- 2010.08.24, 20:31
- esmu izperinājis tādu jēdzienu kā "negatīva brīvība", kuru tagad vajadzētu skaidrot. bet sākšu ar šādu vinjeti.
Latvija ir vareni brīva valsts, un auto vadītāji portālu komentāros jūtas stipri un vareni, apspriežot situācijas kad "drīkst notriekt" velobraucējos. tieši šādiem vārdiem - kad ir "atļauts" notriekt, sabraukt, sakropļot, nogalināt velobraucējus.
Savukārt, es kādu laiku padzīvoju tādā nīkulīgā un nebrīvā valstī kā Kanāda, un tur gājēji un velo braucēji ir svētā govs. Auto vadītājs trīc un dreb, lai tik kādam neuzbrauktu. Tas, cik ļoti šoferītis dreb, protams, ārēji nav redzams, ārēji izskatās it kā visi viens otru cienītu, un satiksme ir ļoti pieklājīga - katrs auto vadītājs labāk 10x pagaidīs un dos ceļu, nekā riskēs kādam uzbraukt.
Piemēram ja tu eji pa ietvi garām gājēju pārejai, un paskaties pārejas virzienā, acumirklī visa iela stāv. Tevi laiž, lai gan tu pat īsti neesi pagriezies pret gājēju pāreju. Viņu algoritms: ja ir gājēju pāreja, tad samazina ātrumu līdz 20km/h un acīgi skatās vai nav kāds gājējs vispār TUVUMĀ. Ja ir tuvumā gājējs, automašīna uzreiz tiek apturēta.
Kāpēc auto vadītājs tik ļoti trīc un dreb? Tāpēc ka viņu nenormāli izpisīs, ka viņš būs iesaistīts kādā satiksmes negadījumā. Nerunājot pat par negadījuma izraisīšanu: tad var gadīties ka ir jāmaksā sāpju nauda visu mūžu, vai jāsēd cietumā. Un OCTA viņējā uzreiz aiziet tādā kosmosā, ka par auto vadīšanu negadījuma izraisītājs var aizmirst gandrīz uz mūžu: tiesības var pat neatņemt, vienkārši apdrošināšanas izmaksas tāds nelaimes putns nevar pacelt.
Kanādā negadījums var pilnībā sagraut auto vadītāja dzīvi. Latvijā - šoferīts nospļaujas uz sava upura [līķa], un vālē tālāk. Šodien pat redzēju ka mikriņa psihais šoferis speciāli piedeva gāzi, un brauca virsū gājējiem, kas iet pāri pa zebru, ar nodomu brauca virsū, jo viņam likās ka pārāk lēni kustas. Reāli gājējiem nācās palekt malā, lai nenotriec. (Kanādā šāds šoferītis jau pēc 10 minūtēm sēdētu psihiatriskajā ekspertīzē, un vēl pēc stundas - maksātu milzīgas soda naudas.)
Kanāda ir "nebrīva" valsts. Latvijā šoferītis var justies ļoti "brīvi". Bet tā ir tāda negatīva brīvība, ka visiem pārējiem liek justies nebrīviem, bet Kandādā otrādi - visi jūtas daudz brīvāki un laimīgāki [jo viņiem tādas negatīvās brīvības nav]. No ārpuses tas izskatās kā savstarpēja cieņa.
***
Matemātiski, pieskaitot negatīvo brīvību, kopējā brīvība samazinās. Bet atņemot negatīvo brīvību, kopējā brīvība palielinās (mīnuss uz mīnusu = pluss). - 30 rakstair doma
- 24.8.10 20:46 #
-
Pirms ieviest jaunus jēdzienus ir derīgi aplūkot, kas šajā laukā jau ir izdarīts: Positive and Negative Liberty
- Atbildēt
- 24.8.10 20:49 #
-
tas biški sasaucas, bet nav tas pats. es vēl turpināšu izvērst domu. es skatījos vai ir tāds jēdziens "negatīvā brīvība", bet tas vēl īsti nenosedz to, ko es gribu pateikt.
