmierina gan
gan reinkarnēšanās, gan mūžīgās neeksistences (šis šķiet vispatīkamākais),
gan kādas no ellēm scenārijs, gan vienalga kas cits.

Bet pagaidām es tikai uzmanīgi vērošu, kas notiek apkārt.

Izmēģināju liet kefīru pie cigoriņu kafijas piena vietā. Teikšu godīgi - rauj uz augšu nedaudz.

Gribēju pablatot ar savu 6 gadus veco kompi hp nx6310, kurš darbojies ir nu jau 2.2 gadus:
( Cietņa veselība )

Skatos Twinpeaks. Bērnība heh :)

Kā tev iet?
Slikti, bet es
par to neuztraucos.

Cepu ar 2 pannām.
Pirmo reizi pilnīgi visas izdevās ideāli.

Es plānās pa visu pannu cepamās pankūkas cepu 2-3 reizes gadā,
bet daru to vairāk nekā 20 gadus.

Un visi, kas ēduši, atzīst, ka esmu augstas klases
pankūku cepējs. (Varbūt viņi man tikai pielien.)

Mīklu jaucu bez precīzas receptes, izmantoju maksimālo
pieejamo pannu skaitu.

Zinu, kad tieši pankūka ir jāmet riņķī, kad un cik
daudz jāpieliek eļļa, cik lielai liesmai jābūt
un visādus citus sīkumus.