Atcelšanas sindroms

« previous entry | next entry »
Apr. 3., 2017 | 02:10 pm
posted by: adelise in pajautaa

Vai kāds ir saskāries ar t.s. "atcelšanas sindromu", cenšoties atradināties no zāļu lietošanas. Kā jums tas izpaudās (fiziski, emocionāli) un kā jūs ar to centāties tikt galā?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {19}

déjà vecu

from: [info]dejavu
date: Apr. 3., 2017 - 02:27 pm
#

Nenormali reiboni, ta, ka nevar vispar paiet. Kamer gul, liekas, ka istaba apkart griezas, vai ka gulta griezas. Tas izraisa pilnigu dezorientaciju apkarteja vide.
Baisa vemsana, ta ka nevar pat udeni ieksa noturet, lidz ar to ari krass svara zudums.
'Brain zaps' - tadi ka elektribas ladini galva ik pec 15 minutem.
Viena bridi iestajas tada ka nervu paralize - es vairs nevareju pakustinat nevienu muskuli iznemot acis, neko nevareju pateikt vai savadak nokomunicet. Paveicas, ka es taja bridi jau biju atrajos (jo vilka jau kaut ka uz 'pavisam slikti'), man iedeva kaut ko, kas pamazam to nonema.
Bet kopuma arstu viedoklis bija, ka tas, ko es piedzivoju, ta nemaz nevar but, un ka vienigo iespejamo risinajumu ieteica atgriezties pie zalu lietosas.
Neko, ta ari kadu menesi tada drausmiga stavokli pavadiju, un pamazak saka klut labak.

Atbildēt | Diskusija

from: [info]adelise
date: Apr. 3., 2017 - 08:43 pm
#

mēnesis :|
Bet, ja tu biji slimnīcā, ko viņi tev teica? Nebija tā, ka teica - ok, pieliksim pie sistēmas un skalosim to draņķību ārā?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

déjà vecu

from: [info]dejavu
date: Apr. 3., 2017 - 09:45 pm
#

Nope.
Skatijas uz mani ka uz pusjukusu, un ieteica atskat zalu lietosanu.
Tas bija Vacija, japiezime. Loti laba slimnica.

Atbildēt | Iepriekšējais

Fjokla

from: [info]fjokla
date: Apr. 3., 2017 - 02:39 pm
#

oj, tur bij traki, reibst, griežās un zūd pamats, zibšņi, iekšā galvā sit ar strāvu, niknums kā pie cīgu atmešanas, viss tāds bāls un norasojis, skērī šit,. Pāris dienas pacentos un sapratu, ka atstāšu kādam labākam dzīves periodam, kas nav pienācis vēlšobaldien. Bet, domājams, ka pie tā paša dr, kas ziepes sataisījis arī jāvēršas un ta lai paraksta kaut kādas narkomānu vai dzērāju ripas, jo vidusmēra gļēvulim šitas pašam nesanāks

Atbildēt | Diskusija

from: [info]adelise
date: Apr. 3., 2017 - 08:42 pm
#

ohgood, nujā, esmu šito jau ik pa laikam piedzīvojusi, bet tagad riktīgi briestu tam, ka viss, jāmet nost. drausmas, ka var būt šitādas lomkas.

Atbildēt | Iepriekšējais

Uzmanību, viss šeit lasāmais ir autora fantāzija.

from: [info]ulvs
date: Apr. 3., 2017 - 02:47 pm
#

pirmo reizi dzirdu, kad athodu/lomkas jeb drug withdrawal sauc par atcelšanas sindromu. https://en.wikipedia.org/wiki/Drug_withdrawal

jā, ar to saskaras visi cilvēki, kuri ir ilgstoši lietojuši jebkāda veida fiz.atkarību izraisošas substances, t.sk. noteiktus antidepresantus, benzodiazepīnus un dažādas pretsāpju zāles, kas bāzētas uz opioīdiem.

pats skumjākais, ka daudzi ārsti latvijā ir tik sasodīti nekompetenti, ka nemaz nebrīdina cilvēkus par ko tādu. jo "athoda" sekas var būt arī ļoti drastiskas, proti, grand mal seizure jeb epilepsijas lēmke, parastā, u.tml.

no tā var izvairīties ar t.s. drug dose tapering jeb graduālu substances devas samazināšanu ilgākā laika posmā, atkarībā no tā, cik ilga ir substances pussabrukšana(-s laiks) jeb angliski "half-life". antidepresantu gadījumā tas ir diezgan ilgs, tāpēc devas samaziāšana jāveic pat mēnešiem ilgi. protams, par to arī nevienu neinformē, jo antidepresantu promōteri maksā ārstiem par to, lai viņi cilvēkam izraksta tieši to antidepresantu (bieži ārsti nemaz nezina, ko viņi izraksta; nopietni).

