sapņojam

josephine16:
Šonakt sapnī man bija garā saruna ar datortulkošanas pasniedzēju, kas man visām varītēm centās ieskaidrot, ka es galīgi nevarētu strādāt par tulku, ka tas vienkārši neesot priekš manis. Tad viņš man vēl centās ieskaidrot, ka mans skatījums uz dzīvi esot bērnišķīgs, nenopietns un vispār galīgi garām. Interesnati bija tas, ka šī saruna bija tik dzīva... nu man parasti sapņos neizdodas ar cilvēkiem izveidot šādas diskusijas.

klusums:
Biju iegājusi pagulēt diendusu. Ik pa laikam jūtu to dīvaino iztēli, kur es apzinos, ka guļu, kur esmu, bet tam klāt ir iztēle, kuru vairs nekontrolēju. Nomoda sapņi. Vislaik kaut ko apkārt staigāja mana istabasbiedrene. Vienā brīdī iztēlojos(?), ka izstabas vidū stāv džeks ar kuru sarunājos. Kad tai vietā (irl) gāja Santa, tas traucēja, un šis tā kā pazūd. Pamodos, sapratu, ka pa īstam neko aizmigusi nebiju. Roka notirpusi. Dators dikti skaļš. No galda, kur stāv atskrūvētais barošanas bloks, paņemu ventilatoriņu. Baigi pieputējis, izpūšu putekļus - daudz un klepojoši, dīviani no kā. Pamostos, sapratu, ka kaut ko interesantu esmu sapņojusi, vairs nevaru atcerēties ko. Atbraukušas Maija un Elīna. Esam koridorā, kaut ko āzējamies, es vēl tāda miegaina, neveikli nogurusi. Maijai izskatās, ka būtu degunā un uzacī pīrsingi - ir uzlīmēti dimantiņi. Izskatās... neizteikšos. :) Viņa tā kā grasās man mesties virsū ar big hug'u. Mēģinu bēgt, izvairīties, bet visai neveiksmīgi, viņa man kā tika klāt, tā es nožaujos un viņa man virsū (sāpīgi tā kā) un pa nesen izvaskoto koridoriņu abas tā forši vēzienā slīdam uz priekšu. Man pasmagi (viņa man tač virsū uzkrita) un negribās iemaukties koridora gala sienā. Apstājam slīdēt metru no koridora gala. Maija tā kā kaut ko atvainojas, bet Elīna sāk ierēkt par tualeti, pie kuras durvīm esam. Draudzīgi un smietdamās ejam atpakaļ uz manu izstabu, Elīna vispirms grib ieiet nepareizajās durvīs - noup, manas durvis ir aiz nevis pirms virtuvītes durvīm. Blakus istabiņā iet iekšā tas džeks, ar kuru nesen novusu spēlējām. Istabā Santa un man joprojām nesaklāta gulta. Pamostos, pabrīnījos to, ka pamodos sapnī. Pārdomāju sapni un to, ka neatšķiru no realitātes. Skatos spogulī un man viena rēta, kuru domājam sadzijušu, izrādās sastrutojusi. Dzirdu, ka blakus izstabā spēlē novusu. Paskatos uz nesaklāto gultu, izdzenāju novusa ripuļus, kas mētājas uz manas izstabas grīdas. Pamostos. Roka nežēlīgi notirpusi. Jūtos tā kā nogurusi, tā kā piekususi. Celties negribas, pārdomāju nu jau n-tās pamošanās. Vajdzētu biežāk rīkot diendusas guļot uz rokas, kura notirpst. :) Dīvaina nerealitātes izjūta. Piezvana Maija - viņas ar Elīnu šodien brauc uz Ventspili. Aiz sienas blakusistabā kaut ko runā. Santa aizbraukusi mājās. Realitāte atgriežas. Ieslēdzu datoru un rakstu šo, lai varētu atcerēties. Barošanas bloka ventilatoriņš ļoti skaļš, bet to es necilāšu, barošanas bloks atskrūvēts stāv uz galda. :)

