bieži nobīstos. vai nekļūdos. vai neesmu pārdroša. vai nebūs ļoti sāpīgi.
bet lielākajā tiesā šādu brīžu situācijā tūdaļ atrodas kaut kas labs, par ko varu būt pateicīga jau šobrīd, jo tas JAU ir noticis.
un lielā tiesā gadījumu tas ir arī kaut kas tāds, kas atsvērtu pat sāpes nākotnē.
sāpes, kuras visticamāk nepienāks vai kuras es tā pa īstam "neizbaudīšu", jo tas, par ko esmu pateicīga, šķiet, ir kaut kas lielāks, spēcīgāks un ilgstošāks par iespējamajām nākotnes mokām.
http://www.youtube.com/watch?v=duvg2yUmnaM