pajautā! - referendumi

Nespēju iedomāties. Ir diezgan skaidri noteikts, kādam jābūt jautājuma formulējumam tautas nobalsošanā. Parasti tas ir "Vai esat PAR...(attiecīgi - likuma atcelšanu, likumprojekta grozīšanu, Saeimas atlaišanu ut.)?" Problēma sākas tad, kad liela daļa nedomājošā pūļa skaidri zina, PRET ko viņi ir (pret pensiju samazināšanu vai pret oligarhiem valdībā) un attiecīgi arī iet vilkt krustu PRET, neatkarīgi no jautājuma.
Tāpēc praktiski pēc katra referenduma ienākas sašutušo iedzīvotāju sūdzības, ka jautājums SPECIĀLI bijis tik samudžināts, ka viss pagasts nobalsojis nepareizi, un tiek kaldinātas kārtējās plānprātīgās sazvērestības teorijas.

Es jau saku - pēc katra referenduma atklājas kāda iedzīvotāju daļa, kas nobalso nepareizi. Piekrītu, ka formulējumi reizēm ir smagnēji, taču tie vienmēr izriet no normatīvajiem aktiem.

Šā vai tā - formulējumam ir ļoti stingri ierobežojumi, ko nosaka likumi. Tas vienmēr ir juridiski precīzs un vienmēr rada apjukumu tautā.:)

Es jau te Dienasgrāmatam skaidroju, bet mēģināšu vēlreiz.
Jautājumā obligāti jābūt norādei uz likuma tekstu, bet nedrīkst būt vienkāršots pārstāsts. Jo vienkāršots pārstāsts nozīmētu, ka tiek ņemti vēra vai akcentēti tikai daži, nevis visi grozāmā likuma aspekti. Tas nozīmētu, ka balsotājam tiek sniegta daļēja un deformēta informācija. No tā savukārt izrietētu, ka balsotājs tiek kaut kādā ziņā ietekmēts un maldināts. (Piemēram, neviens interpretētājs nevar paredzēt VISAS tiesiskās sekas un VISUS veidus, kā būtu iespējams izmantot jauno likuma redakciju. ) Tas dotu iemeslu visiem balsotājiem, kas pēc nobalsošanas būtu pārdomājuši, apgalvot, ka viņi būtu balsojuši citādi, ja pārstāsts būtu skanējis citādi.
Savukārt tiesā Latvijas valsti sūdzētu visi tie juristi, kurus būtu noalgojuši ar balsojumu neapmierinātie politiskie grupējumi. Ar tādu pašu argumentāciju - ja būtu citāda interpretācija, iespējams, būtu citāds balsojums, tāpēc jārīko atkārtots referendums.
Un vispār - CVK funkcijas ir organizatoriskas - tai ir jānodrošina, lai balsotājam būtu pieejama informācija, respektīvi, likuma teksts, bet tai nav jāskaidro (un tā nedrīkst skaidrot) šo likumu pielietojumu, jo tā ir juristu kompetence.

Bija, bet precīzi vairs neatceros, par ko :) Starp citu, arī pēdējais referendums par valsts skolām ar latviešu valodu bija maksimāli nekorekts.

Saulīt, tur nebija nekāda referenduma, parakstus referendumam nesavāca.:)

Tā bija parakstu vākšana.
Un nesavāca nevis tāpēc, ka formulējums sūdīgs, bet tāpēc, ka ieinteresētais politiskais spēks nekampaņoja.

Nebij par stāšanos EU?

Te ir tautas nobalsošanas, kā arī vēlēšanu zīmes klāt gan drukas formātos, gan tekstuālos:
http://web.cvk.lv/pub/public/27531.html

jā!

Baidos, ka citādi to juridiski korekti nav iespējams formulēt. Ja normatīvie akti nosaka, ka nobalsošanu var ierosināt par likuma (vai tā grozījumu) atcelšanu, tad tiklīdz kāds būs formulējis jautājumu citādi, bars juristu iesūdzēs valsti tiesā un pierādīs, ka balsojuma rezultāti nav leģitīmi.
Tas valsti ir bīstama nekā daži nepareizi nobalsojuši tantuki... pie tam pa dažiem katrā pusē, līdzsvarojot kļūdas svaru kausus.:)

referendumā "Par likuma Grozījumi Pensiju likumā atcelšanu" netika savākts pietiekošs balsotāju skaits, lai to uzskatītu par notikušu, tāpēc šobrīd ir vienalga, vai viņi kļūdījās, vai nē

Nu patiesībā jau Tu par to pašu- ka cilvēkiem nav īsti skaidrs, par ko viņi balso. Vai vēl precīzāk, kas bīstamāk- viņi domā, ka viņiem ir skaidrs, bet reāli nav :D

To es neatceros. Bet par šo es atceros, ka lasīju un šausminājos, jo baisi bija jāpiedomā, kāda tad ir "pareizā" atbilde :)

Jā, tas var likties mulsinoši, bet būtības izklāsts diemžēl nozīmē interpretāciju. Savukārt, līdzko kāds ir kaut ko interpretējis, pastāv iespēja, ka tādējādi balsotājs tiek ietekmēts - un tas ir nāves grēks. Tādēļ arī visos balsošanas iecirkņos vienmēr ir garantēta iespēja 10 dienas iepazīties ar visiem normatīvajiem aktiem, bet iecirkņu darbiniekiem uz visstingrāko noliegts kaut ko komentēt vai skaidrot.

Prātā varbūt ienāk, bet to darīt nedrīkst.
Un, ja to darītu, vienmēr atrastos kāds, kas iebilstu, ka skaidrojums "cilvēku valodā" nav politiski neitrāls un mudina balsotāju izdarīt noteiktu izvēli.

Jā, tā bija. Pats toreiz balsot nevarēju, bet daudz skatījos ziņas un lasīju avīzes, atceros to vispārējo cepienu.

Bija par vai pret pilsonības došanu Latvijā dzimušo nepilsoņu bērniem. Formulējums bija aptuveni "vai esat par GROZĪJUMU ATCELŠANU". Līdz ar to ļaužu vairākums nobalsoja "Pret", nepareizi domājot, ka tas nozīmē "Pret krieviem".