« previous entry | next entry »
Maijs. 14., 2012 | 10:34 pm
posted by: huinja in pajautaa

Kurā gadā notika pāreja uz 3 gadu ilgām bakalaura studijām?
Un vai maģistriem bija kāda pāreja, vai arī viņi vienmēr ir bijuši 2 gadus?

Nekādi nevaru sagūglēt o_0

Upd.: Runa IET par akadēmiskajām studijām. Tiešām katrā vietā citā gadā? Interesanti...
Upd.:2 Izrādās, ka LV ir ļoti dažādas bakalaura programmas : 0. Bet kā ar maģistriem? Vai bija kādas izmaiņas?

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {24}

Imagine

from: [info]imagine
date: Maijs. 14., 2012 - 10:40 pm
#

man domāt, ka dažādām programmām dažādos laikos notika tā pāreja. piemēram, LU SZF Komunikācijas bakalauri pirmie pēc 3 gadu programmas beidza 2007.gadā, kopā ar toreizējiem četrgadniekiem.

Atbildēt | Diskusija


from: [info]huinja
date: Maijs. 14., 2012 - 10:53 pm
#

Izskatās, ka tev varētu būt taisnība!

Atbildēt | Iepriekšējais


peggija

from: [info]peggija
date: Maijs. 14., 2012 - 10:41 pm
#

Konkrēti LU juristos tas notika 2008. gadā.

Atbildēt


Atheiste

from: [info]atheist
date: Maijs. 14., 2012 - 10:42 pm
#

datoriķiem joprojām 4 gadu bakalaurs lu

Atbildēt | Diskusija


from: [info]huinja
date: Maijs. 14., 2012 - 10:46 pm
#

Hmm, varbūt tāpēc, ka tas ir profesionālais bakalaurs?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Atheiste

from: [info]atheist
date: Maijs. 14., 2012 - 10:48 pm
#

pašā aprakstā nekas tāds it kā nav minēts - http://www.df.lu.lv/nacstudet/programmas/datorzinatnes/

vai arī tu domā to tādā ziņā, ka pēc pirmajiem 2 gadiem dabū profesionālo papīru un tad pēc vēl + 2 bakalauru, ka tas kopā skaitās prof. bak.?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]huinja
date: Maijs. 14., 2012 - 10:52 pm
#

Mnē. Es, protams, nezinu, kā tur īsti notiek. Bet, cik saprotu, profesionālais bakalaurs ir bakalaurs, kurā ir prakses uzņēmumos un reāla apmācība, kā kas ir jādara. Tāpēc 4 gadi. Akadēmiskais bakalaurs ir, kad tev samāca visādu teoriju un tad tu puscepts iznāc no fakultātes, praktiski neko nejēdzot darīt.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Atheiste

from: [info]atheist
date: Maijs. 14., 2012 - 10:53 pm
#

āā... man gan liekas, ka tagad ļoti daudzās studiju programmās ir prakse, bet varbūt kļūdos. tādā gadījumā gan tas laikam ir prof. bak., jo prakse ir. paldies par apgaismošanu :D

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]huinja
date: Maijs. 14., 2012 - 10:55 pm
#

Daudzās ir prakse, bet tur bija kaut kāds kredītpunktu skaits praksēm, pēc kura tā vairs nevar būt akadēmiskā programma. Lai mani izlabo kāds, ja maldos.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]hessin
date: Maijs. 15., 2012 - 12:12 am
#

DF kaut kā izmudrīja, ka ir 2 programmas, kur faktiski akadēmiskais bakalaurs iekļauj/pārklāj 1. līmeņa profesionālo, es pat nezinu, vai ir iespējams dabūt bakalauru, neizejot profesionālo. Tb, ja 4. semestrī atsakies iet praksē un, nez, ej uz lekcijām kā parasti, tad uz studentu gan jau skatās kā mazliet tērētu vai slinku..

Toreizējie fizmati bija ļoti pretī, ka no 4gadu programmas pāriet uz 3gadu programmu, jo tas esot par īsu. Kā tas iet kopā ar Boloņas sistēmu (kas ir arī cēlonis šim visam), nezinu.

Par maģistriem - es zinu tikai 2gadīgas programmas LV (Pirms Boloņas arī bija 2gadīgas), bet varbūt ir arī kāda 1gadīga. Tikai man liekas, ka tur atkal papildus noteikumi - ja viena gada laikā grib dabūt maģistru, tad pirms tam ir jābūt 4gadīgam bakalauram vai kā citādi pietiekami daudz KP savāktiem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]huinja
date: Maijs. 15., 2012 - 12:14 am
#

Informatīvi, paldies!

Atbildēt | Iepriekšējais


Madara

from: [info]riffly
date: Maijs. 14., 2012 - 10:52 pm
#

Matemātikas bakalaurs LU arī 4 gadi. Tieši agrāk bija 3, taču pārgāja uz četriem gadiem.

Atbildēt | Diskusija


from: [info]huinja
date: Maijs. 14., 2012 - 10:53 pm
#

Interesanti : D

Atbildēt | Iepriekšējais


from: [info]orks
date: Maijs. 14., 2012 - 10:53 pm
#

LU baltu, krievu, klasiskajiem filologiem, āzijiešiem ir 3 gadi, angļu, franču filologiem — 4 gadi...