Labākais esošo notikumu atgremojumu sapnis ever. :) Jāpiebilst, ka es ik pa laikam dzirdēju, ka Santa šiverējas pa iestabu, ieslēdz manu datoru, izslēdz. Un tam cauri Waking Life izjūta. (obligātā "literatūra" visiem sapņotājiem* filosofiem)

*sapņi kā guļamie sapņi, ne kā rōzā brilles

likvidet:
Šonakt bargā ziemā bridu pa jūru.
Pagājšnakt iešāvu sev pierē un nemiru, caurumu sedza cepure un es skatījos spogulī un domāju, ja ieraudzīšu ko nodarīju tad uzreiz beigta un pagalam. Uzradās kāds vīrs un teica, lai meditējot noskaidroju, vai tiešām negribu atgriezties dzīvē.

nenoteiksme:

Sapnis slims.

Valdības māja. Rudens. Riet saule. Apkārt cilvēku nav. Ielaušanās. Kad nokļūstu trešajā stāvā [no iekšpuses], atveru logus - tos, kas iziet uz Elizabetes ielu. Izrāpjos uz palodzes, bet tur līdz zemei tādi metāla karkasveidīgi veidojumi [atgādināja pieminekļa detaļas]. No nezkurienes uzradās slēpju nūjas, tad nu ar tām rībināju pa tukšajiem dzelžiem. Troksnis nudien tāds kā tad, kad ar slēpju nūju pa radiatoriem skandalē, tik tāds iespaidīgāks. :)
Bet tas vēl nav viss. Šķiet, tur notiek kaut kāda valdības ārkārtas sēde. Kamēr viņi, kabinetā ieslēgušies, spriedelē, ir laiks papētīt māju tuvāk. Nonāku labierīcībās, kuras nav vis kā standartlabierīcības [pat krānus ar zelta ķepiņām neatradu!], bet podiem, izlietnēm piekabinātas tādas košas plastmasas konstrukcijas. Atgādināja kādas palīgierīces, lai "atvieglotu lietošanu".
Jāāāāā, kamēr domāju, kam tas viss paredzēts, atvērās durvis, pa tām ieripinājās Godmanis. Ratiņkrēslos. Un "mazliet" bez kājām.

[ceru, ka vairs tādus murgus neredzēšu]

lil_any:

1)es ar savu bijušo puisi atrodos nezinu kādā sakarā Majoros pie viņa radiem, kgan viņam patiesībā tur tādi nedzīvo, sēžam ēdam vakariņas, līdz viņš par mani sāk nenormālas stulbības runat...es pametu to māju izeju ārā aizbraucu ar it kā mūsu mašīnu prom...raudu...
2)pie manis ierodas mans draudzenes bijušais puisis ar kuru mums ir satriecošas attiecības kā labākajiem draugiem, viņš apsēžas uz mana dīvāna un sāk raudāt...apskauj mani un es raudu viņam līdz...līdz istabā ierodas mana māte..sapnis apraujas...
Kādēļ tik daudz asaru?????

nenoteiksme:
Bij` smuki muzikālais sapnis par Miera ielas pēcpusdienu. Bet pirms uzdrošinies lasīt tālāk, spied šeitan un paklausi to dziesmiņ`, kas sapnī sapņojās.
Gari neizplūdīšu, jo īsteni sižeta nebija, bija tikai ainas, aromāti un mūzika. Nenoteikts daudzums cilvēku kādā karstā vasaras pēcpusdienā skrēja basām kājām pa Miera ielu [posmā starp Brīvības un Palīdzības ielām]. Ne nu gluži skrēja, bet tā ļoti organizēti [un organiski!!!] dejoja krāsainiem baloniem rokās. Radās iespaids, it kā viņi kaut kur dotos, bet tas viss caur deju. Saule spīdēja no Maiznīcas ielas puses, gaiss bija sauss un karsts, cēlās putekļi, tālab ļoti labi varēja redzēt saulstarus. Viens vīrelis ar saldējuma ratiem stāvēja iepretim CSDD ēkai. "Laima" smaržināja savu sevišķo šokolādi [jel, kā es mīlu šo rajonu! :D], jā, un nebija nekādu tramvajisko klabēšanu, mašīnisko rūkšanu un pīpināšanu, bet bija tā tur dziesma.

