| |
[Feb. 12th, 2026|09:33 pm] |
Lai līdzsvarotu sevī iņ un pjaņ, pēc datorkursiem adīju zeķi.
Joprojām kaut kur atlikušā saprāta nostūros kaut kas pārmetoši purpina - Tu neesi normāla sieva un māte. Nomierinies, vāri zupu un adi zeķi! Pietiek pa pasauli ālēties! Un vispār tu tam esi par stulbu un vāju.
Bet tas jau sen ir zināms, ka man viss sanāk labāk, ja par spīti un lai pierādītu. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2026|12:46 pm] |
|
LASI.LV Rīgas satiksme paaugstina pieļaujamo reibuma pakāpi šoferiem līdz 0,5 promillēm. Kāds uzņēmuma darbinieks paudis, ka prasību mīkstināšana notikusi šoferu trūkuma dēļ. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2026|12:11 pm] |
Iztērēju miljons naudas, labojot zobus. Zobus nevajag plēst un traumēt.
Zobārste sasmējās, kad teicu, ka 30+ stundu dzemdības ir izturamākas par zobu labošanu.
Bet nu, labs ir labs, kas beidzies - vēl gan laikam pāris dienas būs jutīgi, bet pēc tam jau varēs atkal sākt dzīvot.
Gribas tikai skriet un slēpot. |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2026|09:26 am] |
|
Janvāris bija neticami sūdĩgs, bet man nav spēka to aprakstīt |
|
|
| |
[Feb. 10th, 2026|12:37 pm] |
šodien pirmoreiz dzīvē apmeklēju narkologu (darbam nepieciešams)
man agrāk likās, ka narkologs pats ir kaut kāds narkomāns
bet nē, tāds solīds kungs ap gadiem 50
teicams uzvalka ansamblis
nezkāpēc manī tas izraisīja vēl lielākas aizdomas |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2026|10:05 pm] |
Meklēju vikipēdijā, kas tāds rakstnieks Džims Kjelgārds un kā rakstās viņa uzvārds. Pirmais, ko ieraudzīju:
"Jim's father, Carroll W. Kjelgaard, was a physician, happily married with five sons and one daughter. Kjelgaard was the fourth oldest. He and his siblings lived on a seven hundred and fifty acre farm in the Allegheny Mountains of Pennsylvania during his childhood. It was the outdoors which provided a playground for all the children." Sāku domāt, kam ar tevi jānotiek, lai tavā vikipēdijas šķirklī būtu rakstīts, ka tavs tēvs ir bijis laimīgi precējies. Džims Kjelgārds ir sarakstījis vairāk kā 40 romānu pusaudžiem. Pārsvarā - par suņiem un meža zvēriem. Un tad pēkšņi:
"After suffering for several years from chronic pain and depression in 1959 Kjelgaard committed suicide at the age of 48."
Te vienīgā zināmā viņa fotogrāfija:
 |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2026|12:45 pm] |
|
kas man likās ļ. mīlīgi karnevālā – mūsu backsteidžā bija vairāki tādi cilvēki kā es, kuri pirms seta vilka nost siltās apenes zem biksēm
un vēl mums bija ļ. ļ. mīlīga publika |
|
|
| |
[Feb. 8th, 2026|07:02 pm] |
Maijas Brasserie uz Nometņu/Slokas stūra un Vecajo kults Smiļğa muzejā |
|
|
| |
[Feb. 8th, 2026|06:28 pm] |
Kā es šodien vēl prokrastinēju - skatījos video no čenelinga projekta Kasiopeja (es ar to nelielos, tāpēc pastāstu tikai Cibā)
 |
|
|
| |
[Feb. 6th, 2026|08:50 am] |
|
Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks." |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2026|10:14 am] |
|
Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen." |
|
|
| |
[Feb. 4th, 2026|12:35 pm] |
|
LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24% |
|
|
| |
[Feb. 4th, 2026|08:45 am] |
šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā. |
|
|
| |
[Feb. 2nd, 2026|03:00 pm] |
|
Redzēju sekojošo: Origo stacijā pie kāpnēm uz peronu jauns puisis atvadījās no vēl jaunākas meitenes, cieši apskaujot un noskūpstot, iekāpa vilcienā uz Tukumu, pēc minūtēm piecpadsmit izkāpj kaut kur Imantā un uz perona cieši apskauj tieši tādu pašu meiteni, kas viņu tur sagaida. Vai nu puisim romāns ar dvīņu māsām, vai arī man gļuks matricā. Gļuks vai gličs, es vienmēr jaucu? |
|
|
| |
[Feb. 2nd, 2026|12:16 pm] |
|
Kā jūs šogad atzīmēsiet Starptautisko Mitrāju dienu? |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2026|06:02 pm] |
|
Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta? |
|
|