aptauja -

About  

Previous Entry 14. Dec 2006 @ 10:59 Next Entry
(ir doma)
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 12:47
(Link)
Faktiski, globalizācija nodarbojas ar visas pasaules integrēšanu vispasaules ekonomiskajā shēmā, respektīvi - brīvais tirgus pāri robežām. Tas nozīmē, ka tur tiek iemānīti cilvēki no visām pasaules vietām, un izvēles tajā sevišķas nav (galu galā - izteiks piedāvājumu, no kura nespēs atteikties). Tad kapitālisms ievieš kapitālistus un proletariātu. Cilvēki sāk vergot par algu, lai tikai savilktu galus. Dzīves līmenim ceļoties, cilvēka vajadzības aug, un, jo augstākas viņa vajadzības, jo vairāk viņam vajag, lai justos puslīdz normāli. Savulaik varēja justies laimīgs ar riteni Škoļņik, telefonu VEF, radio ABAVA un televizoru Record, a tagad vajag vismaz BMW, Sony-Ericsson, surround sound un plazmu. Respektīvi - cilvēks kļūst materiāli aizvien neapmierināmāks.
Bet tā būtu tikai viena puse.
Tajā pašā laikā cilvēka neskaitāmās šķautnes tiek atstātas novārtā. Zūd estētiskais, sociālais, dvēseliskais piesātinājums. Cilvēki atsvešinās, sazinās aizvien vairāk vai nu ar produktiem vai nu par produktiem, un nerunā viens par otru, neinteresē viens otram, cilvēki kļūst sveši, nepazīst savus kaimiņus, pat baidās no tiem. Tad intimitāte polarizējas - vai nu nedraudzējies nemaz, vai, ja reiz ir iznācis pārkāpt tam intimitātes slieksnim, tad uzreiz velk uz seksu vai kādu citu galējo intimitāti, jo cilvēki ir badā pēc intimitātes un nepazīst tās graduāciju. Tad vēl novārtā tiek atstāta bezgala nozīmīga lieta - izziņa, dzīves bauda, realitātes uzsūkšana. Cilvēki, tāteikt, skrien, skrien, skrien, pērk, patērē, guļ (skatās sapņus par vai nu to, ko viņiem vajag, vai par televizoru, kuru tā gribētos nopirkt!), no rīta uz darbu, vakarā, ja veicas - sekss, ja ne - alkohols, bet reāla miera, harmonijas, dzīves pilnības nav, jo ir aizvien jādzenas pēc ekonomiskajiem rādītājiem, kuri kapitālisma (globalizācijas) pasaulē ir noteicošie.
Nu un ļoti daudz vēl citu aspektu, kuros es tagad neiedziļināšos, kā piemēram, ekosistēmu iznīcināšana, etnosistēmu iznīcināšana, cilvēku konstanta pazemošana, kastu sistēmas, ksenofobija, meli, bezmiegs, planētas bojāeja u.c.
[User Picture Icon]
From:[info]casiopea
Date: 14. Decembris 2006 - 12:53
(Link)
nu visumaa es tev piekriitu,
bet ja iet runa par pieejamo maximumu - vai tev neliekas ja tajaa laikaa buutu sonyericson un bmv pieejams vinji to negribeetu?
ti - vai taa nav logjiska vajadziibu izaugsme no kuras izvairiities nav iespeejams?

From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 12:59
(Link)
Tev liekas, ka nēģeris grib sonyericsson, a nēģeris brīnās, ka Tu negribi sauli, banānus un reliģiskās mistērijas. Katram jau liekas, ka viņam ir taisnība, un tas ir normāli, kamēr cilvēks nav sadūšojies atklāt, ka pasaule ir dažāda.
Katram ir savas vērtības, un jo gudrāks cilvēks, jo mazāk tās uztiepj citiem. Kapitālisti principā ir diezgan stulbi.
[User Picture Icon]
From:[info]casiopea
Date: 14. Decembris 2006 - 13:07
(Link)
ja reiz runaajam par neegjeriem, tad sheit ko es redzu -
vispirms grib banaanu, tad laivu lai tiktu liidz kanaariju salaam, tad kontinentu, tad likt asfaltu, tad maaciities valodu, un beigu beigaas - mobilo.
un tas gada laikaa, un tagat dziivo man blakus dziivoklii.
un taisa religjiskaas misterijas :D

mobilais jau principaa nav slikti. Slikti ir tas ja tev ir 10 mobilie un nav neviena kam zvaniit.

nu tas taa. un paldies par idejaam :)

