 |
|
| |
|
|
|
|
Jau sen neko vairs nerakstu. Šajā veikalā laikam vairs nav vajadzības neko norakstīt, jo visu izpērk vēl pirms derīguma termiņa beigām.
Vismaz tā gribētos domāt. Vēl gan ir variants, ka visam klāt piegāzti tādi konservanti, ka derīguma termiņš ir atcelts kā tāds.
Bet klabēšanas process, kas nerezultējas atbildes gaidās jautājumam "ko šodien vakariņās", varbūt pat pietrūkst. Tā ir tāda sevi apmierinoša bauda, vērot kā burti virknējas teikumos.
Varētu teikt, ka šis žurnālis vairs nav mans. Tomēr pamatlietas, kā par brīnumu, vēl joprojām šķiet atbilstošas realitātei un manam skatījumam uz to -
Mans vārds ir Termins.
Žurnāļa nosaukums - publikas klepus starp koncerta daļām.
Bio: пишет для детского журнала «Чиж»
About this journal: dieva bioloģisks (sat)raukums
Arī lietotājikonu komplekta emocionālā vērtība nav novecojusi.
Un visbeidzot - Lietotāja tips: Bezmaksas lietotājs
Tā tas viss vēl joprojām ir. Un mana sajūta par to līdzinās vēlīno tīņu gadu pārsteigumam, ka kurpes vai bikses, kas nopirktas pirms gada, vēl joprojām der, jo vairs neaugu. Patīkamais atklājums, ka man beidzot ir kaut kas, no kā nav jāatvadās un ko drīkstu novalkāt līdz driskām vai taupīt līdz mūža pēdējai stundiņai.
Līdzīgi laikam jūtamies, kad lēnām lēnītiņām top skaidrs, ka šoreiz esam satikušies un viens no otra prom neaizaugsim. Drīkst valkāt līdz mūža pēdējai stundiņai. Ja vien abiem tā gribas.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
ļoti gribas ņemt līdzi vijoli uz džeza dienas pasākumiem šodien. gribas spēlēt, ja nu pēkšņi esam Pulkvedī tieši tad, kad tur ir jamm session, ja nu džems nejauši un gluži dabiski izceļas kādā citā vietā, un man būs drosme spēlēt, bet nē, es atstāšu vijoli mājās raudam, jo es taču nemāku spēlēt, man taču nebūs drosme, turklāt, cik gan muļķīgi tas izskatīsies, ja izstaipīšu vijoli līdzi, bet tā arī neuzspēlēšu, un galu galā, ja es paņemšu vijoli, tad visi domās, ka es jūtos ļoti pārliecināta, ka džemošu, ka māku un varu, tad visi gaidīs un nebūs..
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
Es šodien redzēju sikspārni, ostīju koku, redzēju, kā pīle kasa aiz auss, domāju par to, kur putniem ir ausis, iedomājos, ka bakalaura dēļ varētu paņemt akadēmisko, atmetu domu, atšuvu divus pa nakti palicējus, domāju par to, ka gribu būt vīrietis, jo meitenes ir stulbas, bet ja es būtu vīrietis man varbūt viņas tomēr patiktu (t.i.štrunts par citām, es par to, ka sevi kādreiz izvedu no pacietības), runāju a la Zeltiņa neloģiskos teikumus, bet vislabāk man patika ostīt koku.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
A nevar piedzerties jau šovakar? un dzert visu rītdienu? un tad spēlēt gala eksāmenu paģirās. būs vismaz atslābināti muskuļi. vieglās rokas, tā teikt. nesaprotu, kā lai tiek līdz ceturtdienai. kad tik daudz ko vēl taču varētu darīt, bet nozīmes tāpat nekādas. zefīrus gribas.
un vispār es negribu piedzerties jau tagad. es gribu uzreiz būt piedzērusies, bet visām tām nepieciešamajām darbībām pirms tam.
