man baigi nav ilūziju,ka es šai zemē ko tādu piedzīvošu.

bet pie mums jau tāds stils - ienīst un apriet visus,kas kaut nedaudz no pašiem atšķiras.

protams,ar katru gadu ir arvien vairāk vietas, un normālas, ne ūķi, kur es varu aiziet paēst/iedzert vīnu ar visu lopu, tas priecē, bet tikko iesaistās kādā šādā diskusijā, tā gribas iet un kārties.

ja nav lauku māju ar plašiem dārziem, ta lai netur tos suņus, nu, ko viņiem te pilsētā redzēt, saimnieku, kas atskrien uz čurāšanas laiku ar mapēm mājā un pačurinā vērmaņdārzā,hallo

āmen

++++

Par sabiedrību kā tādu ir neliela nianse. Jeb kā sak' velns detaļās. Ir vairākas "valodas" kurās sabiedrība runā un attiecīgi domā. Viena valoda ģimenē, kur bērns pieaug, saņemot ar valodu tēva, mātes, dzimtas mīlestību. Otra valoda ir § valoda iz noteikumiem tiesībām un līgumiem. Kamēr sapratu, ka ar birokrātiem nedrīkst runāt tanī pašā valodā, ko lieto ģimenē... nu ja. Bēdīgais un aizdomīgais notiek tad, ja ģimenē un sabiedrībā sāk lietot šo otru ordnung valodu. Tad arī skaldās labāk.

(Reply to this) (Thread)

Cik patīkami izlasīt šo komentāru, aujot kājas un taisoties uz VID-u :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nekur neatzīsti savu vainu, un turi kājas siltas!

(Reply to this) (Parent)

francijā arī suņi ir visur - iet frizētavās, veikalos, boksera škirnes suns pat aptiekā bija, nemaz nerunājot par kafejnīcām

Jā.

paldies. kā balzāms uz sirds.

Ābolītī.

Problēma ir tajā, ka daļa sabiedrības atsakās atzīt elementāras lietas - to, ka suns ir suns, nevis cilvēks.