Man patīk, ja cilvēkbērni tā smaida.

psihs:
šodien sapnī atrados šādā stāvoklī (viducis gultā un kājas ar galvu augšā):


sajūtas tik reālas, ka gandrīz vai likās, ka neguļu, neko nevarēju redzēt, jo viss bija tumšs

her_crow:
es biju kādā neiedomājami perversā pasākumā, mājā, kuru nepazinu, bet tur bija daudzi man pazīstami cilvēki. mēs grimām pārāk ļaunās perversijās, jo es neizturēju un lielu daļu no cilvēkiem piekāvu ar beisbola nūju un tādu dīvainu uzparikti, kas līdzinājās chainsaw-swordam. pēc tā visa ieradās lielāki un ļaunāki čuvaki power armorā, ar kuriem man nācās spēlēt tādu kā fps pa to pašu māju. vienā brīdī es aizbēgu uz pagrabu, kurš bija tumšs un slapjš un tur ēnās dzīvoja gnoļļiem līdzīgi radījumi. kad ļaunie čuvaki mani panāca pagrabā, tad tie gnoļļi viņiem konkrēti izrakstīja vienā setā un es noplēsu tādu kā videokameru no viena power armorā tērptā.

tad nāca visi, kurus es biju piekāvis, bet viņiem nebija ne vainas un viņi nemaz neatcerējās, ka esmu to darījis. visi lielā barā un kopības sajūtā devāmies uz bezgalīgā pagraba tālāko galu, kas pamazām mūs izveda virszemē zem quake paveida sarkani tumšām debesīm un bija tāda spēcīga bezgalības sajūta, it kā es stāvētu visa centrā. sāku filmēt pasākumu ar norauto videokameru, kas viss pēkšņi paātrinājās, debesis kļuva gaišākas, visi cilvēki pazuda bezgalīgā blurā, atstājot aiz sevis spīdīgas sliedes, mana kamera uzpūta caurspīdīgu burbuli un es pēkšņi atrados kā tūrists tajā pašā vietā, tikai acīmredzot nesalīdzināmi tālākā nākotnē. tur bija futūristiskas mājas un daudz siltāka atmosfēra, bet dzeltenā debesu nokrāsa un mākoņu formas man joprojām iedvesa tādas kā bailes.

burbulis uz manas kameras bija pārtapis lielā, apaļā un šķidrā kristālā. es sāku fotografēt ar dīvaino burbuļkristālkameru un caur to varēja uzņemt TIK VĀJPRĀTĪGI LABAS BILDES, ar tādu detalizāciju, ka pat mana acs nespēja visu uztvert uzreiz. pie tam caur kristālu varēja redzēt lietas, kuras ar aci nemaz nav iespējams saskatīt. tad es palūdzu kādai vecai tantei, lai viņa nofočē mani uz debesu fona, bet tikko viņa paņēma rokā manu fotokameru, tā kristāls momentā izveidoja ļoti neglītu un asu formu ar daudz šķautnēm, un vairs nebija iespējams neko nofočēt. tad es sāku krist un pamodos.

cannibalsmith:

Nosapņoju alternatīvu endingu Neon Genesis Evangelionam. Tas viss sākās ar to, ka es biju pludmalē, kur pilns ar milzu robotiem, godzillām, utml. Tā izrādījās filma ar lellēm (nevis datorgrafiku). Bet galvenais moments sapnī bija, ka es biju Shinji (vadīju milzu robotu), un man bija jāizvēlas ierocis, un starp izvēlēm bija milzu plasma rifle no Halo un milzu kečupa pudeles dažādās krāsās.

lil_any:

