Apr. 3., 2017 | 08:40 pm
No:: adelise
Jā, nu man ir tieši antidepresanti. Mana psihiatre gan brīdināja, ka tā tas būs un izstāstīja man arī kā pakāpeniski samazināt devu - no tabletes dienā pāriet uz pustableti, tad no pustabletes ik dienu uz pustableti pārdienām, līdz censties atiet pavisam. Būtībā man jau pirms gada bija jāpāriet uz pustableti ik pārdienām un šobrīd jau būtu jābūt bez zālēm, bet es reāli visu laiku raustījos un tagad beidzot cenšos saņemties pāriet uz to pustableti pārdienas.
Raustos, jo tad, kad man izrakstīja antidepresantus, deva bija liela un es savā aizmāršībā aizmirsu pusotru dienu iedzert zāles, kas rezultējās ar to, ka pamodos ar drausmīgi sliktu dūšu un reiboņiem, kas pārgāja uz brīdi un tad atgriezās brīdī, kad braucu ar longbordu un rezultējās ar to, ka es noģību un salauzu degunu.
Kopš tā laika, ik reiz, kad aizmirsu iedzert zāles un par to atcerējos, likās, ka nu ir beigas klāt, reiboņi un slikti un es nevarēju saprast - tas tā tiešām ir vai tur vairāk tas psiholoģiskais efekts nostrādā.
Baig gribas attekties no zālēm un mana psihiatre, pretēji daudzu citu pieredzēm ar psihiatriem, ir par to, lai zāles lietotu maksimāli īsu posmu un noteikti, ja zinātu, ka es vēl neesmu pārtraukusi lietot, sadotu man pa pieri.
Un man likās, ka tas viss ir tāds mīts, sarakstīts lietošānas instrukcijās, bet velns pār stenderi, pēc jūsu pieredzes stāstiem un manas pieredzes, liekas, ka būs riktīgi drausmīgi.
Es vēl domāju par to, varbūt pilnīgi banāla doma, nevar teiksim, iestāties slimnīcā un teikt, lai pieslēdz pie sistēmas un skalo ārā visu to draņķību? Ar kaut kādu alkohola pārdozēšanu jau tā dara, m, ne?
Raustos, jo tad, kad man izrakstīja antidepresantus, deva bija liela un es savā aizmāršībā aizmirsu pusotru dienu iedzert zāles, kas rezultējās ar to, ka pamodos ar drausmīgi sliktu dūšu un reiboņiem, kas pārgāja uz brīdi un tad atgriezās brīdī, kad braucu ar longbordu un rezultējās ar to, ka es noģību un salauzu degunu.
Kopš tā laika, ik reiz, kad aizmirsu iedzert zāles un par to atcerējos, likās, ka nu ir beigas klāt, reiboņi un slikti un es nevarēju saprast - tas tā tiešām ir vai tur vairāk tas psiholoģiskais efekts nostrādā.
Baig gribas attekties no zālēm un mana psihiatre, pretēji daudzu citu pieredzēm ar psihiatriem, ir par to, lai zāles lietotu maksimāli īsu posmu un noteikti, ja zinātu, ka es vēl neesmu pārtraukusi lietot, sadotu man pa pieri.
Un man likās, ka tas viss ir tāds mīts, sarakstīts lietošānas instrukcijās, bet velns pār stenderi, pēc jūsu pieredzes stāstiem un manas pieredzes, liekas, ka būs riktīgi drausmīgi.
Es vēl domāju par to, varbūt pilnīgi banāla doma, nevar teiksim, iestāties slimnīcā un teikt, lai pieslēdz pie sistēmas un skalo ārā visu to draņķību? Ar kaut kādu alkohola pārdozēšanu jau tā dara, m, ne?