pajautā! -

Nerūp.

kā topošo skolotāju uztrauc tas, ka tiek grauts skolotāju prestižs, viņi tiek nostādīti kā cilvēki, kuriem nav izvēles brīvības (kaut gan izgl'tības likumā ir noteikts, ka skolotāji drīkst veidot savu programmu) un kuri nav profesionāļi un nezina, kas onkrētā vecuma skolēniem ir labs un kas nav. Cik zinu, tad viņai (Juļočkai) nav nekādas pedagoģiskās izglītības, viņa nav veikusi nevienu pētījumu izglītības zinātnē, atšķirībā no speiciālistiem, kuri strādā skolās. Pašlaik tas ir aizgājis par tālu. Visi stukačo kā padomju laikos, apmierināti ar savu izdarīto mājās laimīgi... ēd savas vakariņas. Un kāds ir aizmirsis, ka mēs dzīvojam 21. informācijas gadsimtā. jāmāca domāt un analizēt, nevis izairīties.
(man tiešām sāp) :D

Stipri šaubos, vai mani vairs kāds audzinās.
Bet cenzūra... vai tad šitā ir cenzūra? Vot, krievu laikos, tad bija cenzūra! Un tāpat visi visu bija redzējuši un lasījuši.
Pofig!

satrauc, jo nav nospraustas robežas, cik tālu var iet un viss pārāk ir kaut kādu svētgosniņu rokās. bet, protams, satrauc, jo esmu iesaistīta kā kultūras biedrības pārstāvis - izskatās, ka satraucas tie, kuriem šis ietekmē dzīvi

šitā kopiena nav īsti domāta tādiem vispārīgiem jautājumiem

Mūsu laikmetā tiek jaukta demokrātija ar visatļautību un grautas jebkādas robežas, tāpēc, imho, jo īpaši kas attiecas uz bērniem, uz jauno paaudzi, uz nenobriedušu psihi, uz personību, kas vēl veidojas, ir jāseko līdzi tam, kas nonāk līdz viņiem. Jā, cilvēki lamājas, uz ielas spļaudās, grūstās sabtransā, jā, tv un internetos ir vardarbība, bet tas nenozīmē, ka to sāksim uzskatīt par normu un šo visu atdarināsim skolā (un ģimenē).
Bet ne jau Saeimai būtu šādi jautājumi jārisina, atradušies dzīves speciālisti.

ir tontegoodes filma sēņotāju ar nelielu šito lietu akcentu. filma nepatika

Besī ārā, ka neviena puse nespēj izmantot saprātu. Ir lietas, kas imo nav vajadzīgas skolā, bet nu tikumīgie ar mušu par ziloni pārtaisījuši, turklāt jomā, kur kompetence jau ir mīnusos ne tikai nulle.
Un jā, visatļautība nav vārda brīvības karogs, kā nu jau reizēm sāk izskatīties it īpaši, ja piekabina mākslu.

kad es macījos skolā, mums bioloģijas skolotāja uz skolu atnesa piedzimušu, bet beigtu jēru ar piecām kājām. Toreiz es domāju, priekš kam tā censties, bet visādi citādi par to daudz neuztraucos, jo kādam varbūt tas bija interesanti.
Tikumību protams skolā ir jāmāca, kā to darīja mūsu fizkultūras skolātājs, stāstot ka pēc treniņa vajag iet dušā mazgāties, jo smaržīgi džeki meietenēm patīk, bet džekam kurš smird pēc sviedriem un kurš nav nomainījis zeķes, tam lielas izredzes neesot.