Šis sapnis bija viens no jaukākajiem...es satiku cilvēku ko tik ļoti mīlu, kurš ir tik tālu un kuram zinu ka nekad vairs nevarēšu pieskārties tā kā senāk...apkārt bija kliedzošs klusums..tas bija emocionāli, palika silti ap sirdi...3vides,vienas un tās pašas personas, skūpsts uz pieres un piedošana par to kas ir bijis...laimes asaras...bet tad es pamodos...kaut vēlreiz es varētu būt tur...

lil_any:

Cilvēki kas guļ uz vēdera esot apmierināti ar dzīvi un laimīgi...šonakt tā ary bija,visu nakti nogulēju uz vēdera apķērusi savu lielo pūkaino plīšu lāci, tik ēst no rīta negribējās jo vēders bija nospiests....varbūt tas ary ir labi...bet man nešķiet ka esmu laimīga!

nenoteiksme:

Viņnakt "redzēju" sapni, kurā nebija attēla, taču tā vietā pirmo reizi dzirdēju dziesmu. Nu, nevis tā, it kā to kāds dziedātu, bet kā ierakstu. Rekur arī būs dziesma --> http://yy.lv/upload/index.php?ACT=4&f=97484&ext=MP3
Tā visai jocīgi. Un jo jocīgāk, jo pavisam noteikti zinu, ka atrados Liepājā uz ziemeļu mola. Sapnis tāds, kuru ne redzēt, bet dzirdēt un sajust. Pavisam noteikti tā bija vēsa pavasara diena. Tā mazlietiņ skumji likās, bet skumjums vairāk tika definēts kā pārejoša parādība. Jauki! :)

lil_any:

Vai var ticēt visiem tiem sapņu skaidrojumiem???Redzēsi čūskas, zirnekļus...kāds tevi nolād...u.t.t. ... mmmmm...redzēsi daudz saldumus...tevi gaida mīlestība...šonakt piem. redzēju sapnī kā es orgnizēju kkādu tur pasākumu un tam visam kāds bija aizmirsis aizbraukt uz Salu pakaļ kūkai...nu tā es devos uz konditoriju un vedu vienu varen milzīgu putukrējuma, ogu bagātīgu celtni atpakaļ uz pasākuma vietu....jautājums...kur ir tā mīlestība!!!!:)))

cannibalsmith:

Šorīt sapņoju ka cīnos ar kaut kādiem ļaunīšiem uz mēness, kas riņķo pa ūdens pasauli. Es lāgā neatceros sapņa sākumu, bet mēs ķipa viņus atsitām. Viņiem bija bāze uz planētas. Tā izskatījās kā tukšs gleznas rāmis - arī izmēra ziņā. Mēs kapsulās nolaidāmies ūdenī ap viņu bāzi. Izrādījās, ka mūsu nosēšanās kapsulas īstenībā ir maziņas un negrimst. Es tās paņēmu saujā un metu tās pret ūdeni. Tad es ieskatījos ūdenī, un tur peldēja tārpi. Tad pēkšņi izrādījās, ka tas viss ir liels akvārijs, kas atrodas virtuvē, kurā es skatos, un tur peld beigtas, resnas ķirzakas. Es bāžu roku caur stiklu, izvelku kādu ārā un besos, ka viņas beigtas. Viņas izskatījās kā no gumijas un visādās krāsās.

cannibalsmith:

Šorīt sapnī tusēju apkārt pa savu dzīvokli un pazīstamām ielām, un vizinājos trolejbusā. Izskatās, ka rīta nosnaudiena sapņi ir ļoti vienkārši. Ekstrēmākais moments bija, kad iegāju vannas istabā un paskatījos spogulī (kurš atradās pie nepareizās sienas) - es tur ieraudzīju sevi, bet līdz ko tas notika, attēls dubultojās, un es zaudēju līdzsvaru. Mana reakcija bija "wow, sapņos patiešām tā ir!". Jā, es it kā sapratu, ka sapņoju, bet neieguvu ne kontroli, ne atmiņu.

cannibalsmith:

Šorīt sapnī aizgāju uz RTU 301. zāli. Tur kāds lektors diezgan lielai auditorijai rādīja kādu zilu slaidu ar baltiem kvadrātiem uz lielā ekrāna. Pats lektors bija kalsns. Ienākot zālē, sāku skatīties apkārt un gandrīz vai jutu, kā smadzenes nespēj uzģenerēt saturu pietiekami ātri. Mirkli vēlāk zaudēju redzi un sapnis pajuka.

cannibalsmith:

Pēdējos dažus rītus spēlējos ar pusmiegu/pusnomodu. Septiņos pieceļos, paēdu brokastis (ar kafiju) un 7:30 aizeju gulēt uz pusstundu vai stundu. Rezultāti ir diezgan haotiski sapņi, kas pāriet OOB vai tamlīdzīgi.

Piemēram, šorīt sapņoju, ka esmu jūras malā un redzu, kā Latvijas flote uzbrūk no putuplasta taisītiem buru kuģiem. Vēlāk atrados tumsā un spēju grozīties apkārt. Tad puspamodos un atvēru acis, un ieraudzīju savas istabas griestu lampu, kas nepatīkami spīdēja acīs. Konstatēju, ka mans ķermenis joprojām ir sapņu ķermenis - roku kustināšana un berzēšana radīja attiecīgās taustes sajūtas, taču neredzēju, ka manas rokas kustētos. Tad veicu straujāku kustību un pamodos pilnībā. Vēl piefiksēju to momentu, kad smadzenes pārslēdzas no sapņiem uz realitāti. Vienā mirklī atcerējos, kas esmu, bet viss nupat piedzīvotais kļuva grūti atsaucams atmiņā.

casiopea:
Sapņoju ka balts balodis noķēra kaķi un sāk to plosīt.
tad nēsāja pa gaisu bet nevarēja aiznest un sāka ēst uz vietas.
un kaķim palika mazs kaķēns un es centos novērst viņa uzmanību uz ēdienu.

cannibalsmith:

Zastavene! Divi indiāņi (japāņi?) dzīvo pilsētā (ne moderna. drīzāk orientāla.) un kaut ko dara ar dzīvniekiem. Meiča čubinās ar savu iemīļoto čūsku (kamera no augšas. tas notiek uz terases? čūska ir milzīga.).

Tad mēs esam divi indiāņi ar zaļi mālētām sejām (mans biedrs izsakās, ka krāsa ir permanenta). Mēs ieradāmies džungļos pie kādas upes un sazinājāmies ar pilsētas japāņiem, sitot pa zemi ar kung fu sitieniem (ķipa morzas kods. un par spīti tam, ka zeme bija smiltis, sitieni radīja dobju skaņu it kā sistu pa koka grīdu vai bungām).

Tad mūs iztraucēja aligators. Es nobijos, uzskrēju kokā un pamodos. Mēģinot iegaumēt sapni es uz brīdi atkal aizsnaudos un nosapņoju, ka to pierakstu. 4:25.

cannibalsmith:

Datorspēles sapnis - 3D action arkāde. Grafika kā Šrekā. Cūka - snaiperis. Karojām pret nezinu ko. Par katru objective trīs punkti, atkarībā cik rūpīgi tu izpildi. Piemēram par tiltu, kam jātiek pāri:
1) to nolaist (acīmredzot tilts paceļamais)
2) ieslēgt prožektorus
3) pārbraukt pāri ar tanku

Tad bija otra spēle līdzīga Half Life 2. Tur es biju ieseivojies vietā, kur man jāskrien cauri ugunsgrēkam. Murgaini un nepatīkami.

Tad aizgāja šizo sapnis, kur kaķi dalās un cīnās ar savām kopijām. Un atstāj savus nagus iedūrušos viens otrā. Visiem kaķiem papildus kažokam bija dzelkšņi kā dzeloņcūkām. Un man viņi tādi glaudās klāt.

Beigās viss pārgāja murgā OOB style. Bailes nāca virsū un es kratīju galvu, bet īsti nelīdzēja. Tad veicu elpošanas vingrinājumus (sapnī vai realitātē - neatceros) un centos nelevitēt virs sevis. Beigās tomēr pamodos. 3:33 AM.