pajautā! - Latviešu ēdieni un dzērieni

Iespējams, ka cilvēks tomēr gribēja uzzināt - kādu no Šobrīd Latviešu Iecienītiem ēdieniem pasniegt;)

Rosolu! Un šašliku!!!;)))

Es Tev izstāstīšu labāku mērci! Krējums, kurā ierīvēts siers un piespiesti (vai pierīvēti) ķiploki! I ar ceptiem, i ar vārītiem labi aiziet!;)

Nu jā, piparus aizmirsu!;)
Ja rīvē pa virsu, tad tas siers vairāk sakūst, ja iejauc krējumā (vai majonēzē), tad paliek stingrāks;)
Bļin, ēsti gribu!!!;/

Aga, es tajā katlā metu vēl visādus dārzeņus - svaigus un saldētus, tā ka sanāk (kopā ar makaroniem vai rīsiem) aptuveni 3 litru katls (man pusaudzis mājās - pa vakaru izēd). Un vēl garšviela - hmeli-suneli! Vai biki "chana masala". Pie rīsiem un vistas gaļas akal kariju;)))

Pazīstama situācija (par to ķīmiķošanu);) Hmeli-suneli gan ir mans favorīts forever;) Braukšu uz Gruziju, atvedīšu maisu;)

Mhm, bet tas vienalga nav TAS!;)))
Es nākošnedēļ lidošu uz to zemi;)

Aha, tad metam ārā arī tos ēdienus, kur ir kartupeļi, putraimus pagatavojam, samaļot ar dzirnakmeni, gaļu cepam ugunskurā, sāli nelietojam, cukuru ne tik.
Neaizmirsīsim, ka latvieši kā nācija (tauta) izveidojās (tika nosaukta) tikai 19. gs beigās, un tad jau ēda daudzus no vāciešiem pārņemtus ēdienus: i to pašu uzputeni, i desas ar kāpostiem.
Ja jau vēlamies būt patiesi sīkumaini:)

Varbūt palasi komentārus, ko esmu šeit rakstījusi (un es nedomāju manu pēdējo dialogu ar Goddest, kas bija vienkārši paļurkšķēšana par tēmu "Požratj"): tieši es vietām norādīju uz ēdieniem, kas PATIEŠĀM ir raksturīgas citām tautām.
Manuprāt, ja kādu ēdienu - piemēram, karbonādes ar štovētiem kāpostiem, asinsdesas, galertu vai uzputeni - ēd jau četras-piecas latviešu paaudzes vismaz (kā minimums no ulmaņlaikiem), tad ir sīkumaini un nevietā nākt, raukt degunu un mēģināt iegalvot, ka "visi jūs stulbeņi, ēdiet tikai putru":)))
Bet ja pa nopietnam: latvieši patiešām tiek pieminēti tikai no 19.gs. beigām, pirms tam bija kurši, latgaļi, līvi, zemgaļi, tā ka "latviešu virtuve" arī nevar būt pārāk veca - pēc loģikas;)

Da neko īpašu, tieši to pašu, ko lielākā daļa tautu, kas tobrīd dzīvoja mērenajā joslā - sutinātus/ceptus kāļus, uz atklātas uguns ceptu vai zupā vārītu gaļu, maizi, putras, kuras vasarā aizdarīja ar kādiem mežā salasāmiem augiem. Muižā dzīvojošie "ietekmējās no kungu galda".
Būtībā visas garšīgās lietas radušās, dažādu tautu virtuvēm ietekmējoties vienai no otras, pielāgojot savai garšai un vietējiem apstākļiem.