Sapnī mani samīļo sen neredzēts kolēģis. Nāk un guļ blakus, tāpat vien, jo zina, ka neko vairāk nevajag. Neder, ja mani samīļotu meitene. Neder arī vīrietis, kuram pret mani vai man pret būtu jebkādas papildu sajūtas. Gribas pagulēt azotē vīrietim, kurš būtu kā tēvs vai brālis, bet ne tēvs, ne brālis arī nederētu. Tādēļ sapnī nāk sen neredzēts Ojārs un bez paskaidrojumiem saprot, ko man vajag.
Bet tas viss patiesībā ir sūds, vai ne? tikai patīk sevi pažēlot un nepalīdzēt sev sajusties labāk. ir taču tik patīkami ciest par sīkumiem.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
prātoju, ja es uztaisītu jaunu kontu, piedraugotu jūs, atsāktu rakstīt postus, vai jūs piedraugotu mani un cik ilgu laiku jums vajadzētu, lai atpazītu, ka tā esmu es. galu galā, 2013.gadā man bija trīs ieraksti un 2014.gada trīs ieraksti ir jau iztērēti. šodien šauju pār strīpu. šis ir jau ceturtais, turklāt ir tikai marts, nezinu, vai tā var dzīvot.
negribu iet uz dominika millera koncertu, jo ir sajūta, ka viņš spēlēs, bet es nevarēšu saprast, kādēļ uz skatuves beidzot nenāk arī Gordons Metjū Samners(s)s(s)s(s).
bet kādu blogu, iespējams, vajag rakstīt. esot long distance relationship, iespējams, tā ir vieglāk nesajukt prātā. "plug in or find another power source" saka mans dators un viņš nerunā tikai par elektrību. ņemot vērā, ka reāls "plug in" šobrīd nav iespējams, finding another power source is a must do. ar draudzenēm te diemžēl nepietiks. prasās vairāk adrenalīna. bet mocīt R. un dot viņam veltas cerības, ņemot vērā, ka velns viņzina, ko viņš vispār savā dzīvē domā un cer, nozīmē ne tikai vienu izmocītu R., bet divus. un tas ne pēc kā vairs neizklausās. pareizāk sakot tas izklausās pēc lrlrlr. vēl precīzāk sakot - pēc diviem lrlrlr, un to es no sava vijoles skolotāja iemācījos - šitos te ļurinātājus ciest nevar. ļur ļur nekam neder.
tātad - lai nepārvērstu savu fb par twiterkontu, atgriežamies pie klabēšanas. salikt kopā teikumu gan prasa ievērojami lielākus pūliņus, kā tas bija kādreiz. par komatiem arī šaubos un brīnos. galu galā visu laiku gribas teikt, piem., galu galā. bet tie galu galā ir sīkumi galiem galā un lielās lietas galu galā ir galiem otrā galā un galu galā kaut kāds rakstiskās valodas treniņš ir nepiciešams, citādi baķi varētu arī neuzrakstīt, kā es to šobrīd ļoti cītīgi daru. t.i. ļoti cītīgi nerakstu.
allraitīrait, get the spam started! joplā lillā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
visas dziesmas ir par mani. zinu, ka nav, bet apbrīnojams taču tas dziesmas, vārdu un sievietes psihes spēks tulkot un saprast tieši tās debespuses, kas tajā brīdī ir vistuvāk vaigam.
šodien, piemēram,
"dzīve nemīl, ja par daudz tiek skumta
arī tad, ja rētas slikti dzīst,
arī tad, ja ne zem viena jumta
būsim divatā, kad laukā līst."
