referendumi

« previous entry | next entry »
Jul. 21., 2011 | 05:33 pm
posted by: anilirem in pajautaa

Vai tiešām ir bijis referendums, kurš izgāzās, jo jautājums tika uzdots ar vārdu "pret" un atbilžu variantiem "jā" vai "nē"? Tādējādi "sačakarējot" viedos prātus? Kas tas bija par referendumu, kāds bija jautājums?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {32}

Krāšņais Kurvjziedis

from: [info]krii
date: Jul. 21., 2011 - 05:46 pm
#

Nespēju iedomāties. Ir diezgan skaidri noteikts, kādam jābūt jautājuma formulējumam tautas nobalsošanā. Parasti tas ir "Vai esat PAR...(attiecīgi - likuma atcelšanu, likumprojekta grozīšanu, Saeimas atlaišanu ut.)?" Problēma sākas tad, kad liela daļa nedomājošā pūļa skaidri zina, PRET ko viņi ir (pret pensiju samazināšanu vai pret oligarhiem valdībā) un attiecīgi arī iet vilkt krustu PRET, neatkarīgi no jautājuma.
Tāpēc praktiski pēc katra referenduma ienākas sašutušo iedzīvotāju sūdzības, ka jautājums SPECIĀLI bijis tik samudžināts, ka viss pagasts nobalsojis nepareizi, un tiek kaldinātas kārtējās plānprātīgās sazvērestības teorijas.

Atbildēt | Diskusija

from: [info]anilirem
date: Jul. 21., 2011 - 05:54 pm
#

Liels paldies, par ļaužu domgājiena izskaidrošanu :)

Atbildēt | Iepriekšējais

vecais indiānis džims

from: [info]jim
date: Jul. 21., 2011 - 06:07 pm
#

man tomēr liekas, ka bija gan tāda reize gadus 10 vai padsmit atpakaļ - tiešām neatceros, par ko bija runa, bet par to ģimenē vairākkārt toreiz runājām un beigās vecaistēvs tāpat nobalsoja nepareizi (bija "par" un nobalsoja "par", kaut arī tad būtu vajadzējis balsot "pret").

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Krāšņais Kurvjziedis

from: [info]krii
date: Jul. 21., 2011 - 06:31 pm
#

Es jau saku - pēc katra referenduma atklājas kāda iedzīvotāju daļa, kas nobalso nepareizi. Piekrītu, ka formulējumi reizēm ir smagnēji, taču tie vienmēr izriet no normatīvajiem aktiem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

vecais indiānis džims

from: [info]jim
date: Jul. 21., 2011 - 06:34 pm
#

nēnē - es gribu teikt, ka anilirem jautājums ir valīds, bija tāda reize, kad ievērojami liela daļa nobalsoja sačakarēti, nevis "katra referenduma" kļūdas procents. tobiš, bija viena reize, kad formulējums bija maksimālā grīstē.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Krāšņais Kurvjziedis

from: [info]krii
date: Jul. 21., 2011 - 06:40 pm
#

Šā vai tā - formulējumam ir ļoti stingri ierobežojumi, ko nosaka likumi. Tas vienmēr ir juridiski precīzs un vienmēr rada apjukumu tautā.:)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Krāšņais Kurvjziedis

from: [info]krii
date: Jul. 21., 2011 - 06:42 pm
#

Respektīvi - man nav palicis atmiņā gadījums, kad apjukuma līmenis būtiski atšķirtos no ikreizējā.:)

Atbildēt | Iepriekšējais

from: [info]anilirem
date: Jul. 23., 2011 - 11:36 am
#

Es te iedomājos pajautāt, tā kā man nav nekāda saprašana par jurisprudenci un tā, tad kāpēc jautājums ir jāsarežģī un to nevar uzdot "tukšpauriem" saprotamā veidā? Kāpēc lai juristi pēkšņi sūdzētos tiesā un tā?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Krāšņais Kurvjziedis

from: [info]krii
date: Jul. 28., 2011 - 10:03 pm
#

Es jau te Dienasgrāmatam skaidroju, bet mēģināšu vēlreiz.
Jautājumā obligāti jābūt norādei uz likuma tekstu, bet nedrīkst būt vienkāršots pārstāsts. Jo vienkāršots pārstāsts nozīmētu, ka tiek ņemti vēra vai akcentēti tikai daži, nevis visi grozāmā likuma aspekti. Tas nozīmētu, ka balsotājam tiek sniegta daļēja un deformēta informācija. No tā savukārt izrietētu, ka balsotājs tiek kaut kādā ziņā ietekmēts un maldināts. (Piemēram, neviens interpretētājs nevar paredzēt VISAS tiesiskās sekas un VISUS veidus, kā būtu iespējams izmantot jauno likuma redakciju. ) Tas dotu iemeslu visiem balsotājiem, kas pēc nobalsošanas būtu pārdomājuši, apgalvot, ka viņi būtu balsojuši citādi, ja pārstāsts būtu skanējis citādi.
Savukārt tiesā Latvijas valsti sūdzētu visi tie juristi, kurus būtu noalgojuši ar balsojumu neapmierinātie politiskie grupējumi. Ar tādu pašu argumentāciju - ja būtu citāda interpretācija, iespējams, būtu citāds balsojums, tāpēc jārīko atkārtots referendums.
Un vispār - CVK funkcijas ir organizatoriskas - tai ir jānodrošina, lai balsotājam būtu pieejama informācija, respektīvi, likuma teksts, bet tai nav jāskaidro (un tā nedrīkst skaidrot) šo likumu pielietojumu, jo tā ir juristu kompetence.

Atbildēt | Iepriekšējais