sapņojam

egucis:

Sākas mans sapnis ar darbu pie mammas ārsta praksē. Man maza meitenīti kaut ko pateica: "Es gribu...[neatceros ko]" un man tas nebija un netīšām nācās nejauki viņai uzbļaut. Viņa sāk raudāt. Es viņai jautāju: "kāpēc viņa raud?". Viņa: "Tāpēc,ka bez iemesla uzbļāvi!" Es atvainojos. Abas mīļi apskāvāmies un traģēdija bija beigusies.

Vairākas reizes sēdēju ārpus kabineta pie pacientiem un vēroju viņus. Drīzāk viņi vairāk vēroja mani,jo bija interese, kā nekā konkurente, kura grib tikt pie dakterītes :D

Tad sekoja aina ar mammas kaut kādu nezināmu jaunu darbinieci, kura aizlaidās no darba. Vajadzēja viņu meklēt. Gāju pa gaiteni, kas atgādināja to,kas savieno Reval Hotel Latvija ar to blakus centru, kur kafejnīcas, AirBaltic veikals u.c. Pēkšņi nonācu kaut kādā klubā. Tur parādījās arī E. un co. Stāsts tāds,ka es tik viņu pasveicinot iedunkāju un viss. devos tālāk meklējumos. Meklējumi mani aizveda uz kaut kādu māju gandrīz tuksneša vidū. Stiklota māja ar baseinu. Tur atradu to darbinieci...

Beigās nosapņoju vēl turpinājumu, bet piemirsās...

cannibalsmith:

Gatavojāmies ziemas olimpiskajām spēlēm uz daugavas. Pie Pļaviņām bija savācies bars ar cilvēkiem, daži no tiem skafandros. Viens no viņiem parādīja pakaļu latviešiem, un viens latviešu džeks skafandrā neveikli skrēja pa ledu kauties. Viņus ātri izšķīra. Bet tad vairāki skafandru čomi taranēja šļūdoni visiem aiz muguras, un tas sāka slīdēt un iestūma daļu cilvēku ūdenī. Daži cilvēki, mani ieskaitot, sērfoja pa ūdens virsu ar to šļūdoni, līdz tas izkusa. Tad mēs draudzīgi izpeldējāmies ledus aukstajā ūdenī.

Tad vēl pa starpām tur bija Atis, kurš, kad tam jautāja, ko darīt, ka viss ledus izkusis, teica: "Kuš, mums ir ogles!" un Brunonkulis, kurš smējās un apkrita uz ledus, un Inārtante.

Vēl jāpiezīmē lietu izskats. Daugava bija dažus desmitus metru plata. Pļaviņas bija tāds maziņš paugurs ar durvīm priekšā, kur sākās Daugava. Un šļūdonis bija metru plats. Skafandri bija tādi balti un tik resni, ka ripoja kā lodes.

egucis:

Laikam pēdējā laikā daudz domāju. Vismaz man liekas,ka tad tik daudz sapņoju. Šovakar man bija veseli 2 sapņi:

1. Es braucu ar sarūsējušu (brūna kā pamesta metāla muca) kravas mašīnu un pa ceļam paķeru kursabiedru M. uz viņa māju pusi. It kā viss notiek Ventspilī, bet apkārtne liecina par kaut ko citu. It kā Tukums. Attopamies,ka braucam it kā ārpus pilsētas. Man tas atgādināja mežiņu, kuru var redzēt,kad brauc uz Slampi. Tad pēkšņi mēs ar M. gājām pa Ventspils Inženieru ielu (sākot pie Lukoil) pastaigājāmies un pļāpājām...

2. Kaut kādā nezināmā skolā. Atgriežoties pie vidusskolas/pamatskolas laikiem. Savu klases sastāvu diži neatceros. Atceros,ka pretī manam kabinetam bija vēl viens, kurā valdīja pilnīga anarhija. Bērni telpā skraidīja iekšā ārā un es zinkārības pēc izgāju no savas klases telpas viņu telpā. Par to mani, protams, gribēja sodīt un mana skolotāja pamanīja arī anarhiju,kas notiek blakus kabinetā, tāpēc sasauca visus mūsu kabinetā uz apspriedi. Blakus telpas cilvēki bija maz palikuši, bet tie visi pievienojās man klases beigās un sēdēja uz galdiem, jo nebija citur kur. Viņu vidū par manu lielu izbrīnu biji arī tu. Atkal centies būt jautrs, bet mani tas nezinu kāpēc ļoti kaitināja. Es pateicu, lai vienreiz mūžā paklusē. Izrādījās, ka blakus kabinetā bija iemājojusi kāda nometne. Ebreju bērnu nometne. Tad visu attieksme uzreiz mainījās un viņiem palūdza nodejot kādu tradicionālo deju.