man nav lietussarga. laikam jau nav arī jumta. bet ar to es jau sāku samierināties.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
http://klab.lv/users/tinktuura/pašplūsmā 6/5/06 07:55 pm Tuksnesim pie kājām, ceļos nometies lūdzejs. aizlūdz par katru smilšu graudu. Lai nāk smilšu vētra, es nebaidos ne nieka, tauriņu tīklā to ķeršu un pieradināšu trīslitru burkā. Ik reiz, kad lasu citu nedzejnieku dzeju, es pukojos, ka garlaicīgi, jau viņu domas esmu atdevusi papīra klēpim, bet neraizēju daudz, jo nav jau vērts, kad sagribas dzejot, es neceļu ausu un ceru, un ticu - kaut kad taču tam ir jāpāriet, jo tas ir tikai viens posms, kurš beigsies, kad sāksies cits. Es vēlos plašumos, kur neesmu vēl bijusi, es vēlos jaunas smaržas, jaunas garšas, es vēlos plašumus, man ir aptrūcies rakstāmais, bet kamēr vēl vēlme mani tirda, es nevaru nerakstīt un nemierā dīdos. Ik rinda, kas nonākusi tālāk par šejieni, ir nejaušība, kas savā ātrumā paspējusi izsprukt vārdam nē starp kājām, kad pēkšņi liekas - nu šo var rādīt arī citiem, vai oho vai feini, lai vai kur tas būtu, es palasos, ko cilvēki tur jau salikuši un mana vēlme pāriet, pat kļūdama pretīga un diemžēl atstādama aiz sevis tādu skāņu rūgtumu, ka tomēr nebija, šoreiz vēl nebija un kad tad būs, nebūs, neviens cits, kā tikai es, nekad nespēs izlasīt manās rindās to ko esmu uzrakstījusi, svešiem cilvēkiem sveši vārdi, bet es neceļu ausi, kaut kad taču tam Ir jāpāriet. kad sāksies kas jauns, šim būs pienācis gals.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
Šovakar liekas, ka ļoti vajag gavēni, apņemšanos. Kaut ko būtisku izmainīt. Ar profilbildi šoreiz nepietiks.
Citādi ir tā, ka sēž uz poda un raud. Visas pasaules smagums uz sirds un bērnišķīgi apvainojusies skumja, ka visi citi ir labāki, visiem citiem ir vairāk dukas, vairāk radošuma, vairāk spējas organizēt/ties. Šovakar visiem citiem ir spēcīgāki principi un noteiktāki mērķi. Viņi zina, ko dara, kāpēc un vispār, kā to darīt. Viņi neko neizšķiež. Un viņiem viss ir kārtībā.
Visi citi, meh.
Nesaprot, ka man ar tā gribas.
Upd. gribas uzsmēķēt. tā gan būtu viena no lietām, ko pavisam droši varētu apņemties nedarīt, bet nope. un lai gan Y, teica, ka viņš neuztraucās par manu uzsmēķēšanu, jo zina, ka es smēķēju tikai tad, kad man ir labi, nevis tad, kad esmu down, es tik un tā šobrīd plānoju loga atvēršanu. Jo acīmredzot mani principi un solījumi man neko daudz nenozīmē, ja es acumirklī jūtos citādi, kā tajos paredzēts.
Tikai piemērs augstākminētā patiesumam.
Upd.daudz vēlāk.
Toreiz tā arī neuzsmēķēju. nākamais rīts vēl ar gavilēm nenāca, bet katra nākamā diena virzījās tam arvien tuvāk un tuvāk.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
- I think I am going to die soon. pēc minūtes klusuma brīža, ko abi pavadām veroties savos netbukos, viņš man atbild - After pooing, let's think about it.
ar "it" attiekdamies uz pirms tam apspriesto ideju, ka šodien varbūt jāaiziet uz kino.
