pajautā! - apvainošanās

Teorētiski var būt arī tā, ka cilvēkam vnk besī viņa ģimene un ar citiem viņš ir pilnīgi normāls. Nu tb mana bioloģiskā ģimene (t.i., tie, kurus es pati neesmu sadzemdējusi) noteikti ir daudz sliktākās domās par manu raksturu nekā mani draugi; un es neteiktu, ka nepelnīti :D

Nu ja man būtu 25 gadi un dzīves apstākļi, kuros visa ģimene jūtas tiesīga/ir zinoša komentēt, kā es kurā brīdī jūtos un cik tas ir nepareizi, tad es arī būtu staigājošs vulkāns. Izvākties no mājas, padzīvot atsevišķi un iemācīties izveidot un respektēt robežas?

Nevar būt kaut kādi bipolārie traucējumi, ja krasi mainās garastāvokļi? Es gan neesmu nekāda psiholoģijas speciāliste, tik vien kā pašai bijis jātiek galā ar savu emocionālo pasauli, drusku ir sanācis uz psihoterapiju pastaigāt... Tā vispārīgi man šķiet, ka šādā situācijā personai lielākoties pašai ar sevi jāstrādā - t.i. izmaiņas iespējams panākt, tikai, ja personai pašai savs jūtelīgums un apvainošanās traucē pilnvērtīgai dzīvei un vēlme to mainīt ir pietiekami liela, lai sāktu analizēt sevi, mēģināt izprast, no kā šāda asa reakcija ceļas. Un tas ir zināmā mērā riskants ceļš, jo var likt arī pašai par sevi atklat nepatīkamas lietas, ar to jārēķinās...

Es lielā mērā piekrītu tam, ko citi te komentē, ka šāds ieradums var izvērsties par manipulāciju (pat ja tas nenotiek apzināti) un padarīt tuviniekus par ķīlniekiem/līdzatkarīgajiem. Tādos gadījumos pacietība tiešām neko nelīdzēs, bet attieksmes mainīšana pret personas izturēšanos var kalpot kā "spēriens pa pakaļu" un likt arī personai varbūt sākt domāt, ka kaut kas būtu jāmaina (jāpiebilst gan, ka tas var nozīmēt arī vnk norobežošanos no tuviniekiem, lai varētu turpināt būtībā neko nemainīt - bet tās arī ir personas tiesības). Katrā ziņā, tas, ka es esmu pamainījusi savu attieksmi pret vienu otru tuvinieku, kam agrāk mēdzu izdabāt, ir uzlabojis mūsu attiecības - vai vismaz man pašai liek justies par to labāk un pārdzīvot mazāk. No otras puses, man pašai arī ir tāda pusaudziska tendence pārbaudīt robežas ar apvainošanos un drāmas taisīšanu (un man ir par 10 gadiem vairāk nekā tavā ierakstā minētajai personai!), bet, kopš apzinos un spēju analizēt iemeslus, kādēļ tā daru, man šķiet, ka paklūpu uz šo grābekli retāk.

Nē, rapid cycling gadījumā nav mēneši, bet arī stundas. Nebūs pareizi.

zinu cilvēku, kam no vairogdziedzera problēmām bija milzu aizkaitināmības faktors. varbūt jāpārbauda hormoni.

*tomātiem un - atstarpe pazuda