- 2009.08.03, 11:47
- Kādu dienu (jau pēc nedēļas man būs daudz brīva laika:) es uzrakstīšu detalizētāku atspēkojumu šīm Jāņa Poļa tēzēm: īsā versija ir, ka šāds laissez-faire liberālisms ir iemesls, kāpēc viss ir tik slikti šobrīd. Šī attieksme ir neproduktīva un reāli ir kaitīga. Tā turpināties nevar un nedrīkst, ir jāpieņem cita ideoloģija.
(no komentāriem pie krizdabz raksta par blogeru ētiku)
"Jānis Polis, 30.07.2009 @ 17:37
[...] Protams, ka, ja blogeris raksta nevis sev, bet gan lai nogādātu savu ziņu maksimālam skaitam lasītāju, tad ir viņa paša interesēs ieturēt konkrētus kvalitātes standartus, pretējā gadījumā viņu vienkārši neviens nelasīs.
Cienījamie antikapitālistiski noskaņotie kadri var burkšķēt cik vien tie vēlās, bet reāli viņu sašutums ir pilnīgi nevietā. Ja kāda hipotētiska bloga lasītāji ir tik dumji, ka nespēj atšķirt pirktu viedokli no nepirkta, tad tie godam ir nopelnījuši lasīt nopirkta autora sacerējumus. Sena patiesībā vēsta, ka tu vari neierobežoti ilgi melot vienam, īstu brīdi melot visiem, bet nekādi nav iespējams neierobežoti ilgi melot ikvienam, jo agri vai vēlu tas pavērsīsies pret tevi. Neviens blogeris, kam kaut mazliet rūp viņa reputācija un lasītāju loks, neparakstīsies uz slēptu reklāmu, jo tas vienkārši ilgtermiņā nav izdevīgi."
Jā, bet tie, kurus var dažreiz piemuļķot, ir pietiekami daudz, lai visādiem krāpniekiem pietiktu sviestam un maizei visam mūžam. Un dēļ tiem krāpniekiem (kuru rūpals izrādās ļoti pat ienesīgs) mēs vairs nevaram uzticēties nevienam. Rodas pastāvīga neuzticības un baiļu atmosfēra1.
No otras puses, noraidot liberālismu, es neesmu vēl izspriedis, kāda būtu tad tā ideoloģija nākotnei. Katram galvā būtu jābūt imunitātei (antivielām) pret primitīviem krāpšanas gājieniem, bet nedrīkst būt tā ka viss internets ir viena vienīga krāpnieku bedre.
Tu varbūt jūties kompetents par visām shēmām kā cilvēkus appiš internetā, un tikai ierēc par lohiem; bet, piemēram, aizbraucot uz autoservisu viss sākas no gala: ja nav pazīšanās, un nav kāds meistaru tev ieteicis (devis savu vārdu), tu vari tikai sagaidīt ka tevi centīsies appist visos veidos. Un internetā tu strādā katru dienu, bet autoservisā brauc tikai reizi gadā... pastāv totāla informācijas asimetrija: meistari zin 1000 un vienu shēmu kā nokāst naudiņu no vientieša, bet tu tikai virini acis. Un mēģini atrast to vienu meistaru kas sataisīs godīgi. (Un tie "godīgie" meistari varbūt ir tikai mīts, kas ļauj pastāvēt autoservisu nozarei vispār - ja būtu sajūta, ka visi tikai appiš, tad "consumer confidence" nokristu cauri grīdai, un neviens auto pat labot nemēģinātu vest, ķīlētu pie sevis garāžā, varbūt. Līdzīgi arī IT nozarē, pilns ar uzmetēju kantoriem, un daži retie godīgie priekš ēsmas.)