es gribu pārstāt domāt vārdos. vakar vakarā sāku raudāt un nevarēju rimties. bet nav viegli raudāt viņam blakus. viņš tādos brīžos, kad cenšos atgūt elpu un sajusties mierīga paskatās uz mani un saka, you know, viņiem Korejā esot tāds teiciens. teiciens, ka tie cilvēki, kas raud un nākamajā mirklī smaida, straujāk apaugot ar spalvām. smējos skaļi. un pēc brīža spalvaina gulēju gultā un raudāju tālāk, tikai šoreiz uzgriezusi viņam muguru. un viņš man arī. esmu raudājusi pietiekami bieži, lai viņš zinātu, ka, ja mani mierina, tad pastāv draudi noslīkt asarās. šorīt izskatījāmies līdzīgi, jo piepampušie plakstiņi man deva privilēģiju kaut nedaudz izskatīties pēc aziātes. varu raudāt arī šodien, labojam nestabilo internetu un es saku, ka mans wireless is not stable and I am simply disconnected at the moment. bet ne tādēļ rakstu cibu. ciba dod attaisnojumu formulēt domas teikumos, kad citādi tik ļoti traucē domāšana vārdos.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
mīlu dzīvi gribu rīt no rīta pamosties agri un viegli pat tad, ja būs lietains smēķēt uz sestā stāva palodzes ir bīstami, ja noreibst pat no pusītes spēlēt vijoli naktī vajag klusiņām un maigām, jo blakus dzīvoklī beidzot no vēdera izrāpies maziņais pa laikam raud cilvēki apkārt tādi, ar kuriem tikai asprātībās un vārdu spēlēs komunicēt gribu rīt nosūtīšu pastkartīti savai erasmus korejiešu mīlestība izprintēšu notis ierakstam un pamācīšos uz mīnusiņiem izdomāšu lielisku uzrakstu un bildi dzimšanasdienas kreklam vienam no labākajiem kolēģiem turpināšu spēlēt 10% speci un pārējo procentos neizsakāmu atbildēšu uz jautājumiem par to, kādēļ debesis ir zilas un kā sauc bizbizmārītes vīru paspēlēšu koncertā nebaidīšos džemā būšu pievilcīga, dzirkstoša un dēkpilna dienas laikā noguršu daudzkārt un par vienu kārtu vairāk atgūšu "otro" elpu turpināšu mīlēt dzīvi tam man drosmi šoreiz nevajag let it be nestāvēt ceļā, tam kas grib notikt būs salds sapnis http://www.youtube.com/watch?v=r8OipmKFDeMhttp://www.youtube.com/watch?v=GjdHHMALtto&feature=related
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
jo ilgāk es dzīvoju, jo ilgāk dzīvojuši cilvēki, kurus satieku.
tik grūti nenobīties no tā apjoma, kas ir viņos un ko es nevaru zināt, un ko es nevaru atklāt, un kas iespējams nekad man nebūs skaidrs.
sākt iepazīt cilvēku. tas ir kā sākt mācīties ko lielu un nozīmīgu. kaut ko, ko ļoti, ļoti gribas iemācīties, bet nevar pieķerties, jo apzinies, cik ļoti daudz ir jāiemācās, apzinies, ka visu neiemācīsies, nesaproti, ar ko lai sāk.
bet mācībās iesaka sākt ar mazumiņu. pa piecām minūtēm. kad vārās ūdens tējai. bet tās piecas minūtes veltīt tikai tam. iet dziļumā un tikai pēc tam plašumā.
vai mīlestībai ir vajadzīga drosme
visticamāk brīdis, kad uzdod tādu jautājumu, jau nozīmē, ka nav pamata bažām par mīlestības klātbūtni. un visticamāk, ka nav nekā tāda kā "sākt iepazīt cilvēku". un salīdzinājums ar mācībām arī visnotaļ bezjēdzīgs tādēļ.
bet drosme ir vajadzīga. dzīvei. mīlestībai. dzīves mīlestībai. drosme noticēt. drosme paļauties. drosme uzdrošināties. drosme pieņemt. un drosme atlaist.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
es nezinu, kas ar Jums notiek, jo manis te nav.
muļķīgi it kā, ka mana nespēja šeit rakstīt ir radījusi arī nespēju lasīt un tādējādi mani tik ļoti attālinājusi.
par dažiem no jums ļoti raizējos. un šķiet, ka tam ir iemesls.
tai pat laikā neko nevaru izdarīt. "lietas labā"
tāda nolemta sajūta, ka draudzība tomēr nav vilciens, kurā varu iekāpt atpakaļ.
esmu ļāvusi iet un man ir ļauts iet.
un tad mēs visi ejam.
un esmu jau aizgājusi iespējams pārāk tālu, lai trīs teikumos pastāstīts nokavētais varētu būt pietiekams, lai saprastu un sajustu.
ceru, ka tas nav tik absolūti un neatgriežami, kā man tagad šķiet. lai gan pieļauju, ka dzīves īstenībā viss patiešām ir tieši tik skarbi, cik liekas.
Dievs vienmēr ir klāt. paļaujos Viņa acij un rokai pār jums.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