Secinājums: Meklēju sapņu tulku!

darkans:

Kārtējo reizi sapņoju, ka sācies karš. Šoreiz sēdēju zālītē pie Salu tilta centra pusē uz kalniņa ar ģimeni, kad sākās uzlidojums. Debesīs parādījās milzīgs daudzums lidmašīnu, gan bumbvedēju, gan iznīcinātāju. Dažas no tām sāka vertikāli nosēsties. Es centos visus sadzīt blakus esošajā dārzeņu laukā, lai netrāpītu zem lidmašīnām. Tad notika kkāds sapņa pārrāvums un esmu iesēdināts kuģītī, un virzienā augšup pa Daugavu mani ved uz Japānu. Tā izrādās ļoti tuvu (tepat aiz Zaķusalas) un mēs piestājam pie kkāda veca japāņa mājas. Esmu komandā ar 2 čubāriem un mums liek uzvilkt kkādus japāņu bruņu tērpus, lai spēlētu lomu spēli. Tas viss, lai vecinātu tautu sadraudzību un iepazītos ar citvalstu kultūru. Man jātēlo kkāds čubārs, kas iet samurajam prasīt viņa meitas roku. Bet tas viss uz kādu laiku atliekas un mūs iedzen kajītē. Kuģīts brauc prom no japāņa mājas un mēs pa logu redzam kā pie mājas piebrauc nākamais kuģīts un tas ir pilns ar lietuviešiem. Mani komandas biedri sāk fanātiski savicināties ar lietuviešiem un kliekt "braļukas!" un lietuvieši atbild. Es nodomāju, "redz kā karš satuvina kaimiņvalstis". Tad atkal notiek sapņa pārrāvums un es atrodos Troika tipa karuselī, tikai tas tiek izmantots kā lidaparāts. Lidojam virs lielceļiem. Es joprojām atrodos "tautu sadraudzības veicināšanas" pasākumā un tieku vests kkādā ekskursijā. Beigās mēs piezemējamies vietā, kas izskatās pēc padomju mikrorajona. Es sāku lēnām pamosties un vēl sapnī nodomāju "bāc, žēl, ka es tagad pamodīšos un neredzēšu turpinājumu šim interesantajam sapnim, žēl, ka es nevaru noseivoties un paturpināt nākamajā naktī".

cannibalsmith:

Mans sapņu es ir iemācījies jauna veida lidošanu - mazliet atrauties no zemes un tā pat stāvus slīdēt uz priekšu lielā ātrumā. Virs ūdens arī strādā.

Vispār šorīt sapnī blandījos apkārt pa Rīgu, kurai blakus bija Meksika. Meksikā bija netīrs gaiss. Un Vecrīga izskatījās citādāk.

cannibalsmith:

Sapņoju, ka aizstāvu Zilupi no vāciešiem (jā, vāciešiem nevis krieviem). Tur bija arī gan Hitlers, gan Kārlis Ulmanis. Viens interesants moments bija, kad viens fricis man ar plinti sejā tēmēja. Notika vertigo zoom. Tad viņš izšāva, es apkritu, uz sekundi atrubījos un tad atkal atdzīvojos. Kārlis tikmēr bija samežģījis potīti or smth un paņēma M16A2, un saviem čomiem teica: "Jūs ejiet, es viņus aizturēšu!"

cannibalsmith:

Es tagad pie gultas turu kladi, un ja nakts vidū pamostos, uzreiz pierakstu sapni. Tumsā. Pusnomodā. Rokraksts līdz ar to ir tāds kāds ir. Re, ko pierakstīju:

3. personā sieviete ar mašīnu, tai sadeg motors tam man arī.
Aiztusējām ar filatēlistu mežā sadeguša motora scenāriju.
Narko suns skraida apkārt, [paskrien man cieši garām, es nobīstos un pamostos].

Biju treilerī, un sapnis visu laiku gāja uz paralīzi. Vislaik modos. Vai tas dēļ riekstiem, [ko ēdu visu vakardienu kā vienīgo paiku]?

cannibalsmith:

Sapņoju 2D. Kaut kāda stratēģiskā spēle, kur vienības attēlojas tik vien kā zaļi un sarkani punktiņi.

