pajautā! - Latviešu ēdieni un dzērieni

Jāteic, ka atrast ko baigi garšīgo nav pārāk viegli, jo tie latvju ēdieni ir visai prasti un brīžiem pat briesmīgi (mans viedoklis). Nē, nu ir jau šis tas arī garšīgs, bet..
Pamatā jau ēda rudzu maizi maizi, visādas putras (bukstiņbiezputru, skābputru), zirņus, pupas, dārzeņus, ogas, sēnes.

Reku dažas receptes no internetiem:

PIENA ZUPA AR CŪKU PUPĀM.
Katliņā nelielā ūdens daudzumā vāra miežu putraimus un nolobītas cūku pupas, vēlāk pievieno sagrieztus burkānus un kartupeļus, sāli – pēc garšas. Kad visas sastāvdaļas mīkstas, pielej pienu un uzvāra.

KARTUPEĻU RIPIŅAS.
Uzlūkojot šo ēdienu, rodas ķecerīga doma – redz, latviešiem jau izsenais bijuši pašiem savi čipsi. Nomizotus kartupeļus sagriež plānās ripiņās un uz pannas apcep no abām pusēm. Ēd ar krējumu.

TAUTISKS DESERTS.
Vienkārši rūgušpiens ar cukuru un kanēli. Lai būtu pareizā konsistence, acīmredzot vislabāk izmantot īstu lauku pienu.

PUTRAIMU UN KARTUPEĻU BIEZPUTRA. BUKSTIŅBIEZPUTRA.
Miežu putraimus uzbriedina ūdenī, kartupeļus sagriež pabiezās šķēlēs, liek vārīties. Kad ūdens uzvārās, pievieno putraimus un sāli. Ūdenim jābūt tik daudz, lai viss katla saturs būtu pārsegts. Vāra uz lēnas uguns nemaisot. Kad gatavs, samaisa un pielej mazliet piena vai saldā krējuma. Ēd ar speķa un sīpolu mērci. Aukstu biezputru var griezt šķēlēs un cept uz pannas.

TAUKU MAIZES.
Lieliska sātīga uzkoda. Smalki sagrieztu treknu cūkgaļu cep uz pannas, līdz tauki iztek un gaļa sacepas brūna (šos krikumiņus sauc par gruzduļiem). Var ilgstošai uzglabāt pieliekamajā. Ziež uz rupjmaizes.

ĶIĻĶENI.
Gatavoti no rupjiem rudzu miltiem. Miltiem pievieno sāli un tik daudz ūdens, lai iznāktu mīkla, kas nelīp pie rokām. Pildījumu gatavo no biezpiena, žāvētas gaļas, sīpoliem un zaļumiem. Vāra sālsūdenī.

Bet jāpiebilst, ka kartupeļi tomēr ir Latvijā tikai no 17. gs.
Kā arī tas, ka latviešu ēšanas tradīcijās ienākušas arī ļoti daudzas vāciskas lietas. Piemēram, tās pašas cūciņas ar šķovētiem kāpostiem.

Tu to nopietni?!

____________
Jāteic, ka man pašai no uzskaitītā garšo tikai ceptie kartupeļi ar krējumu. :)

ir ar`, tik ilgi jātaisa, bet es saņēmos nesen un!!!!

Tu mērķē uz free ar ketčupu?:D

cepti pelmeņi ar 1000 salu mērci!:)

Es daru atkal tā - krējumā pierīvē ķiplokus, uzmaļ piparus (parasti es jaucu dažādus kopā) un piešauj tumšo sojas mērci. A sieru rīvēju un beru zaļumus atsevišķi tad ēdienam pa virsu.

A man mājās šitāds ķausis (parasti ar makaroniem lietoju). sacep daudz sīpolu ar rīvētiem burkāniem un gāž katlā ar saceptu maltogaļu, tomāti savā sulā - burku klāt, ķiploki, tad leju buljonu ar tajā izšķīdinātu karoti sinepju, kukurūza, paprika. Diezgan čili un raudeni garšai. Sāli faktiski nevajag.

hmeli-suneli ar lietoju jā, bet es baidījos saukt visu savu garšvielu plauktu ar ko reizēm ķīmiķoju:)

gan jau zini, Lienes ielā 9 veikaliņu, ir arī hmelis sunelis burkās:)

Tad jau nav jēgas - tie neko daudz neatšķiras.
Turklāt, sakot ārzemniekiem par sveštautu ēdieniem - tur pelmeņiem, siļķēm kažokā, šķovētiem kāpostiem ar sardelēm utt.(un varbūt arī viskādām citām lietām), ka tas ir mūsu tadicionālais kaut kas, mēs radām aplamu priekšstatu par savu valsti, tautu un tradīcijām un tas nav sīkums, jo šī nepatiesā informācija noteikti ceļos tālāk.
Kaut kā dramatiski uzrakstīju,
īsumā,
teikt, ka vācu, krievu vai ukraiņu ir latviešu ēdiens, ir vienkārši stulbi un bezjēdzīgi.

Nepārspīlē, Tu labi saprati, par ko es runāju. :)

Ja nē, tad sauc (vai turpini saukt?) boršču, pelmeņus, šašliku un tā tālāk par latviešu ēdieniem.

Ja jau tā, tad jēdziens "latvieši" jau tika plaši lietots 17. gadsimtā un radās arī ap to laiku. Jebkurā gadījumā, lībieši, latgaļi, tālavieši, kurši un pārējie, kuri visi kopā tika nosaukti par latviešiem, ēda kaut-ko īpašu :)