[User Picture Icon]
From:[info]daria
Date: 14. Decembris 2006 - 13:13
(Link)
Slikti ir arī tas, ka tā vietā, lai apciemotu draugus/vecmāmiņu/mammu un lēnām iedzertu tēju, pārrunājot kaut vai tādas muļķības kā "Anniņa no kaimiņu mājas atkal ir stāvoklī" vai patiesi ieskatoties acīs un pajautājot "Kā Tev klājas", tā vietā tiek rakstītas sms ar virspusējiem sveicieniem, kuri pēc 5 min tiek aizmirsti. Slikti ir tas, ka mobilo komunikācijā medijs ņem virsroku pār vēstījumu.
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 13:17
(Link)
Tā ir Tava kapitālistiskā domāšana, Tava progresa, zinātnes domāšana, kura ielikta rietumu kultūrā pirms gadiem 400. Es saprotu, ka Tev tas nav saprotams, bet pasaulē ir dafiga kultūru, kuras nav orientētas uz progresu, kuras dzīvo cikliski, nevis lineāri, kurās valda nevis zinātne, bet mīlestība, nevis patēriņš, bet ražošana un tml. Tas par to laivu, asfaltu ir aplami.
From:[info]omeega
Date: 14. Decembris 2006 - 13:42
(Link)
Piemērus, lūdzu.
[User Picture Icon]
From:[info]martcore
Date: 14. Decembris 2006 - 13:55
(Link)
Osama taču raksta par kultūrām, nevis valstīm. Tā ir pamatīga atšķirība.
From:[info]omeega
Date: 14. Decembris 2006 - 14:05
(Link)
Protams, bet arī kultūras var nosaukt. Interesanti būtu uzzināt, par spīti tam, ka drīzāk nepiekrītu, nekā piekrītu viņa viedoklim.
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 18:20
(Link)
Jēziņ! Pilnīgi jebkura kultūra pirms 5000 gadiem. Der?
Tagad jau mums ir superīgā globalizācija, kura jaunas zemes atstāj Coca Cola izstieptā rokā un McDonalds auto-veikalu, tāpēc baigi daudz nekapitālistiskas, ne-uz-progresu vērstas kultūras ir pagrūti vairs atrast. Nu, piemēram, varētu minēt Tibetas mūku komūnas, kur nav nekādu progresa pazīmju un tās nav vajadzīgas, jo cilvēki tur ir orientēti uz laimi, kas atrodas samērā spēcīgā pretrunā ar progresu. Laime nozīmē - viss ir vislabāk. Progress nozīmē - viss var būt vēl labāk. Progress ir savažots ar neapmierinātību.
[User Picture Icon]
From:[info]kemune
Date: 14. Decembris 2006 - 13:53
(Link)
es laikam nezinu nevienu kultūru, kuru nebūtu iespējams sabojāt. un nesaprotu, vai tā tieksme pēc spīdīgām mantiņām tiešām ir iedzimta, vai tajās kultūrās, uz kurām Tu atsaucies, tā ir kaut kā ar kodeksu izravēta, faktiski ir uzbūvēta aizsardzība, taču sēkla paliek, iekšā, un jebkuru nēģeri var sabojāt, tas ir nenormāli skumji
[User Picture Icon]
From:[info]martcore
Date: 14. Decembris 2006 - 14:02
(Link)
Čuvak, tieši kultūra arī ravē šo tieksmi
Vai, labi, kodeksi
Bet šie kultūrkodeksi (o, ko es par vārdu izdomāju!)liek cilvēkam saprast, ka spīdīgās m. ir galīgi kaut kas niecīgs
[User Picture Icon]
From:[info]kemune
Date: 14. Decembris 2006 - 14:10
(Link)
tad jau mēs par kapitālismu kā pret nelabu ieradumu vai vīrusu
[User Picture Icon]
From:[info]martcore
Date: 14. Decembris 2006 - 14:23
(Link)
es, kā pārliecināts globalizācijas piekritējs, tomēr šeit piekrītu viņa nosauktajiem mīnusiem. no tiem nekur nedēties.
[User Picture Icon]
From:[info]kemune
Date: 14. Decembris 2006 - 14:26
(Link)
