sapņojam

klusums posted in sapnji:

Biju iegājusi pagulēt diendusu. Ik pa laikam jūtu to dīvaino iztēli, kur es apzinos, ka guļu, kur esmu, bet tam klāt ir iztēle, kuru vairs nekontrolēju. Nomoda sapņi. Vislaik kaut ko apkārt staigāja mana istabasbiedrene. Vienā brīdī iztēlojos(?), ka izstabas vidū stāv džeks ar kuru sarunājos. Kad tai vietā (irl) gāja Santa, tas traucēja, un šis tā kā pazūd. Pamodos, sapratu, ka pa īstam neko aizmigusi nebiju. Roka notirpusi. Dators dikti skaļš. No galda, kur stāv atskrūvētais barošanas bloks, paņemu ventilatoriņu. Baigi pieputējis, izpūšu putekļus - daudz un klepojoši, dīviani no kā. Pamostos, sapratu, ka kaut ko interesantu esmu sapņojusi, vairs nevaru atcerēties ko. Atbraukušas Maija un Elīna. Esam koridorā, kaut ko āzējamies, es vēl tāda miegaina, neveikli nogurusi. Maijai izskatās, ka būtu degunā un uzacī pīrsingi - ir uzlīmēti dimantiņi. Izskatās... neizteikšos. :) Viņa tā kā grasās man mesties virsū ar big hug'u. Mēģinu bēgt, izvairīties, bet visai neveiksmīgi, viņa man kā tika klāt, tā es nožaujos un viņa man virsū (sāpīgi tā kā) un pa nesen izvaskoto koridoriņu abas tā forši vēzienā slīdam uz priekšu. Man pasmagi (viņa man tač virsū uzkrita) un negribās iemaukties koridora gala sienā. Apstājam slīdēt metru no koridora gala. Maija tā kā kaut ko atvainojas, bet Elīna sāk ierēkt par tualeti, pie kuras durvīm esam. Draudzīgi un smietdamās ejam atpakaļ uz manu izstabu, Elīna vispirms grib ieiet nepareizajās durvīs - noup, manas durvis ir aiz nevis pirms virtuvītes durvīm. Blakus istabiņā iet iekšā tas džeks, ar kuru nesen novusu spēlējām. Istabā Santa un man joprojām nesaklāta gulta. Pamostos, pabrīnījos to, ka pamodos sapnī. Pārdomāju sapni un to, ka neatšķiru no realitātes. Skatos spogulī un man viena rēta, kuru domājam sadzijušu, izrādās sastrutojusi. Dzirdu, ka blakus izstabā spēlē novusu. Paskatos uz nesaklāto gultu, izdzenāju novusa ripuļus, kas mētājas uz manas izstabas grīdas. Pamostos. Roka nežēlīgi notirpusi. Jūtos tā kā nogurusi, tā kā piekususi. Celties negribas, pārdomāju nu jau n-tās pamošanās. Vajdzētu biežāk rīkot diendusas guļot uz rokas, kura notirpst. :) Dīvaina nerealitātes izjūta. Piezvana Maija - viņas ar Elīnu šodien brauc uz Ventspili. Aiz sienas blakusistabā kaut ko runā. Santa aizbraukusi mājās. Realitāte atgriežas. Ieslēdzu datoru un rakstu šo, lai varētu atcerēties. Barošanas bloka ventilatoriņš ļoti skaļš, bet to es necilāšu, barošanas bloks atskrūvēts stāv uz galda. :)

Labākais esošo notikumu atgremojumu sapnis ever. :) Jāpiebilst, ka es ik pa laikam dzirdēju, ka Santa šiverējas pa iestabu, ieslēdz manu datoru, izslēdz. Un tam cauri Waking Life izjūta. (obligātā "literatūra" visiem sapņotājiem* filosofiem)

*sapņi kā guļamie sapņi, ne kā rōzā brilles