______________
1 (Fear, uncertainty, doubt.) - 47 rakstair doma
- 3.8.09 12:14 #
-
tāpēc ir jāseko līdzi un jābūt ar loģiku un spriestspēju. protams, vienmēr tas nav iespējams.
pretējā gadījumā tiešām, vieglāk par vieglu ir kļūt par upuri krāpniekiem, reklāmistiem, ideoloģistiem un citiem sistiem. - Atbildēt
- 3.8.09 12:14 #
-
Nesaprotu, par ko cepiens. Nav īsti skaidrs, kāda principiāla atšķirība pirktam viedoklim no nepirkta. Pirkta viedokļa paudējs nav godīgs? Nu, un? Nepirkta viedokļa paudējs, iespējams, nav kompetents. Tikpat labi var būt, ka pirktais viedoklis ir patiess un saskan ar viedokļa paudēja ciešāko pārliecību. Tikpat labi var būt, ka nepirkta viedokļa paudējs pauž ko tādu, kas neiederas viņa paša pārliecības rāmjos, bet pauž apzināti(vai neapzināti) aplamu viedokli tālab, ka no viņa meitene aizgājusi. Vai paģiras. Vai nepatīk kāda ūsas. Vai nu maz var būt iemeslu?
Manuprāt, tā ņemšanās ap pirktiem/nepirktiem viedokļiem nav produktīva. Viedokļi var būt objektīvāki vai mazāk objektīvi, argumentēti vai no pirksta izzīsti, racionāli vai emocionāli utt. utjp. Tālab jau tie ir viedokļi. Tak pirkti vai nepirkti - tam jau nu gan nav itin nekādas nozīmes. - Atbildēt
- 3.8.09 12:32 #
-
Krāpšanu? Piemēram?
Krāpšana ir ļoti stiepts jēdziens. Blogeris var ierakstīt, ka viņam ir pasaulē labākā mamma un to, ka koncentrētas sērskābes pilināšana ausīs palīdz tikt vaļā no ausu sēra. Pirmajā gadījumā viņš būs krāpies, otrajā - ne.
Ja krāpšana domāta krimināllikuma izpratnē, tad kāda atšķirība, kas tiek izmantots kā informācijas nesējs? - Atbildēt
- 3.8.09 12:35 #
-
krāpšana tajā nozīmē, ka tiek izplatīta apzināti nepatiesa informācija, ar vēlmi iedzīvoties (t.i, gūstot par to ienākumus), un piesedzoties ar "liberālo" retoriku, ka nevienam jau nav jātic, ko tur tajā internetā raksta.
un atslēgas vārds ir apzināti nepatiesa. es uzskatu, ka šāda ideoloģija, kas to pieļauj un pieņem, nav nekas labs, un nākotnē būs jāmaina. - Atbildēt
- 3.8.09 12:44 #
-
Pagapaga. Un kā tad Tu domā to mainīt?:)))
Sievietes pirms pasākumiem mēdz aizzīmēt savas sejas, lai izskatītos labāk. Dara to apzināti. Sniedzot vīriešiem aplamu priekšstatu par savu izskatu.
Vīrietis, ja uzaicina pie sevis perspektīvu jaunieti, pirms viņas ierašanās pastumj netīro zeķu čupu zem gultas. Lai izliktos drusku labāks. Apzināti.
Tas ir cilvēku iedabā un to mainīt nav iespējams. - Atbildēt
- 3.8.09 12:59 #
-
zini, ja nemāki diskutēt, tad labāk neņemies. man šitādu tavu demagoģiju lasot dūša apskrienas.
- Atbildēt
- 3.8.09 13:07 #
-
A Tu iedzer kādas tabletes, ja metas slikta dūša. Ideoloģijas mainītāj. Esmu demagogs, jo nesaskatu atšķirību starp cilvēkiem internetā un cilvēkiem ārpus interneta, tā?
- Atbildēt
- 3.8.09 13:13 #
-
tāpēc ka es tevi par demagogu nenosaucu, bet tu to uzreiz izmanto sev tekstā it kā es būtu tevi tā nosaucis (ad hominem).
es šitādus gājienus varu tev no grāmatas nolasīt:
http://www.don-lindsay-archive.org/skeptic/arguments.html
http://coolhaus.de/art-of-controversy/
tāpēc es vnk atsakos piedalīties tavā spēlīte. - Atbildēt
- 3.8.09 21:26 #
-
Galvenā atšķirība ir par sevi labāku iespaidu radīt pašam vai arī algot citus, kas tevi slavē.