Maya (Sanskrit माया māyā, from mā "not" and yā "this"), in Hinduism, is a term describing many things. Maya is the illusion that the phenomenal world of separate objects and people is the only reality.
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 18:28
(Link)
Šķiet, ka cilvēkiem ir zināma tieksme pēc skaistā, bet skaistas pilnīgi noteikti nedeterminē kapitālismu. Bez tam - skaistā izpratne var būt bezgala dažāda. To pierāda kaut vai mode, kura pierāda arī to, ka to skaisto mums liek gribēt, grūž iekšā, taisa modes skates un reklāmas, kuras pēc desmit gadiem izskatās nožēlojami un tml.
Skaisto, cik zinu, cilvēki lieto katrā kultūrā, taču, kamēr mums bezgala skaists ir 500latnieks, citiem skaista, ir piemēram, krītoša lapa vai paša veidota mandala vai galu galā - daudz kur skaistais ir darbs, kura produkts ir tikai, tāteikt, baudas ekskrements.
[User Picture Icon]
From:[info]kemune
Date: 14. Decembris 2006 - 13:56
(Link)
zinātni nevajag pretstatīt mīlestībai
[User Picture Icon]
From:[info]kemune
Date: 14. Decembris 2006 - 13:57
(Link)
piemēram, nesaukt vēdas par zinātni būtu liela aplamība
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 18:23
(Link)
Es runāju par zinātni kā pasaulredzējuma pamatnostādni. Un mēs dzīvojam Ņūtona pasaulē, tur neko vairs padarīt...
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 18:29
(Link)
Zinātne nozīmē - es visu zinu. Taču mīlestība ir iespējama tikai nezināmajā.
From:[info]divi_g
Date: 14. Decembris 2006 - 14:41
(Link)
Man gan liekas, ka Tevi aprakstītā "novārtā atstāšana" ir cilvēka kā Homo Sapiens, nevis brīvā tirgus kā ekonomiskās sistēmas, problēma, un saknei tai vajag meklēt cilvēka nepilnībā (ja tā var teikt), nevis ārējā determinantē.
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 18:25
(Link)
Kultūrā nav tāda "Homo Sapiens". Tas ir bioloģisks termins. Savukārt domāšana ir kultūrnoteikta. No zīdaiņa var izaudzināt pat kaut ko tādu, kas 16 stundas diennaktī laizīs garāmgājējiem pakaušus vai nu dajebko, ja vien zina kā to izdarīt. Cilvēks ir ārkārtīgi veidojams.
From:[info]divi_g
Date: 14. Decembris 2006 - 18:29
(Link)
Atļaušos nepiekrist. Kaut vai tādēļ, ka cilvēkam no bioloģijas nāk līdzi virkne instinktu, kurus ir grūti "pārveidot". Savukārt masveida cilvēkpārveidošanas eksperimenti līdz šim ir beigušies ar neveiksmi (parasti - vairāk vai mazāk asiņainu). Brīvais tirgus (cik nu tas vispār ir un jebkad ir bijis brīvs), savukārt, balstās uz kultūras iezīmi, kuru nosaka tie paši minētie instinkti - egoismu.
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 18:38
(Link)
Egoisms pilnīgi noteikti nav Homo Sapiens raksturojošs lielums. Egoisms, šķiet, ir radies tikai ar judaismu, kur pirmoreiz parādās cilvēka individualitāte. Ja cilvēks ir identificējies ar ģimeni/cilti/cilvēci/universu, tad viņa "egoisms" darbojas par labu tiem.
Kapitālisms darbojas pret mīlestību (kas ir identificēšanās ar citu/visu) un producē šo egoismu, par kuru Tu runā - "Baudi! Koka kola."
From:[info]divi_g
Date: 14. Decembris 2006 - 18:55
(Link)
Imho egoisms ir pašsaglabāšanās instinkta blakusprodukts, un tas noteikti nav radies līdz ar jūdaismu :)

