- 2010.08.24, 20:31
- esmu izperinājis tādu jēdzienu kā "negatīva brīvība", kuru tagad vajadzētu skaidrot. bet sākšu ar šādu vinjeti.
Latvija ir vareni brīva valsts, un auto vadītāji portālu komentāros jūtas stipri un vareni, apspriežot situācijas kad "drīkst notriekt" velobraucējos. tieši šādiem vārdiem - kad ir "atļauts" notriekt, sabraukt, sakropļot, nogalināt velobraucējus.
Savukārt, es kādu laiku padzīvoju tādā nīkulīgā un nebrīvā valstī kā Kanāda, un tur gājēji un velo braucēji ir svētā govs. Auto vadītājs trīc un dreb, lai tik kādam neuzbrauktu. Tas, cik ļoti šoferītis dreb, protams, ārēji nav redzams, ārēji izskatās it kā visi viens otru cienītu, un satiksme ir ļoti pieklājīga - katrs auto vadītājs labāk 10x pagaidīs un dos ceļu, nekā riskēs kādam uzbraukt.
Piemēram ja tu eji pa ietvi garām gājēju pārejai, un paskaties pārejas virzienā, acumirklī visa iela stāv. Tevi laiž, lai gan tu pat īsti neesi pagriezies pret gājēju pāreju. Viņu algoritms: ja ir gājēju pāreja, tad samazina ātrumu līdz 20km/h un acīgi skatās vai nav kāds gājējs vispār TUVUMĀ. Ja ir tuvumā gājējs, automašīna uzreiz tiek apturēta.
Kāpēc auto vadītājs tik ļoti trīc un dreb? Tāpēc ka viņu nenormāli izpisīs, ka viņš būs iesaistīts kādā satiksmes negadījumā. Nerunājot pat par negadījuma izraisīšanu: tad var gadīties ka ir jāmaksā sāpju nauda visu mūžu, vai jāsēd cietumā. Un OCTA viņējā uzreiz aiziet tādā kosmosā, ka par auto vadīšanu negadījuma izraisītājs var aizmirst gandrīz uz mūžu: tiesības var pat neatņemt, vienkārši apdrošināšanas izmaksas tāds nelaimes putns nevar pacelt.
Kanādā negadījums var pilnībā sagraut auto vadītāja dzīvi. Latvijā - šoferīts nospļaujas uz sava upura [līķa], un vālē tālāk. Šodien pat redzēju ka mikriņa psihais šoferis speciāli piedeva gāzi, un brauca virsū gājējiem, kas iet pāri pa zebru, ar nodomu brauca virsū, jo viņam likās ka pārāk lēni kustas. Reāli gājējiem nācās palekt malā, lai nenotriec. (Kanādā šāds šoferītis jau pēc 10 minūtēm sēdētu psihiatriskajā ekspertīzē, un vēl pēc stundas - maksātu milzīgas soda naudas.)
Kanāda ir "nebrīva" valsts. Latvijā šoferītis var justies ļoti "brīvi". Bet tā ir tāda negatīva brīvība, ka visiem pārējiem liek justies nebrīviem, bet Kandādā otrādi - visi jūtas daudz brīvāki un laimīgāki [jo viņiem tādas negatīvās brīvības nav]. No ārpuses tas izskatās kā savstarpēja cieņa.
***
Matemātiski, pieskaitot negatīvo brīvību, kopējā brīvība samazinās. Bet atņemot negatīvo brīvību, kopējā brīvība palielinās (mīnuss uz mīnusu = pluss). - 30 rakstair doma
- Re: mazliet beztēma laikam
- 25.8.10 08:12 #
-
tik latvijā policists uzreiz teiks: ahā, nu, labi, sāksim. un piekārs bumbas par to, ka nav nummura zīmes, nav ķiveres, nav lampiņu, nav zvaniņa, utt utjpr, kas lielākajai daļai, protams, nav ; )
- Atbildēt
- Re: mazliet beztēma laikam
- 25.8.10 18:11 #
-
Tas ir cits princips. Selektīva likumu piemērošana. Ja tiesību pamatprincips skan "viens likums visiem", tad nevar būt tā, ka likumu dažiem (kuri trāpās zem rokas) piemēro, bet citiem nepiemēro.
Ja grib piemērot likumu par zvaniņu/atstarotājiem/lukturīšiem, tad tas ir jādara plānveidā - visiem. Jebkāda cits veids ir neleģitīms. (Un, ja likumu nevar piemērot pret visiem, tad tāds likums ir jāatceļ.)
Nevis tā ka likumu vērš tikai pret tiem, kas kādu vārdu pretī bilst iedomājušies. Selektīva likumu piemērošana - tā vienkārši NEDRĪKST policija strādāt. - Atbildēt