ja ir kādi konkrētāki jautājumi par tapering, droši vaicā. jo tas ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no tās elles, ko izraisa, piem., to pašu antidepresanu lomkas. esmu runājis ar cilvēkiem, kuri ir bijuši atkarīgi no heroīna, morfīna, kodeīna, u.c. opiātiem/opioīdiem, un pēc viņu teiktā, lomkas no antidepresantiem vai/un benzodiazepīniem (xanax/valium/klonazepam) ir daudz, daudz šausmīgākas (brain zap'i, elektrība, kas skrien cauri ķermenim, patiesa depresija, utt.).

Atbildēt | Diskusija

ululate

from: [info]ululate
date: Apr. 3., 2017 - 03:25 pm
#

ne tikai nebrīdina, ka tā būs, bet kā jau te iepriekš raksta - netic, kad pacients stāsta par zāļu atmešanas piedzīvojumiem

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Fjokla

from: [info]fjokla
date: Apr. 3., 2017 - 03:37 pm
#

nez, mani brīdināja par sīkām nepatikšanām un reiboņiem un, ka atiet vajadzēs lēnām, betnu, tās šaušalas, kas notiek, kad paiet zem ta minimuma, es pat nezinu, kas kuram sīks, tā reali skatoties, redzu 2 izejas, vainu pieķēdēties šķūnī uz kādu mēnesi, vai nu, godīgi sakot, pie narkologa, gan jau ir visādi brīdumlīdzekļi, kas pamaidzina tās šausmas

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

ululate

from: [info]ululate
date: Apr. 3., 2017 - 03:59 pm
#

man nesanāca atmest pēc dakteres piedāvātās shēmas un visam tam ārprātam viņa vnk neticēja, tāpēc cīnījos pati, ļoti lēnām un pakāpeniski samazinot devas, citādi brīžiem jutos kā uz elektriskā krēsla

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Uzmanību, viss šeit lasāmais ir autora fantāzija.

from: [info]ulvs
date: Apr. 3., 2017 - 06:06 pm
#

prieks, ka darīji pareizi, kā būtu jādara un kā ārstiem būtu jāinformē katrs pacients - it īpaši visi, kuri uzsāk x substances kursu.

Atbildēt | Iepriekšējais

Uzmanību, viss šeit lasāmais ir autora fantāzija.

from: [info]ulvs
date: Apr. 3., 2017 - 06:05 pm
#

tur jau tā lieta, ka nav tādu brīnumlīdzekļu, kā vien pati substance, no kā esi atkarīgs. okej, benzīši var palīdzēt pret potenciālām grand mal seizures un tā, bet elle būs elle, ja vien netiks uzņemta tieši tā pati substance (vai analoga), vēlams, samazinot graduāli devu.

Atbildēt | Iepriekšējais

from: [info]adelise
date: Apr. 3., 2017 - 08:40 pm
#

Jā, nu man ir tieši antidepresanti. Mana psihiatre gan brīdināja, ka tā tas būs un izstāstīja man arī kā pakāpeniski samazināt devu - no tabletes dienā pāriet uz pustableti, tad no pustabletes ik dienu uz pustableti pārdienām, līdz censties atiet pavisam. Būtībā man jau pirms gada bija jāpāriet uz pustableti ik pārdienām un šobrīd jau būtu jābūt bez zālēm, bet es reāli visu laiku raustījos un tagad beidzot cenšos saņemties pāriet uz to pustableti pārdienas.
Raustos, jo tad, kad man izrakstīja antidepresantus, deva bija liela un es savā aizmāršībā aizmirsu pusotru dienu iedzert zāles, kas rezultējās ar to, ka pamodos ar drausmīgi sliktu dūšu un reiboņiem, kas pārgāja uz brīdi un tad atgriezās brīdī, kad braucu ar longbordu un rezultējās ar to, ka es noģību un salauzu degunu.
Kopš tā laika, ik reiz, kad aizmirsu iedzert zāles un par to atcerējos, likās, ka nu ir beigas klāt, reiboņi un slikti un es nevarēju saprast - tas tā tiešām ir vai tur vairāk tas psiholoģiskais efekts nostrādā.