- Atbildēt
- 24.8.10 21:11 #
-
somijā tāpat kaa kanādā. nezinu gan kādi ir sodi, bet tas, ka gājējs un velosipeedists ir sveetie - fakts. savlaik speciaali gaaju paari ielai pat ja nevajadzeeja, jo jutos neeerti, ka manis deelj mashiinu rinda staav, lai gan nemaz netaisijos iet paari :) peec tam jau pieradu, ka kaartiiba tur taada
tas bija pirms vairaak nekaa 10 gadiem - Atbildēt
- 24.8.10 21:15 #
-
jā, un joks sanāk tāds, ka tur situācija "negaidīti izskrēja uz ielas" nevar būt, jo tur visi zin, ka ja tu pat tikai tuvojies ielas malai, visi auto apstāsies un gaidīs lai palaistu.
un tā cilvēks netuvojas ielas malai bez vajadzības. bet Latvijā gājējs pieradis, ka viņš var staigāt kā grib, staigāt kur grib, un automašīnām pajāt ... un visiem ir pajāt... un rezultātā kad trāpa zem riteņiem, visiem lieli brīnumi. - Atbildēt
- 24.8.10 21:17 #
-
http://video.google.com/videoplay?d
ocid=1288912696314255142#
Par to, ko es sapratu par negative freedom: "The trap".
Bēt whatever, atceros, kad musu mikriņa šoferis notrieca cilveku, kas brauca ar mopedu, viņš (šoferis) izkāpa un lamajās uz to nabago. Mēs tur sēdējam.. - Atbildēt
- mazliet beztēma laikam
- 24.8.10 21:29 #
-
jap, kā spriedu pēc tās sarunas ar policistiem, par kuru tu mani rasbainieka žurcī mazliet izprašņāji, ir tādas lietas, kuru man točna nepietrūks. stāv zēni, čakarē velokustību un uzdod man jautājumu, vai man tā nešķietot klaja nekaunība, tā teikt, ka pēc uzaicinājuma nekāpju nost rikšiembērīša. nu, jēziņ, kā lai tu normāls cilvēks viņam atbildi ko citu, kā vien "jautājums par to, kas šajā situācijā ir klaja nekaunība, ir stipri vien diskutabls". a arguments zini kāds? "es esmu redzējis, kā velosipēdistus notriec viņu vainas dēļ" nu bāc, mīļo cilvēk - es esmu redzējusi (un ne tikai), kā velosipēdistus notriec ne viņu vainas dēļ, so f***ing what?
- Atbildēt
- Re: mazliet beztēma laikam
- 24.8.10 21:38 #
-
strikti runājot, tāds policists nodarbojas ar pretlikumībām: viņa prasība tev nokāpt no riteņa ir prettiesiska, jo nebalstās ne ar kādu likumu. sekojoši, viņš pieprasa tev pakaļauties pretlikumīgai prasībai (policists drīkst tikai pieprasīt kautko, kas ir pamatots ar likumu, ar konkrēta likuma konkrēta panta prasību).
ja policists nevar nosaukt likumu un pantu, uz kura pamatojas viņa pasība, viņš pats jau ir pārkāpis likumu. viņš pats ir izteicis prettiesisku, pretlikumīgu prasību. (un sekojoši viņam ir vai nu jātur mute ciet, vai arī jābūt gatavam tiesā atbildēt, un izciest attiecīgu sodu par savām paša pretlikumīgajām darbībām)
tā ka šeit būtu labi atbilde: raksti vien protokolu, un savu uzvārdu tā saprotamāk. satiksimies administratīvajā tiesā, bet pēc tam - civiltiesā - lai tu, policista (analfabēta) kungs, pilnībā samaksātu par (caur savām prettiesiskajām darbībām) nodarīto kaitējumu. - Atbildēt
- Re: mazliet beztēma laikam
- 25.8.10 08:12 #
-
tik latvijā policists uzreiz teiks: ahā, nu, labi, sāksim. un piekārs bumbas par to, ka nav nummura zīmes, nav ķiveres, nav lampiņu, nav zvaniņa, utt utjpr, kas lielākajai daļai, protams, nav ; )
- Atbildēt
- Re: mazliet beztēma laikam
- 25.8.10 18:11 #
-
Tas ir cits princips. Selektīva likumu piemērošana. Ja tiesību pamatprincips skan "viens likums visiem", tad nevar būt tā, ka likumu dažiem (kuri trāpās zem rokas) piemēro, bet citiem nepiemēro.