Un tur jau tā lieta, ka "šķiet" - mēs par laikam, kad bija rakstība, maz ko droši zinam, kur nu vēl par tiem laikiem, kad tādas nebija.

Domāju, ka uzskats, ka kapitālisms par varēm atšķeļ indivīdu no visiem pārējiem, ir stipri pārspīlēts. Cilvēki joprojām identificējas un mīl. Piemēram, kapitālisma laikā ir notikuši lielākie kari, kuras izraisīja nācijvalstis, kas balstījās tieši uz savu pilsoņu identificēšanos jeb "dzimtenes mīlestību".
Ja atmiņa neviļ, šī uzskata pionieri bija jautrais Marksa un Engelsa pāris, taču sabiedrības attīstība praksē pierādīja, ka viņi nav nekļūdīgi.
[User Picture Icon]
From:[info]prtg
Date: 14. Decembris 2006 - 14:50
(Link)
Sagraujot kapitālismu uz kopējā fona iznist varas uzurpatori paslēpušies aiz ideoloģijas un iestājas galīgs čau. Cilvēki ar laiku atradinās rūpīgi un pacietīgi strādāt, un iemācās neticēt nekam, ko redz un dzird.

Mūsdienu virpas cilvēkstundu izteiksmē nav nekas, salīdzinot ar tām, kas bija 100 gadus senā kapitālismā. Es patlaban jūtos labi un iztieku bez āriškībām. Man dienā pietiek ar 3 stundām pilnīgi brīva, sev veltāma laika.

Ej vien politikā un aiztāvi multikulturālismu, alternatīvo dzīvesveidu, estētiku un askētismu par izglītības prioritātēm. Bez ironijas, es tikai priecāšos.
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 18:42
(Link)
Tu, šķiet, jauc kapitālismu ar demokrātiju (tas ir kā jaukt uguni ar āboliem).
Pastāv kultūras, kuras nav sabojājis kapitālisms, un kur darbs ir prieks, kur darbs nav nošķirams no izklaides. Pavēro, kā kapitālismā tiek lietots vārds "darbs"! Tam parasti ir nelaimīguma, atsvešināšanas un grūtuma pieskaņa. Un tad iestājas tāda lieta kā "brīvais laiks", kad cilvēks it kā beidzot drīkst būt pats, lai gan arī šo laiku, visticamāk, pavada tikai kompensējot darba laika radīto riebumu pret pasauli.
[User Picture Icon]
From:[info]prtg
Date: 14. Decembris 2006 - 20:42
(Link)
Iespējams, ka jaucu, bet faktiski runāju par to, ka ābolus parasti labi ievāc ievāc tur, kur ikvienam ir iespēja iegūt arī uguni, tikmēr tur, kur tā ir viena un mūžīgā, var dabūt tikai sēkliņas, bet bez cerībām no tām kaut ko izaudzēt. Tātad - neredzu pretrunu.

Piekrītu tiktāl, ka tas, ko rakstīju nebija par globalizāciju.

Esmu pret smadzeņu skalošanu caur mēdijiem. To nevar ierobežot, bet var izdarīt individuālu izvēli tos ignorēt un tādējādi norobežoties no patēriņa kulta vērtību skalas padziļinātas iepazīšanas un sekošanas tai.

