Apr. 3., 2017 | 02:47 pm
No:: ulvs
pirmo reizi dzirdu, kad athodu/lomkas jeb drug withdrawal sauc par atcelšanas sindromu. https://en.wikipedia.org/wiki/Drug_with
jā, ar to saskaras visi cilvēki, kuri ir ilgstoši lietojuši jebkāda veida fiz.atkarību izraisošas substances, t.sk. noteiktus antidepresantus, benzodiazepīnus un dažādas pretsāpju zāles, kas bāzētas uz opioīdiem.
pats skumjākais, ka daudzi ārsti latvijā ir tik sasodīti nekompetenti, ka nemaz nebrīdina cilvēkus par ko tādu. jo "athoda" sekas var būt arī ļoti drastiskas, proti, grand mal seizure jeb epilepsijas lēmke, parastā, u.tml.
no tā var izvairīties ar t.s. drug dose tapering jeb graduālu substances devas samazināšanu ilgākā laika posmā, atkarībā no tā, cik ilga ir substances pussabrukšana(-s laiks) jeb angliski "half-life". antidepresantu gadījumā tas ir diezgan ilgs, tāpēc devas samaziāšana jāveic pat mēnešiem ilgi. protams, par to arī nevienu neinformē, jo antidepresantu promōteri maksā ārstiem par to, lai viņi cilvēkam izraksta tieši to antidepresantu (bieži ārsti nemaz nezina, ko viņi izraksta; nopietni).
ja ir kādi konkrētāki jautājumi par tapering, droši vaicā. jo tas ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no tās elles, ko izraisa, piem., to pašu antidepresanu lomkas. esmu runājis ar cilvēkiem, kuri ir bijuši atkarīgi no heroīna, morfīna, kodeīna, u.c. opiātiem/opioīdiem, un pēc viņu teiktā, lomkas no antidepresantiem vai/un benzodiazepīniem (xanax/valium/klonazepam) ir daudz, daudz šausmīgākas (brain zap'i, elektrība, kas skrien cauri ķermenim, patiesa depresija, utt.).
jā, ar to saskaras visi cilvēki, kuri ir ilgstoši lietojuši jebkāda veida fiz.atkarību izraisošas substances, t.sk. noteiktus antidepresantus, benzodiazepīnus un dažādas pretsāpju zāles, kas bāzētas uz opioīdiem.
pats skumjākais, ka daudzi ārsti latvijā ir tik sasodīti nekompetenti, ka nemaz nebrīdina cilvēkus par ko tādu. jo "athoda" sekas var būt arī ļoti drastiskas, proti, grand mal seizure jeb epilepsijas lēmke, parastā, u.tml.
no tā var izvairīties ar t.s. drug dose tapering jeb graduālu substances devas samazināšanu ilgākā laika posmā, atkarībā no tā, cik ilga ir substances pussabrukšana(-s laiks) jeb angliski "half-life". antidepresantu gadījumā tas ir diezgan ilgs, tāpēc devas samaziāšana jāveic pat mēnešiem ilgi. protams, par to arī nevienu neinformē, jo antidepresantu promōteri maksā ārstiem par to, lai viņi cilvēkam izraksta tieši to antidepresantu (bieži ārsti nemaz nezina, ko viņi izraksta; nopietni).
ja ir kādi konkrētāki jautājumi par tapering, droši vaicā. jo tas ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no tās elles, ko izraisa, piem., to pašu antidepresanu lomkas. esmu runājis ar cilvēkiem, kuri ir bijuši atkarīgi no heroīna, morfīna, kodeīna, u.c. opiātiem/opioīdiem, un pēc viņu teiktā, lomkas no antidepresantiem vai/un benzodiazepīniem (xanax/valium/klonazepam) ir daudz, daudz šausmīgākas (brain zap'i, elektrība, kas skrien cauri ķermenim, patiesa depresija, utt.).