Ja grib piemērot likumu par zvaniņu/atstarotājiem/lukturīšiem, tad tas ir jādara plānveidā - visiem. Jebkāda cits veids ir neleģitīms. (Un, ja likumu nevar piemērot pret visiem, tad tāds likums ir jāatceļ.)
Nevis tā ka likumu vērš tikai pret tiem, kas kādu vārdu pretī bilst iedomājušies. Selektīva likumu piemērošana - tā vienkārši NEDRĪKST policija strādāt. - Atbildēt
- 24.8.10 21:49 #
-
Manuprāt, tas korelē ar tiesiskuma spēcīgumu/nespēku. Respektīvi, kamēr Latvijā tiesu vara būs tik korumpēta un policejiska, tikmēr maz cerību uz lielām izmaiņām.
- Atbildēt
- 24.8.10 22:17 #
-
Es pats gājējus laižu. Pat uz vismististkākajām pārejām, bet piebremzēju un laižu. Un kad pats esmu gājēja lomā, tad spiežu vadītājus bremzēt, jo vienkārši maucu pāri zebrai. Ar to viss ir kārtībā, neviens negrib nobraukt gājēju.
Bet Tavs apraksts par to, ka katrs negadījums var sagraut dzīvi... nu pārspīlēts bez gala. Sorry, kurš liberālis grib, lai katrs kasjaks sajāj dzīvi?
Nu nonesi gājēju, atbildēji likuma ietvaros, dzīvo tālāk. Bet kāda hrena pēc būtu kaut kas jābleķo, jāpārbauda tikai tāpēc, ka nu gadījās? Atsēdi, samaksā, i viss.
Kur labums iebiedēt šoferi par visu, ko viņš var netīšām ievārīt?
Sorry, ja ne tā sapratu rakstu. - Atbildēt
- 24.8.10 22:25 #
-
Būtībā tāpēc ka tur ir ļoti stingri ar civiltiesisko atbildību, ļoti, ļoti dārgi ir samaksāt par kādam atņemto veselību vai traumes dēļ negūto ienākumu utt. Tās kompensācijas aiziet miljonos.
Tas, kādas sīkas kompensācijas Latvijā tiesas piespriež cietušajiem ir vienkārši salts izsmiekls.
Un arī Civillikums Latvijā vēl nedarbojas...
(Civillikuma 1779. pants: "Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.") - Atbildēt
- 24.8.10 22:29 #
-
Ummmm, es pieņemtu, ka viens no labumiem iebiedēt ir - lai minimizētu "netīšu" ievārīšanu, bet iedzītu refleksos, ka viņš ir jūzeris ar tonnīgu killing machine, bet apkārt ir gājēji bez tādas. Un šāda bruņojuma klātbūtne viņu nepadara svarīgāku, pat gluži pretēji, jo maz ticami miesas bojājumi šoferim, kura autiņam, ātriem soļiem, uzskries aizsapņojies gājējs. Nu tā kaut kā tak.
