pajautā! -

nu re, varēju nemaz neķēpāt pajautā, bet pa taisno pie tevis griezties! ;))) danke!

Nav jau tik vienkārši - jautājums, kāds bijis Tavs līgums ar pirmpublicētāju. Ja līgumā nav atrunāts, ka savu tekstu pārdod, turklāt minot uz cik ilgu laiku, tad Tev ir tiesības saņemt atlīdzību arī par atkārtotu publicēšanu. tas, ka Latvijā tas nedarbojas, nenozīmē, ka sistēma ir godīga... Autortiesības uz jebkuru Tevis radītu darbu saglabājas visu Tavu dzīvi un vēl 70 gadus pēc tās:)
P.s. neesmu no AKKA/LAA, tieši otrādi - strādāju kantorī, kas maksā par autortiesību izmantošanu, turklāt bieži un daudz, manuprāt, pat par daudz:)

Grāmatu apgādā:) Bet tur DAUDZ jāuzraksta:))

līgumos šādu punktu iekļauj tikai ekstrēmās situācijās (t.i., kombinācijā žadni izdevēji + stulbs/izmisuma situācijā nonācis autors). neesmu neko tādu manījusi NEKUR, atskaitot e-pasauli. (vismaz ciktāl tas attiecas uz publicistiku)

padomā ar galvu - citādi taču "karogs" varētu ik gadus izdot "jaunākās dzejas & prozas krājumu", savācot labāko no tā, kas "karogā" publicēts.
un, ja - pie šīs situācijas - tiek publicēts romāna fragments, tad Karogam būtu tiesības aizliegt autoram iekļaut šo fragmentu romāna publikācijā, jo visas tiesības tak pieder Karogam, nevis autoram ;)
Vai arī - vienu un to pašu lugu nevarētu iestudēt vairākos teātros.

tja, atkal jau kāds mani apsteidz ar paskaidrojumu :)

tā nu gluži nebūs. viss atkarīgs no līguma ar publicētāju. ja tajā nav balts uz mella uztriepts, ka tiesības uz darbu pāriet pulicētājam, tad tās pāliek autoram. un tikai autors var izlemt kur, ko, kā un par cik publicēt.

tā gan. bet, ja nekāda līguma nav (arī tā mēdz gadīties), tad jau i savādāk - kas nav atrakstīts, tas par labu autoram. te gan var būt arī abu pušu advokātu lietpratības jautājums, jo autortiesības ir tāda kutelīga tēma. īpaši, ja runājam par tiesnešu kvalifikāciju.

nu ja, nu ja. es jau tieši to pašu.
tāpēc tās avīzes nedrīkst nekur tos rakstus sūtīt, pat ne publicēt savā mājaslapā internetā, ja autors devis tikai piekrišanu publicēt avīzē.
bet, ja raksts vienkārši nosūtīts uz redakciju, tas jau ir savādāk. tad var publicēt. bet citiem sūtīt tāpat nedrīkst.

nu ja, ar to piečuku no avīzītes :D

eu, eu, es te drusku tā aizdomājos - bet raksts uz avīzi tika nogādāts cauk e-pastu, un nekāds līgums nav rakstīts. vai tā vienkārši būtu lieta, kuru rajona avīzele nedara, vai ar kas nopietns...

ne, ne, ne - tieši tad, ja līguma nav, viņi ar to tekstu vispār NEKO darīt nedrīks. Tas, ka dara, nu...
Pirms kāda pusgada pat lielajam kultūras nesējam Karogam sanāca šmuce ar krimiķu rakstītāju Kolbergu - līguma nebija, Karogs nopublicēja, a Kolbergs, ierasto Ls 50,-, ko Karogs mēdz maksāt, vietā paprasīja pāri par diviem simtiem;) Tur laikam tiesas darbi vēl notiek...

Var mēģināt, bet, zinot reālo situāciju Latvijā, no Tevis vienkārši neko vairs nepublicēs... Lai mazāk problēmu:(

diemžēl jāpiekrīt jublilaciai - ja celsi traci, par šo pasākumu tev moš arī samaksās, taču turpmāk ignorēs

šādās situācijās vērtīgāk ir vienkārši mācīties no tādām kļūdām un nepieļaut nākotnē - ie., pieprasot līgumus un tamlīdzīgas lietas

then again - ja tu būsi vienīgā, kas līgumus pieprasīs, arī tad redakcija var sākt nevēlēties ar tevi turpmāk sadarboties, lai neradītu sev liekas ķēpas un problēmas :/

muļķības - ja nav nekāda līguma, nav arī nekāda pierādījuma par redakcijas īpašumtiesībām uz šī raksta izmantošanu un, attiecīgi, arī tiesību redakcijai jebko ar minēto materiālu iesākt

atvaino, nepaspēju līdz galam visus komentārus izlasīt, pie tavējā aizķēros un tagad tikai pamanīju, ka kāds jau par mani ašāk paspējis tevi apgaismot :)

te ir runa par divām dažādām tiesību formām - vienas ir autortiesības kā tādas (par kurām tu runā), kas, loģiski, paliek autoram, savukārt otras ir izmantošanas tiesības (par kurām runā orissa), kas uz līguma pamata nonāk medija īpašumā, jo par materiāla tapšanu medijs ir samaksājis. īsāk izsakoties - medijam pieder pats materiāls, taču ne autortiesības uz to

arī pārdodot, jā, jo, redz, ja reiz šis materiāls ir tavs (tu to esi nopircis, ie., samaksājis par tā radīšanu), tad loģiski, ka tālāk tu ar to vari darīt, ko vien vēlies. vienīgais, ko tu ar to nevari darīt - pazaudēt norādi uz autortiesībām. tas ir tieši tāpat, kā ar bildēm - ja bildes no fotogrāfa ir iegādātas, pircējs tās var izmantot tālāk, kur vien vēlas, saglabājot norādi uz fotogrāfijas autortiesībām

augstāk (vispār jau zemāk, bet tas tā :P) aprakstītais precedents vairāk izklausās pēc kāda materiāla izmantošanas bez iepriekšējas vienošanās ar pašu avīzi, pie tam vēl šo materiālu pārveidojot, kas jau ir pavisam cits gadījums

tfu
labi jau labi, augstāk tomēr, ne tur skatījos :P