pajautaa

apvainošanās

« previous entry | next entry »
Jun. 19., 2018 | 12:55 pm
posted by: tikko_pamodos in pajautaa

Padoms vaig. Tuvs cilvēks ģimenē jau kopš bērnības sirgst (nezinu, kā to citādi apzīmēt) ar apvainošanos, kas pakāpeniski laika gaitā ievērojami progresējusi.

Vai jūs varat, lūdzu, ieteikt teorētisko literatūru (rakstus, grāmatas, pētījumus, intervijas u.tml.) par šo tēmu? No psiholoģijas, attiecību veidošanas, personības izaugsmes, nezinu, kāda vēl skatpunkta. Kā cīnīties, ko un cik daudz var palīdzēt ģimene, lai palīdzētu mazināt šo sakāpināto pasaules uztveri. Pie kādiem speciālistiem vērsties, ja tas vispār var ko līdzēt. Cilvēkam drīz būs 25 gadi. Pēdējā laikā kļūst neiespējami kontaktēties, tikko kā kaut kas nenotiek pa prātam, pirmā reakcija - sapūšas un nerunā. Apvainojas pat par pavisam ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, ja kāds no mājiniekiem uzreiz nevar pacelt telefonu un atzvana pēc mirkļa. Paldies par ieteikumiem un komentāriem.

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {86}

dominika

from: [info]dominika
date: Jun. 19., 2018 - 05:23 pm
#

Es lielā mērā piekrītu tam, ko citi te komentē, ka šāds ieradums var izvērsties par manipulāciju (pat ja tas nenotiek apzināti) un padarīt tuviniekus par ķīlniekiem/līdzatkarīgajiem. Tādos gadījumos pacietība tiešām neko nelīdzēs, bet attieksmes mainīšana pret personas izturēšanos var kalpot kā "spēriens pa pakaļu" un likt arī personai varbūt sākt domāt, ka kaut kas būtu jāmaina (jāpiebilst gan, ka tas var nozīmēt arī vnk norobežošanos no tuviniekiem, lai varētu turpināt būtībā neko nemainīt - bet tās arī ir personas tiesības). Katrā ziņā, tas, ka es esmu pamainījusi savu attieksmi pret vienu otru tuvinieku, kam agrāk mēdzu izdabāt, ir uzlabojis mūsu attiecības - vai vismaz man pašai liek justies par to labāk un pārdzīvot mazāk. No otras puses, man pašai arī ir tāda pusaudziska tendence pārbaudīt robežas ar apvainošanos un drāmas taisīšanu (un man ir par 10 gadiem vairāk nekā tavā ierakstā minētajai personai!), bet, kopš apzinos un spēju analizēt iemeslus, kādēļ tā daru, man šķiet, ka paklūpu uz šo grābekli retāk.

Atbildēt | Iepriekšējais