- Atbildēt
- 24.8.10 22:50 #
-
novērojums - kad eju pāri pārejai ar riteni pie rokas, tad respekts ir lielāks, jo virsūbraukšanas gadījumā pastāv variante, ka es pats lekšu malā, bet riteni atstāšu. kas savukārt nozīmē sabojātu mašīnu.
bet pirms pāris gadiem vispār neviens tādas pārejas neievēroja - tā kā - viss nāk ar laiku.. - Atbildēt
- 24.8.10 23:31 #
-
Nu par riteņbraucējiem runājot, viņam kā satiksmes dalībniekam ir jābūt gan numura zīmei, gan arī atbilstošām tiesībām piedalīties satiksmē. Ja ir diennakts tumšais laiks, tad ir obligāti jābūt atstarojošai vestei. Hmm, cik daudz tādu velosipēdistu Jūs esat redzējuši? Ja mēs strikti skatāmies uz likumu, tad viņam principā satiksmē piedalīties AIZLIEGTS. Tātad, ja ir izraisīts satiksmes negadījums, var novelt vainu uz to, ka velosipēda vadītājs ir bez kvalifikācijas piedalījies satiksmē un izraisījis to (unless proven otherwise).
Tāpat par gājējiem. Statistika rāda, ka lielākā daļa notriekto tika notriekti netālu no gājēju pārejām. Nevis uz gājēju pārejām, bet gan pie tām. Tā kā CSN noteikts, ka transporta līdzekļa vadītājam ir pienākums un tiesības uzskatīt, ka pārējie satiksmes dalībnieki (kas ietver arī gājējus) ievēro CSN. Tā kā šajā gadījumā gājējs nav ievērojis CSN, tad atkal tas iet gājējam par sliktu.
Vot kāpēc gājējiem nav soda punktu? Trīs reizes pie sarkanā pārgāji, tiesības piedalīties satiksmē (e.g. rādīties uz ielas) ir aizliegts.
Piedod, bet ārzemēs gājēji un riteņbraucēji ir daudz vairāk izglītoti CSN ievērošanā. Tāpat Tu ārzemēs reti redzēsi riteņbraucēju pālī līkumojot pa visu ielu. Un tik pamēģini uzkāpt uz velosipēda bez ķiveres. Sodu dabūsi vismaz trīsciparu skaitlī. Tur riteņbraucējus pārbauda tikpat strikti kā auto vadītājus. - Atbildēt
- 25.8.10 12:00 #
-
latvijas? jo latvijas csn nav obligāti ne numura zīme (wtf, kāda numura zīme?), ne atstarojoša veste. pat tiesību var nebūt, ja brauc pa ietvi.
- Atbildēt
- 24.8.10 23:40 #
-
>Trīs reizes pie sarkanā pārgāji, tiesības piedalīties satiksmē (e.g. rādīties uz ielas) ir aizliegts.
Tas nav reāli, bet palielināt sociālo nodokli vai maksāt jaunu nodokli - to viegli. A kas - par katru soda punktu nak klāt gads papildus nodokļa.
Ļoti piekrītu par riteņbraucēju pofigismu - uz vienu normālo ir daudz vairāk tadu, kas tumsā brauc bez gaismām, es vispār brīnos ka tik maz notriec. Tas nav ļauns prieks, man fāters līdzīgi pakļuva zem auto, lietus laikā braukdams pa šosejas malu bez gaismām. Labi, ka dzīvs palika. - Atbildēt
- 25.8.10 07:01 #
-
Nav tādu punktu par numura zīmi un vesti. Nesen tikai sāka runāt par brīvprātīgo velo reģistrāciju CSDD, lai palīdzētu cīņā ar zādzībām.
Velosipēdam, pēc CSN, jābūt aprīkotam ar atstarotājiem. Diennakts tumšajā laikā jābūt arī lukturīšiem. Sīkāk http://www.likumi.lv/doc.php?id=90585 punkti 220, 221, 223.
Par velo vadītāja apliecībām(vai jebkuras citas kategorijas vadītāja apliecībām) - tur jau CP lauciņš visus pēc kārtas pakontrolēt. - Atbildēt
- 25.8.10 11:59 #
-
Nu palasot punktus 35 un 35.5 sanāk, ka velosipēdam ir jābūt tehniskās apskates uzlīmei... Interesanti, interesanti...
- Atbildēt
- 25.8.10 12:13 #
-
Nu jau auzās iebrauci.