Tad mēs bijām seši cilvēki kafejnīcā kaut kādā: es, atiitis, her_crow un vēl trīs čubāri. Her_crow visu laiku bija sašutis par to, ka mums visiem nepietiek vietas viņa vaļēja tipa mašīnā. Bija auksts, un visi bija satuntuļojušies. Un izbalsoja, ka man netiek vieta mašīnā. Un aizbrauca.

psihs:

http://lobsang.times.lv/

tikai gribēju pareklamēt grāmatu "Tu Esi Mūžīgs", var palasīties par astrāliem pārgājieniem, sapņiem un citām interesntām lietām. latviski :)

nenoteiksme:
Radās iespēja no interneta novilkt visas Hausa sērijas, to arī nelaidu garām un - kā bijis, kā ne - pāris sekunžu laikā manā īpašumā nonāca pārsimts [:D] sērijas. Noīrējām kaut kādu augstskolas auditoriju, sasaucām publiku, lai skatās.
Pirmā sērija. Tajā Hauss vēl bija medicīnas students, pirmā sērijas epizode - šamais pa gultu ņemas ar kaut kādu sievišķi. Nākamajā viņš skrēja pa Vecrīgu, tā sieviete skrēja līdzi un jautāja, uz kurieni viņš. Uz tramvaju. Tad tā sieviete pārvērtās par dzeltenu lakatiņu viņa rokās. Tāds ūdenī izmircis, bet planējošs, lakatiņš.
Fine.

cannibalsmith:

Biju pludmalē kaut kur pie Liepājas. Daudz LFFB cilvēku. Laikam. Gunta+? Tur pat netālu bija pilsēta, kur es meklēju, kur nopirkt LEGO. Tad es biju milzu betmens or smth un cīnījos pret kādu. Tad visi brauca mājās, un es dabūju vietu mašīnā pie vairākām meitenēmm un es "paldies" un apskāvāmies - ļoti patīkama sajūta.

josephine16:
Šonakt uz brīdi bija "caurspīdīgais" sapnis. Kā es piefiksēju, ka sapņoju, nezinu, bet es staigāju gar labi zināmu daudzdzīvokļu namu un brīnijos par to, cik laba sapnim grafiskā kvalitāte, neskatoties uz faktu, ka esmu conscious. Piegāju pie "Vecā-dzeltenā-un-dēļu-ratiņiem", atslēdzu durvis, nemaz nepaņemot atslēgu, jo formalitātes nešķita īpaši nozīmīgas (tb ar domu: kapēc gan man meklēt atslēgu, ja es varu mašīnas durvis atslēgt ar domām?), pavisam viegli attaisīju durvis un nodomāju: "Njā, reālajā dzīvē šitik viegli mana vecā-dzeltenā durvis attaisīt nekad nevarētu". Mašīnā bija sasnidzis sniegs (me: "Aha, logics! Nav jau kabriolets! :D") Njā, bet kaut kad pēc tam atkal pazuda man apziņa un turpināju vienkārši sapņot, nepievēršot īpašu uzmanību nesakritībām un nejēdzībām.

cannibalsmith:

Staigāju apkārt pa parku un satiku pārcilvēku, kurš tur nodarbojās ar fizkultūru - sprintoja apkārt. Zemē bija caurums, virs kura bija nojume. Es iekāpu caurumā un karājos, turoties pie malas, un mani izvilka. Tad es runājos ar to pārcilvēku pa visādām aktuālām tēmām, prasīju visādus padomus. Konkrēti atceros, ka prasīju kā piespiest sevi skriet rītos, kad līst vai ir sals. Žēl, ka neatceros atbildi. :) Tad viņš man stāstīja, ka strādā slimnīcā par datorseksopatologu vai kaut ko tikpat dīvainu un aicināja piebiedroties. Izrādījās, ka tā slimnīca ir tepat parkā. Iegāju iekšā un atradu savas ģimenes ārstes kabinetu. Tur sēdēja kāda cita pagaidu daktere, jo ģimenes ārste esot aizbēgusi. Kabinetā nāca iekšā kāds cits čoms, un es izgāju ārā. Apgāju riņķī slimnīcai un atradu sānu durvis, iegāju - tur gaitenis, pārdomāju un izgāju laukā. Piebrauca mašīna, un pa citām sānu durvīm ratiņkrēslos izstūma segā ietītu slimnieku. Tad es pamodos.

