paturpināšu
bet kāpēc tad dzīvo? ja jau viņi ir tik slikti, ja jau viņi tā, nu TĀ bojā nabaga sievietēm dzīvi. neviens taču nespiež. neviena taču akmeņiem vēl nav nomētāta tikai tāpēc, ka dzīvo viena.
ziniet, man šķiet, ka tas ir kaut kāds kārtējais latvietes sindroms. savākt no ielas, es atvainojos, tēviņu un tad par visu varīti taisīt no viņa klēpjasunīti. nu nav tas vīrietis dresējams, neviens cilvēks taču nav. bet viņa, protams, samierināsies, viņa cietīs klusējot, bļin, nu kas tas par iedzimtu mazohismu?
jā, viena daļa vīriešu ir orangutāni dvēselē, bet kas Tev, Latvijas sieviete, liedz saistīties ar normālu, domājošu, sievieti mīlēt spējīgu vīrieti, kas palīdzēs i tos iepirkuma maisus stiept, i skapjus saskrūvēs, i ēsti pa reizei uztaisīs?
(tādi prinči atrodami tikai Danielas Stīlas romānos? tikai nevajag, nebūt ne. vajag taču vienreiz izkāpt no tās galēji feministiskās nostājas, kas nezin kāpēc pēdējā laikā tik ļoti ir modē, un paskatīties apkārt.)