- Atbildēt
- 3.8.09 12:21 #
-
Vo! Turklāt kuru vispār pi... opss, atvainojiet, interesē blogera viedoklis? ;)
- Atbildēt
- 3.8.09 12:37 #
-
Cilvēki vispār izturas nekritiski pret daudz ko. Pret skolā iemācīto arī bieži vien izturās nekritiski. Nez vai daudzi ir pārbaudījuši, pie cik grādiem sāk vārīties ūdens, piemēram.
Kritiskam jābūt viedokļa saņēmējam, nevis paudējam. - Atbildēt
- 3.8.09 12:46 #
-
Nu skolaa maaca ka vielas/maisijuma virshanas temperatuura ir atkariga no spiediena. Tb iemaaca pashu source/core.
Bet peerkot videomagji ja vien neesi elektronikas inzhinieris un veikala ir piejamas visas magja sheemas - fig noteiksi labs vai nee.
Dziivot ar domu ka visi tevi grib appist un iesmeereet suudu ar laiku patieshaam
kljuust nogurdinoshi un besiigi. - Atbildēt
- 3.8.09 12:55 #
-
Man skolā parūdens vārīšanās temperatūru mācīja jau dabasmācībā kādā no mazajām klasītēm. Par to appišanu grūti teikt - TV reklāmās, piemēram, stāsta, ka veļas pulverim ir inteliģentas molekulas, kas, protams, ir muļķības, tak drēbes ar tā pulvera palīdzību izmazgāt var.
- Atbildēt
- 3.8.09 13:33 #
-
Tieshi shaada tupa dirshan reklaamaas par 'inteligjentajam molekulam' rada labu augsni lai veelaak iesmeretu visadu citu meliigu informaaciju. (Un diezvai maajsaimnieces paarbaudiis to ka shiis 'inteligjentaas molekulas' kas breiko proteinus un cukurus peecaak nonaakot no izmazgatajam dreebeem uz mitras aadas, turpina savu dirty work, to jau reklaamaa neteiks)
Tas pats ar shampuuniem - "padara matus veselaakus", cik average maajsaimnieces zin ka mats ir dead? Un ka ja ir sudigi mati jaarisina probleema jau mata folikulaa nevis tajaa daljaa kura ir aarpus galvas, jo viss kas ir aarpus ir beigts un nekaada "baroshana" tur nevar notikt. Var tikai "aizliimeet" bojaajumus lai mats izskataas "tipa vesels un spiidiigs utt". Viss reklamschiku bizness ir balstiits uz meliem. - Atbildēt
- 3.8.09 13:45 #
-
Protams. Visa mūsdienu ekonomiskā un politiskā sistēma ir balstīta uz meliem. Tālab jau mēģināju norādīt, ka internets itin ne ar ko nav nedz labāks, nedz sliktāks. Un, ka mainīt ideoloģiju nav iespējams tik šaurā aspektā.
Citiem vārdiem - nav iespējama sabiedrība, kurā visi ir negodīgi, tikai ārsti ir godīgi, piemēram. - Atbildēt
- 3.8.09 13:49 #
-
nuu, par uz meliem balstīto businesu i beg to differ. kā nu tur bernbahs savulaik postulēja - good advertising will make a bad product fail faster.