nenoteiksme:
Šodien saldi aizgulējos, tāpēc ap pusdienlaiku sapņoju interesantas lietas. :)
Karsta vasaras diena kaut kur Latvijas laukos. Tad vienā brīdī iestājās nakts un... un nepārgāja! Un tad ļaudis sāka runāt, ka esot iestājusies polārā nakts. :D Un tad es ar kaut ko staigāju pa kaut kādu mistisku, neeksistējošu privātmāju rajonu Līvānos. Mājas ar skaisti apsnigušiem dakstiņu jumtiem, bet cilvēkbērni gluži vai kaucoši pēc gaismas. Nezinu, kas notika tālāk, bet nākamais moments bija Lielvārdē pie Daugavas. Gājām tai pāri, līdz vienā momentā sāka smaržot pēc pļavas. Jāā, un parādījās saule!

putnupr:
ja sapnī daudz dzīvojas pa baseinu un peldas, vai tas nozīmē, ka jāiet peldēt?

nenoteiksme:
Aizeju kaut kādus rentgenus taisīt, te man tantes pasaka, ka rokām pirksti līki, vajadzēšot lauzt pušu un likt par jaunu. Piekrītu. Tad viņas izdomāja, ka, lai "atsāpinātu" [:D], pielietos elektrošoku. Šim gan es nepiekritu, tā vietā izdīcot anestēziju. Tad viņas salika manus pirkstus tādās kā kastītēs, uzlika rokai žņaugu un špricēja to miegvielu. Skumji, bet uz mani tas neiedarbojās. :D
[šajā brīdī taisni vai sāku vilkt paralēles ar reālo dzīvi, jo reiz sensenos laikos, kad biju salauzusi roku, man baroja iekšā anestēziju, bet es teicu, ka viņiem nekas nesanāks, jo pirms brīža izdzēru kafijas krūzi :D]

josephine16:
Animēts karalis sēž augstā tornī, galīgi sašļucis un bēdīgs. Galvu atspiedis rokā, kronis šķībs. Pastiepj abas rokas uz sāniem un satausta sev apkārt esošu neredzamu kasti.

Nākošais skats - animētais karalis krīt un priecīgs izbauda brīvo kritienu (es krītu viņam līdzi, lai gen esmu tikai novērotājs, saķeru daļēju OBE).

Sapņa beigas.

nenoteiksme:
Ķekavas vistu fabrika, 26. janvāra nakts, ārā mīnus 26,5 pēc Celsija. [vismaz tā vēstīja tablo pie ieejaas fabrikā, kuru nemaz neesmu redzējusi :D] Kur biju, kur ne, bet pēc brīža attapos angārā/zālē vai kas nu tas tāds bija, kur būtu jābūt bariem dējējvistu. Nekā nebija. Rindām vien uz tādām skaidu plāksnēm viens pie otra cieši piespiedušies.. guļ kaķēni. Minkas! Desmiti tūkstoši kamoliņu. Nebija tur nez kādi šķirnes kaķubērni, šie vairāk tādi sētas. Jā, un turklāt viņi nebija sabāzti būros aiz restēm, viņi vienkārši gulēja vairākos stāvos uz dēļiem. Tas milzu angārs tomēr bija tāds omulīgs - oranžu grīdu, apgaismojumu dullās krāsās, klusu kokobango mūziku un rūpīgi gar malām izkārtotām bļodiņām ar pienu. Pēc brīža mūzika pārstāja skanēt, kaķēni pēc ķēdes reakcijas principa viens pēc otra modās, staipījas un gāja dzert pieniņu. Man tuvāk esošais kaķēns gan ātri izlaka savu bļodiņu un devās mistiskā virzienā pie... ledusskapja. Un tajā ne sevišķi lielajā ledusskapī dzīvoja govs, rudi strīpotais kaķis mēģināja govij izdīkt papildus porciju. Govs nošņācās un aizcirta aiz sevis ledusskapja durvis.

cannibalsmith:

cannibalsmith:

Studējām ar Darkanu pie Wolfa kaut kādā advanced class, kur bija svaru celšana, kartings un lekcijas. Es kaut ko sameloju, lai Darkanu kaut kam pielaistu vai kaut kā tā. Protams to atklāja instantly un Wolfs bija mega nikns. Teica, ka mēs esam aitas, bet programmatūras izstrāde ir priekš vilkiem. Tad es piedalījos kartingu sacīkstēs (kas īstenībā bija ar tālvadību vadāmi modeļi), un Wolfs noturēja manu kartingu pitstopā, līdz pārējie finišē.