aptauja - Komentāri

Es nepretstatu.
Un ir divi varianti kā to vērtēt - tolaik nebija alternatīvu, neviens nereklamēja jaunākos LCD monitorus un šķidro kristālu teliķus, kurus tu nekad nevarēsi atļauties, neviens necentās iegalvot, ka obligāti vajadzīgs Trek velosipēds, jaunākā modeļa mobilais ar 1000 stilīgām fīčām un, protams, bez melna mersedesa tu vispār neesi cilvēks.
Otrs variants ir, ka arī tad, protams, bija preces, ko vajadzēja, lai cilvēks justos ok. Nebija svarīgi brendi, taču vērtības atsevišķas no cilvēka (tāpat kā kapitālismā) pastāvēja - teliķi, transporta līdzekļi, telefoni, kaut kādas lietas, kuras būtu svarīgi dabūt (bet ne tik stipri izteikti kā kapitālismā). Taču tolaik kontakts ar cilvēku (nevis ar kapitālisma elementu vai brendu identitāšu biezputru) bija daudz dziļāks. Kaut vai vecās padomju filmas, kas runā par cilvēcību tādā pakāpē, kādu mūsdienu cilvēks vispār nespēj apzināties, fakts, ka neiedomājami populārs var kļūt Vladimirs Visockis, kurš dzied par dubļiem, asinīm, nāvi un karu (pie tam galīgi ne super-glīti no muzikālā viedokļa un spīdumu vai krāsainu videoklipu tur vispār nekādu).
Respektīvi - cilvēks ar savām cilvēciskajām, emocionālajām, patiesajām jūtām ir sekundārs. Cilvēku apskata kā patērētāju. Esi izsalcis? Snickers!