Pat ja to nedara, vairums cilvēku izvēlas lietas, kas labi sader ar cilvēka raksturu, pie mums attiecīgi tādas, kurās gaumīgais ir sabalansēts ar funkcionālo, dienvidu tautās tādas, kurās lecīgais sabalansēts ar gaumīgo, etc.
From:[info]tviglis
Date: 14. Decembris 2006 - 15:26
(Link)
Starp citu, interesanti, tu tā kā pretnostādi PSRS laikus (minot brendus) mūsdienām? Bet vispār jau arī viņi savā ziņā iestājās par globalizāciju, tikai ar komunismu kā galveno sistēmu.
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 18:16
(Link)
Es nepretstatu.
Un ir divi varianti kā to vērtēt - tolaik nebija alternatīvu, neviens nereklamēja jaunākos LCD monitorus un šķidro kristālu teliķus, kurus tu nekad nevarēsi atļauties, neviens necentās iegalvot, ka obligāti vajadzīgs Trek velosipēds, jaunākā modeļa mobilais ar 1000 stilīgām fīčām un, protams, bez melna mersedesa tu vispār neesi cilvēks.
Otrs variants ir, ka arī tad, protams, bija preces, ko vajadzēja, lai cilvēks justos ok. Nebija svarīgi brendi, taču vērtības atsevišķas no cilvēka (tāpat kā kapitālismā) pastāvēja - teliķi, transporta līdzekļi, telefoni, kaut kādas lietas, kuras būtu svarīgi dabūt (bet ne tik stipri izteikti kā kapitālismā). Taču tolaik kontakts ar cilvēku (nevis ar kapitālisma elementu vai brendu identitāšu biezputru) bija daudz dziļāks. Kaut vai vecās padomju filmas, kas runā par cilvēcību tādā pakāpē, kādu mūsdienu cilvēks vispār nespēj apzināties, fakts, ka neiedomājami populārs var kļūt Vladimirs Visockis, kurš dzied par dubļiem, asinīm, nāvi un karu (pie tam galīgi ne super-glīti no muzikālā viedokļa un spīdumu vai krāsainu videoklipu tur vispār nekādu).
Respektīvi - cilvēks ar savām cilvēciskajām, emocionālajām, patiesajām jūtām ir sekundārs. Cilvēku apskata kā patērētāju. Esi izsalcis? Snickers!
From:[info]divi_g
Date: 14. Decembris 2006 - 19:03
(Link)
Imho Visockis varēja kļūt populārs, cita starpā, tādēļ, ka ikdiena bija dubļi, asinis, nāve un karš, vismaz ideoloģijā, komplektā ar nesasniedzamo, nezināmo gaišo nākotni :)
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 19:13
(Link)
A visockis kā reize par to gaišo nākotni ņirgājās.
Respektīvi - cilvēks vēl bija dzīvs. Vēl bija cilvēks, nevis Calvin Clein, Mustang un Dress Manā ģērbts Iija Popa un Kailijas Minogas fans ar Antonio Banderas smaržām un Audi A6 automobīli.
From:[info]divi_g
Date: 14. Decembris 2006 - 19:19
(Link)
Nu, par to arī es runāju. Cilvēkiem atšķirība starp solījumiem un realitāti bija līdz kaklam.
Neesi pamanījis, kam šodien tiem, kam nepatīk kapitālisms, nepatīk arī, piemēram, Britnija Spīrsa? ;)
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 19:25
(Link)
You're missing the point.
Tolaik populārs bija Visockis. Tagad populāra ir Spīrsa.
Enīvei, es neesmu šeit, lai aizstāvētu padomju laikus vai Visocki. Es aizstāvu to, ka cilvēks ir skaistāks par produktu.
From:[info]divi_g
Date: 14. Decembris 2006 - 19:28
(Link)
Nu, ja reiz Tu tos piemini kā laikus, kas bija labāki par kapitālismu, tad nākas vien aizstāvēt ;)
Un points ir varbūt tajā, ka populāra ir/bija tāda vai citādāka funkcija :]
From:[info]po
Date: 14. Decembris 2006 - 19:33
(Link)
Nesaku, ka bija labāk par kapitālismu. Saku, ka bija citādāk. Salīdzinu ekonomisko aspektu, ne politisko. Jebšu arī kapitālisms līdz demokrātijai ir tikpat tāls kā CCCP.
[tinos, nav laika muldēt]
From:[info]divi_g
Date: 14. Decembris 2006 - 23:09
(Link)
Pag, Tavuprāt, kapitālisma gadījumā ekonomika nosaka cilvēka dabu. Tātad, būtu tikai godīgi teikt, ka sociālismā arī ekonomika, kas bija atšķirīga no kapitālisma, noteica cilvēka dabu. Salīdzinot cilvēka dabu kapitālismā un sociālismā, Tu manāmi dod priekšroku otrajam, jo norādi, ka kapitāls cilvēkus dažādi bojā, bet sociālismā tie bija dziļāki utt. Ņenado vipendrivatsja ;) Protams, ka bija citādāk. Vienmēr ir citādāk. Arī kapitālistiskajās valstīs katrā ir citādāk, skatīt ASV vs. Eiropa vs. Dienvidaustrumāzija, kaut vai.
[User Picture Icon]
From:[info]martcore
Date: 15. Decembris 2006 - 09:00
(Link)
tu miso pointu, ka valstiskajos veidojumos ar savu vēsturi, kultūru un tradīcijām, izpratne par kapitālismu, demokrātiju, sociāldemokrātiju, etc, ir arī visai dažāda. vai arī, teiksim, tas totalitārisms, kuru iepazina mūsu vecāki, nebūt nav tas pats Kubas totalitārisms vai tas, kas Āfrikā.

taču mainoties ekonomiski-politiskajai valsts (pilnam mērogam, būtu jāsaka - tautas vai tautu apvienību) uzbūvei, ir lietas, kas to pārdzīvo, piemēram, kultūra, taču šī uzbūve kultūrai, teiksim tā, piedod zināmu ievirzienu. tāpat kā tradīcijām. tāpat kā cilvēku domāšanai. zinātnisko komunismu padomju izpratnē jau te neviens neaiztāv, tas visiem riebjas, bet tāpat riebjas arī šī vietējā sūda kapitālisma pēdējie padsmit gadi. nu, tā, ko mēs šeit saucam par kapitālismu.
From:[info]divi_g
Date: 15. Decembris 2006 - 09:19
(Link)
Citiem vārdiem sakot, riebjas pilnīgi viss un viss ir slikti (TM)? :]
[User Picture Icon]
From:[info]praats
Date: 14. Decembris 2006 - 23:09
(Link)
esmu ļoti apmierināts ar savu ABAVU
(ir doma)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba