referendumi

« previous entry | next entry »
Jul. 21., 2011 | 05:33 pm
posted by: anilirem in pajautaa

Vai tiešām ir bijis referendums, kurš izgāzās, jo jautājums tika uzdots ar vārdu "pret" un atbilžu variantiem "jā" vai "nē"? Tādējādi "sačakarējot" viedos prātus? Kas tas bija par referendumu, kāds bija jautājums?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {32}

from: [info]anilirem
date: Jul. 23., 2011 - 11:36 am
#

Es te iedomājos pajautāt, tā kā man nav nekāda saprašana par jurisprudenci un tā, tad kāpēc jautājums ir jāsarežģī un to nevar uzdot "tukšpauriem" saprotamā veidā? Kāpēc lai juristi pēkšņi sūdzētos tiesā un tā?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Krāšņais Kurvjziedis

from: [info]krii
date: Jul. 28., 2011 - 10:03 pm
#

Es jau te Dienasgrāmatam skaidroju, bet mēģināšu vēlreiz.
Jautājumā obligāti jābūt norādei uz likuma tekstu, bet nedrīkst būt vienkāršots pārstāsts. Jo vienkāršots pārstāsts nozīmētu, ka tiek ņemti vēra vai akcentēti tikai daži, nevis visi grozāmā likuma aspekti. Tas nozīmētu, ka balsotājam tiek sniegta daļēja un deformēta informācija. No tā savukārt izrietētu, ka balsotājs tiek kaut kādā ziņā ietekmēts un maldināts. (Piemēram, neviens interpretētājs nevar paredzēt VISAS tiesiskās sekas un VISUS veidus, kā būtu iespējams izmantot jauno likuma redakciju. ) Tas dotu iemeslu visiem balsotājiem, kas pēc nobalsošanas būtu pārdomājuši, apgalvot, ka viņi būtu balsojuši citādi, ja pārstāsts būtu skanējis citādi.
Savukārt tiesā Latvijas valsti sūdzētu visi tie juristi, kurus būtu noalgojuši ar balsojumu neapmierinātie politiskie grupējumi. Ar tādu pašu argumentāciju - ja būtu citāda interpretācija, iespējams, būtu citāds balsojums, tāpēc jārīko atkārtots referendums.
Un vispār - CVK funkcijas ir organizatoriskas - tai ir jānodrošina, lai balsotājam būtu pieejama informācija, respektīvi, likuma teksts, bet tai nav jāskaidro (un tā nedrīkst skaidrot) šo likumu pielietojumu, jo tā ir juristu kompetence.

Atbildēt | Iepriekšējais