Tie punkti attiecas uz mehāniskajiem transp. līdzekļiem.
(9) Mehāniskais transporta līdzeklis - pašgājējs transporta līdzeklis, arī traktortehnika, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju, izņemot transporta līdzekli ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm3.
(28) Velosipēds - transporta līdzeklis, kuru ar savu muskuļu spēku virza cilvēks, kas atrodas uz tā (izņemot invalīdu ratiņus). Šis jēdziens attiecas arī uz velomobiļiem. - Atbildēt
- 25.8.10 08:25 #
-
doičlandē, piemēram, tev var atņemt autovadītāja apliecību, ja tu, tajā brīdī gājējs būdams, šķērsosi ielu pie sarkanās gaismas.
cits jautājums, ka policijai šeit ir daudz skaidrākas prioritātes, jo ar vāciešiem viegli strādāt — viņiem jau pēc definīcijas patīk noteikumi, kas nozīmē, ka, pie sarkanā tiešām visi stāv un gaida, lai arī mašīnu nav kilometra radiusā.
taču tajā pašā laikā policija, piemēram, piever acis uz metro staciju bezpajumtniekiem, kas tirgo salasītās un vēl derīgās braukšanas biļetes par vienu eiro gabalā. labāk lai viņi paēduši, sak. tāpat tevi var noštrāfēt pa pilnu programmu, ja tev ritenim nav gaismu, bet tajā pašā laikā viņi saprot, ka labāk, ka tu brauc ar velo, nekā ar mašīnu, tāpēc pārāk stingri nav. - Atbildēt
- 24.8.10 23:36 #
-
Vispār jau ir stulbi, ja gājējs var apturēt auto, tikai paskatoties uz pāreju. Gājējam nekas nenotiks, ja tas pagaidīs tās 5sek. bet lai apturētu auto, vajag kurināt degvielu un bremzes, pēc tam vēlreiz jākurina degviela lai paātrinātu auto. Un tai pat laikā visi raud par nelietīgo naftas un tās produktu izniekošanu!
Nu tad varbūt sākt ar to, ka gājējus laist pāri noslogotām ielām lielās paketēs nevis pa baitam vien. Protams, te vēl viens solis uz totalitāru valsti - vajag ID kartes; 5 cilvēki ar saviem ID pieskaras luksoforam un pēc brīži tas sāk mainīt gaismu. Protams, tas joks, bet nereti gājēji, apskurbuši no Eiropu brīvās elpas, metas teju zem riteņiem, kaut arī pārejas esamība neatceļ fizikas likumus. Arī vadītāji nav bez vainas, protams, bet idiotu ir neliels procents (lai arī efekts liels, kā jau darvas karotei medus mucā).
Kanāda nav 20 gadus atpakaļ izkāpusi no sociālisma, un salīdzināt to ar Latviju var, bet tas nav produktīvi. Kā lai paskaidro....ja kāds ir izaudzis džungļos, tas nekļūs par pilsētnieku pēc pāris gadiem pilsētā. Tas ir redzams pat uz bijušo laucinieku piemēra - pirmā paaudze braukā uz laukiem, tur savu dārziņu un tad jau to bērni kļūst par īstiem pilsētniekiem. - Atbildēt
- 25.8.10 09:48 #
-
Nekā stulba par gājēju laišanu nav. Kā mēdz teikt – autovadīšana ir privilēģija, nevis tiesības. Tā kā vairs nedzīvojam feodālismā, par privilēģijām ir jāmaksā.
- Atbildēt
- 25.8.10 08:55 #
-
Ideja skaidra. Spriedeleet jau var, bet nekas nemainiisies kameer paaudzes nenomainiisies. Domaashana kaut kaada kreisa saglabaajusies no atmodas laikiem.
Un par taam mashiinu un gaajeeju attieciibaam - vieniigaa valsts kuraa veel ir liidziigi kaa Latvijaa ir Spaanija. Paareejaas Eiropas valstiis, kur esmu bijis - gaajeejus ciena. - Atbildēt