- Atbildēt
- 3.8.09 14:01 #
-
te sāc runāt par tādu ilgtermiņu, ka sāk pazust jēga. jā, 100 gadu laikā "gudrie veļas pulveri" būs failed product. bet līdz tam, būs pietiekami daudz miljardus nopelnījuši, un būs jau nākamie N produkti, kuriem "advertise/wait to fail" cikls tikai sākas.
pats Polis citē Linkolnu, "you cannot fool all the people all the time", bet ko tas saka par tiem no mums, kurus nepiemuļķo, bet caur savu bezdarbību vai klusēšanu, mēs ļaujam piemuļķot tos pārējos un iegūt profit$$$ ?
agrāk varbūt ilgtermiņa prognoze bija ka visi ir gudri, un otrreiz vairs nepiemuļķosi, bet šobrīd tas ir pārvērties: pat piemuļķojot dažus, dažreiz, var gūt milzīgu peļņu, un attīstīt savu neētisko biznesu līdz pat debesīm.. (spam bizness, piemēram)
nemaz nevajag visus apšmaukt, tas nav mērķis un nav jēga. dažus, vienu no 100, vienu no 1000, un dažreiz, un profit$$$ garantēts. - Atbildēt
- 4.8.09 00:56 #
-
te būtu jārunā par reālkapitālismu (pēc reālpolitikas parauga) - left wing propogandu esi skatījies?
- Atbildēt
- 3.8.09 12:35 #
-
Nav taisnība. Ikviens profesionāls pārdevējs pateiks, ka pārdot tādu preci vai pakalpojumu(vai izplatīt informāciju), kura labajām īpašībām un nepieciešamībai tici, ir daudz ērtāk un patīkamāk, nekā mēģināt kādam nogrūst kaut kādu sūdu.
- Atbildēt
- 3.8.09 12:59 #
-
VIEDOKLIS, pa manam, vispār nevar būt objektīvs, tāpēc jau tas ir viedoklis. Objektīvi var būt fakti - tb, ja blogeris apraksta kārtējo gadžetu, tad viņš objektīvi var ziņot, ka gadžetam ir tik un tik funkcijas, pieejams tādā un tādā krāsā, sinhronizējams ar tādiem un šitādiem citiem gadžetiem u.tml. Tiklīdz lieta nonāk līdz tādiem parametriem kā ērti/smuki/parocīgi, tā tas ir viņa subjektīvais viedoklis, vienalga, pirkts vai nepirkts. Protams, ja viedoklis būs "pirkts", tad gadžets tiks slavēts no panckām ārā, bet tikpat labi arī gadījumā, kad slavas dziesmas nākušas no blogera kristālskaidrās sirds, es varu to gadžetu nopirkt un secināt, ka man nepatīk, nav ērti un nav arī smuki.
- Atbildēt
- 3.8.09 13:15 #
-
bija materiāls nesen, bet tagad nevaru atrast: ka gadžeti tagad ir optimizēti uz "veikala" experience, ka review ir baigi krutie, veikalā viss izskatās čiki, ieliek visiem konkurentiem, utt....
bet tu viņu atved mājās, sāc lietot, un esi neapmierināts. jo baigais sūds īstenībā. un tā ir melošana/krāpšana, jo tev iesmērē kautko, kas tev īstenībā nav vajadzīgs - radot nepatiesu priekšstatu par kautko.
un trakākais ka no 100 produktiem viens ir īstenībā labs, izstrādāts ētiski, lietošanā parocīgs un derīgs, bet viņu nevar atrast, jo tas noslīkst bļaušanas jūrā, kur cenšas savu kapeiciņu nopelnīt visi krāpniecīgie konkurenti. bet cerība paliek, ka kautkā izdosies atrakt to vienu, kas ir samaksātās naudas vērts. un tā viss griežas.
visvieglāk nopelnīt ir kautko noklusējot, nepasakot, pasakot ne līdz galam, vai arī sagrozot informāciju. kādam tas ir easy money, bet maksājam mēs visi, un ļoti dārgi. - Atbildēt
- 3.8.09 13:22 #
-
Nu ne gluži easy money, jo vislaik vajag jaunus "mārketinga" paņēmienus izdomāt ;)
- Atbildēt
- 3.8.09 15:03 #
-
A par ko tieši ir skandāls? Kur var izlasīt to sadirsto materiālu / nopirkto viedokli?