Atbildēt


GonzoKd

from: [info]gonzokidd
date: Maijs. 14., 2012 - 10:54 pm
#

Kultūrakadēmijā ar visi bakalauri 4-gadnieki

Atbildēt


from: [info]zero_weirdness
date: Maijs. 14., 2012 - 11:05 pm
#

zinu,ka RTU ir arī programmās, kurās jāmācās 4,5 gadi

Atbildēt | Diskusija


masha_nje_vasha

from: [info]masha_nje_vasha
date: Maijs. 15., 2012 - 09:41 am
#

tās RTU garās progr. ir nevis bakalauri, bet bak. + profesionālā kvalifikācija. Piemēram, bakalaurs būvniecībā + būvinženiera kvalifikācija = uzreiz augstākais, kas cilvēkam tajā jomā nepieiciešams.

Atbildēt | Iepriekšējais


ezss

from: [info]ezss
date: Maijs. 14., 2012 - 11:29 pm
#

"Latvijas Universitātes Senāts lēmumu par pāreju uz triju gadu bakalaura programmu pieņēma 2003. gada 24. februārī"
No šejienes http://www.apollo.lv/portal/life/articles/23689

Atbildēt | Diskusija


Imagine

from: [info]imagine
date: Maijs. 14., 2012 - 11:48 pm
#

nu ja, tā arī bija - tie, kas iestājās 2004.gadā komunikācijas zinātnē, un beidza 2007.gadā, bija pirmie 3gadnieki. saku no personīgās pieredzes, mēs bijām "izmēģinājuma trusīši", uz kuriem testēja saīsinātos un pārmainītos studiju kursus.

Atbildēt | Iepriekšējais


× ! Edge ! ×

from: [info]devour
date: Maijs. 14., 2012 - 11:33 pm
#

Ne par tēmu gan, bet ''runa ir par''. Sūdīgs szf bakalaurs būsi :D

Atbildēt | Diskusija


displaced polarbear

from: [info]dzhindzhera
date: Maijs. 15., 2012 - 01:57 am
#

+1

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]huinja
date: Maijs. 15., 2012 - 02:38 am
#

Lai jūsu krāni top jo dienas, jo garāki!

Atbildēt | Iepriekšējais


from: [info]quasi
date: Maijs. 14., 2012 - 11:46 pm
#

aiz kokiem pazūd mežs, es tā skatos.

atslēgas vaŗds ir Boloņas sistēma. es nezinu, vai tā ir Eiropas Savienības prasība, vai vienkārši Eiropa tā izlēma kopīgi darīt, bet acīmredzot bija kaut kādi pārejas posmi.

3 gadi pamatprogrammā ir Eiropā atzīts standarts, lai gan, varbūt pat ANO (Apvienotās nācijas) to standartu izdomāja, jo diploma pielikumu ja paskaties, tad tur ir atsauce, kuram paraugam tas atbilst.

Atbildēt | Diskusija


from: [info]quasi
date: Maijs. 15., 2012 - 11:51 pm
#

Kas ir Boloņas process?
Boloņas process ir Eiropas vienotās augstākās izglītības veidošanas process.

Boloņas process aizsākās 1999. gada 19. jūnijā, kad 29 Eiropas valstu izglītības ministri parakstīja Boloņas deklarāciju. Kopš otrās ministru apspriedes 2001. gada maijā Prāgā Boloņas procesa dalībvalstu skaits ir pieaudzis līdz 33 valstīm. Nākošā, trešā ministru sanāksme pēc Boloņas deklarācijas parakstīšanas, notiks 2005.gadā Bergenā.

Boloņas deklarācijā paustā apņemšanās līdz 2010. gadam izveidot vienotu Eiropas augstākās izglītības telpu ir pats nozīmīgākais pavērsiens Eiropas augstākās izglītības politikā. Deklarācija paredz pāriet uz divu ciklu (bakalaura/maģistra) studiju sistēmu, nodrošināt absolventu nodarbināmību Eiropas mēroga darba tirgū jau sākot ar bakalaura līmeni, kā arī virzību uz augstākās izglītības kvalitātes apliecinājumiem Eiropas mērogā un Eiropas augstākās izglītības pievilcības veicināšanu pasaules mērogā.

Kāpēc bija nepieciešama Boloņas deklarācija?

Eiropa ir vienīgais pasaules reģions, kuram ir sava kopēja augstākās izglītības politika. Nepieciešamību pēc kopējas politikas augstākās izglītības jomā Eiropā radīja divi galvenie faktori:

1. Nepieciešamība saskaņot Eiropas augstākās izglītības sistēmas. Šo nepieciešamību nosaka divi galvenie faktori: ES paplašināšanās un ar to saistītā tālākā sadarbības attīstība augstākajā izglītībā, un vienota darba tirgus veidošanās. Eiropā. Augstākā izglītība Eiropā 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigās bija un joprojām ir ārkārtīgi daudzveidīga un grūti salīdzināma.

2. Eiropas augstākās izglītības konkurētspēja pasaulē. 20. gadsimta pēdējās desmitgades iezīmēja Eiropas augstākās izglītības ietekmes mazināšanos pasaules mērogā. No vienas puses, Eiropas valstu ietekmes mazināšanās bijušajās kolonijās tur radīja zināmu ietekmes vakuumu arī augstākajā izglītībā. No otras puses, it īpaši Āzijā, bet lielā mērā arī Āfrikā ir neiedomājami pieaudzis studētgribētāju skaits (un arī to skaits, kuri var atļauties studēt), taču vietējās izglītības sistēmas nav gatavas šādu studentu skaitu absorbēt. Prakse ir pierādījusi, ka šo valstu studētgribētāji nesalīdzināmi biežāk izvēlēas skaidri izprotamās anglosakšu sistēmas (ASV, Austrālijas, arī Lielbritānijas), nevis kontinentālās Eiropas kultūru daudzveidību, kurā, diemžēl, ir grūti orientēties.

http://www.lu.lv/par/starptautiska-sadarbiba/bolonas-process/

Atbildēt | Iepriekšējais