Baig gribas attekties no zālēm un mana psihiatre, pretēji daudzu citu pieredzēm ar psihiatriem, ir par to, lai zāles lietotu maksimāli īsu posmu un noteikti, ja zinātu, ka es vēl neesmu pārtraukusi lietot, sadotu man pa pieri.

Un man likās, ka tas viss ir tāds mīts, sarakstīts lietošānas instrukcijās, bet velns pār stenderi, pēc jūsu pieredzes stāstiem un manas pieredzes, liekas, ka būs riktīgi drausmīgi.

Es vēl domāju par to, varbūt pilnīgi banāla doma, nevar teiksim, iestāties slimnīcā un teikt, lai pieslēdz pie sistēmas un skalo ārā visu to draņķību? Ar kaut kādu alkohola pārdozēšanu jau tā dara, m, ne?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]adelise
date: Apr. 3., 2017 - 08:45 pm
#

un vēl, par visu vairāk, man ir bail no tā, ka būs emocionāli slikti, lai arī liekas, ka savu depresiju esmu iz/ap - ārstējusi gan ar medikamentiem, gan psiheni, gan terapijām, ir bail tieši no tā, ka pārtraucot antidepresantus, nošķobīsies viss ķīmiskais sastāvs un beigas būs. Lai arī liekas, ka šobrīd esmu emocionāli adekvāta un spēju nodalīt brīžus, kuri ir depresīvi, kuri ir vienkārši skumji un kuri ir ļoti labi un skaisti.
Man pat mazāk bail no tās fiziski sliktās pašsajūtas, sāpju slieksnis man ir augsts un panesu daudz ko, bet baisi negribas, ka sāk parādīties visādi niķīši un besīši.

Atbildēt | Iepriekšējais

kjiimikjis

from: [info]kjiimikjis
date: Apr. 3., 2017 - 09:46 pm
#

"Es vēl domāju par to, varbūt pilnīgi banāla doma, nevar teiksim, iestāties slimnīcā un teikt, lai pieslēdz pie sistēmas un skalo ārā visu to draņķību?" - nav jau nekādas draņķības, ko izskalot. Lomkas rodas kā reiz no tā, ka smadzenes pielāgojušās pie attiecīgās substances klātbūtnes, un kad tās vairs nav, tad smadzeņķīmija iet šreijā. Un tā, līdz atkal pielāgojas "parastajam" režīmam.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]adelise
date: Apr. 3., 2017 - 10:10 pm
#

Ahā, tad nekas cits neatliks kā vien sēdēt un gaidīt, kad lomkas pāries un atkal viss būs labi.

Atbildēt | Iepriekšējais

ululate

from: [info]ululate
date: Apr. 4., 2017 - 01:37 pm
#

bet varbūt vari to darīt vēl lēnāk, nevis uzreiz uz pustableti dienā, bet 1 dienu tableti, nākamo pustableti, atkal tableti, tad pusi utt., kamēr tiec līdz pustabletei katru dienu un tad atkal lēnām iet uz vēl mazāku devu.

vēl var mēģināt pāriet uz tabletēm ar mazāku devu - t.i., lai sanāk puse esošās devas veselā tabletē, nezinu, vai ar tavām zālēm tas ir iespējams. bet psiholoģiski tas varētu būt vieglāk, jo tiek dzerta tā veselā tablete, kas vnk satur mazāk zāļu.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]adelise
date: Apr. 10., 2017 - 12:12 am
#

es jau gadu dzeru pustableti katru dienu, līdz ar to tagad esmu pārgājusi uz pustableti katru otro dienu, pagājusi nedēļa - emocionāli svārstības īsti nejūtu, ārprātā liela svīšana naktīs, reiboņi pa dienu, bet kaut kā cīnos.

Atbildēt | Iepriekšējais

feita_kleita

from: [info]feita_kleita
date: Apr. 3., 2017 - 03:09 pm
#

Tas bija baisi... :( (kā jau iepriekš cibiņi raksta)
Pirmās dienas, lai neizlektu pa logu, dzēru tonnām miegazāles, lai gulētu un nebūtu tajā visā ārprātā klāt. Pēc tam pīpēju zāli.

Atbildēt

kostantējumi

from: [info]ilka
date: Apr. 4., 2017 - 09:15 pm
#

ai, da man šitas ir katru pavasari - eju nost no ventolīna, vasarā nelietoju nemaz, rudenī atgriežos pilnajā astmas terapijā + antihistamīni.

Iemiegot ķermenis 2 reizes noraustās, ja trūkst magnija, pēc fitnesa rauj krampjus. Astman ir jau precīzi 30 gadus. Tuberkolozes risks 0 (rezistenti gēni).

Atbildēt