- Atbildēt
- 3.8.09 15:16 #
-
kāds skandāls? es vnk spriežu par ideoloģiju un attaisnojumiem, ko tāds nopirkts blogeris sev izdomātu, kā arī par to ka pietiek, tas ir strupceļš.
- Atbildēt
- 4.8.09 00:19 #
-
Ētika internetā, tāpat kā sadzīvē ir gaužām kuteklīgs jautājums. Arī Stendzinieks kādā intervijā, šķiet, žurnālam "Klubs" skaidrojās un teicās, ka viņš redzot nākotni, kurā uz cilvēku vairs nedarbosies parastas reklāmas, ka cilvēks būs jāpārsteidz, būs jāizgudro kaut kas jauns, kaut kas inovatīvs, kur ielikt to mazo simboliņu, kur viņu paspēt, kur viņu nomaskēt tā.., ka tikai zemapziņā viņš tev uzpeld un tad top redzams apziņā tik pēc pāris dienām. Dažādi sponsorēšanas projekti ir tikai viens no daudzajiem veidiem kā inovatīvi var pieiet pie patērētāja. Bet turpinot par internetu, tad man ir jāatzīst, ka cilvēki nebūt nezina, ka viņus krāpj, viņi, lielākoties, to pat nenojauš. Ir tie, kas patiešām zin tās shēmas, zin tos mehānismus un patiešām pretojās, bet esmu pārliecināts, ka sabiedrība nebūt neattīstās vienmērīgi un tas, kas vienam tīnim varbūt šodien liksies garlaicīgi, citam pēc gadiem diviem var likties Wouw un Wiiiii. Pūlis nebūt nav viendimensionāls vektors, kas virzās uz punktu "attīstība". Es arī neticu, ka tuvākajā desmitgadē internets pārvērtīsies par kaut kādu izgāztuvi, kur visi kaut ko reklamēs un visi kaut ko tirgos, pārdos. Būs daži, kas tirgos savu viedokli, tāpat kā eskortmeitene tirgo savu ķermeni, tas ir neizbēgami. Kapitālisms nedomā par cilvēku kā būtni ar vērtību sistēmu, kuras virsotnē varētu būt kaut kas saistībā ar "ētiku"... kapitālisms domā par naudu, un to visi arī grib nopelnīt. Vienmēr būs tādi kā tu un vienmēr būs tādi, kuri aizstāvēs savu eksistenci ar pastāvošo kapitālisma sistēmu, kurā.., lai cik nožēlojami tas neizklausītos, ir jāpelna. Savā būtībā jau visi ir hipokrāti, pat tu un viennozīmīgi arī es.
- Atbildēt
- 4.8.09 13:24 #
-
Varbūt tā ir mana valodnieciskā nesaprašana, bet vienmēr ir šķitis, ka vārds hipokrāts ir tomēr ar mazliet citu nokrāsu. Hipokrāts - cilvēks, kas uz sevi attiecina vienus noteikumus, bet uz citiem atļaujas attiecināt pilnīgi citus noteikumus, citus likumus.
- Atbildēt
- 4.8.09 13:27 #
-
tavs stulbums ir vnk neattaisnojams.
http://wapedia.mobi/lv/Hipokrāts - Atbildēt
- 4.8.09 13:33 #
-
Mēs runājam par atšķirīgām lietām. Tu runā par medicīniisko šī vārda interpretāciju.
- Atbildēt
- 4.8.09 13:31 #
-
Tā ir valodnieciska nesaprašana. Hipokrāts ir Ἱπποκράτης, hypocrisy, ko tu esi aizņēmies/-usies no angļu valodas, ir ὑπόκρισις. Ja tu gribētu šo grieķu vārdu izmantot latviešu valodā, būtu jāsaka "visi ir hipokrīti".
- Atbildēt
- 4.8.09 13:36 #
-
Bet visi šie vārdi ar ir negatīvu nokrāsu. Hipokrīts (atvainojos par savu nezināšanu... kauns man) tomer ir relatīvi neitrālāks vārds, kas var apzīmēt cilvēka dabu arī visai neitrālā veidolā
- Atbildēt