Atcelšanas sindroms

« previous entry | next entry »
Apr. 3., 2017 | 02:10 pm
posted by: adelise in pajautaa

Vai kāds ir saskāries ar t.s. "atcelšanas sindromu", cenšoties atradināties no zāļu lietošanas. Kā jums tas izpaudās (fiziski, emocionāli) un kā jūs ar to centāties tikt galā?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {19}

Fjokla

from: [info]fjokla
date: Apr. 3., 2017 - 03:37 pm
#

nez, mani brīdināja par sīkām nepatikšanām un reiboņiem un, ka atiet vajadzēs lēnām, betnu, tās šaušalas, kas notiek, kad paiet zem ta minimuma, es pat nezinu, kas kuram sīks, tā reali skatoties, redzu 2 izejas, vainu pieķēdēties šķūnī uz kādu mēnesi, vai nu, godīgi sakot, pie narkologa, gan jau ir visādi brīdumlīdzekļi, kas pamaidzina tās šausmas

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

ululate

from: [info]ululate
date: Apr. 3., 2017 - 03:59 pm
#

man nesanāca atmest pēc dakteres piedāvātās shēmas un visam tam ārprātam viņa vnk neticēja, tāpēc cīnījos pati, ļoti lēnām un pakāpeniski samazinot devas, citādi brīžiem jutos kā uz elektriskā krēsla

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Manas dzīves atskaņu almanahs

from: [info]ulvs
date: Apr. 3., 2017 - 06:06 pm
#

prieks, ka darīji pareizi, kā būtu jādara un kā ārstiem būtu jāinformē katrs pacients - it īpaši visi, kuri uzsāk x substances kursu.

Atbildēt | Iepriekšējais

Manas dzīves atskaņu almanahs

from: [info]ulvs
date: Apr. 3., 2017 - 06:05 pm
#

tur jau tā lieta, ka nav tādu brīnumlīdzekļu, kā vien pati substance, no kā esi atkarīgs. okej, benzīši var palīdzēt pret potenciālām grand mal seizures un tā, bet elle būs elle, ja vien netiks uzņemta tieši tā pati substance (vai analoga), vēlams, samazinot graduāli devu.

Atbildēt | Iepriekšējais