|
Thu, Sep. 22nd, 2016, 11:15 am
Par konditoreju runājot, jūs zinājāt, ka prjaņikiem nav jābūt akmenscietiem, bet tajos var tīri normāli iekost cilvēks bez hidraulikas žokļos? Manā vētrainajā bērnībā (PSRS, uzvarējušamais sociālisms un piecgade trijos gados) es grauzu viskautko, nekādas stiklenes vai cukurgraudi man nelikās par cietu, bet prjaņiki bija Izaicinājums. Atceros, bija atsevišķi eksemplāri, kurus es ar nopūtu noliku nost, jo...nu...nevar tajā objektā iekost. Pat ne kripatiņu nevar noskrubināt. Droši vien, ka padomju prjaņiki bija gatavoti bez tām sātaniskajām E-vil piedevām, bet pa taisno no tīra ģipša, kurš, gods, kam gods, nav ne konservants, ne irdinātājs, ne krāsviela, ne emulgators, ne garšas pastiprinātājs, kaloriju tajā nav un tauki pa nullēm. Diētisks līdz beidzamam. Thu, Sep. 22nd, 2016, 11:27 am tipa75
Jā! Viņi neatmaiga pat tējā mērcēti, tikai viskārta pārvērtās pļurā. Thu, Sep. 22nd, 2016, 11:33 am sirdna
cements, konkrēts cements.
es no tādiem prjaņikiem tikai glazūru nolaizīju. Thu, Sep. 22nd, 2016, 11:32 am divi_g
Toties ar viņiem varēja apgūt pamatiemaņas darbā ar āmuru, kaltu, skrūvspīlēm un vīli! :) Thu, Sep. 22nd, 2016, 11:32 am sirdna
man ir neskaidras atmiņas, kā es vienu apstrādāju ar vīli. Thu, Sep. 22nd, 2016, 02:34 pm ex_silentio
Amatieri nožēlojamie! Tehnoloģija bija šāda - Apmēram pa viduci tam prjaņikam bija jāuzliek nazis un tad ar vienu badaina izmisuma pilnu sitienu jāievelk pa viņu ar gaļas āmurīti. Un tad šīs pusītes - tējā iekšā! Pēc brīža bija patērējams. Cits stāsts par brāzienu no mammas par sapi*tu gaļas āmurīti un kļejonku.. Thu, Sep. 22nd, 2016, 11:38 am romija
Bija versija, ka pranjiki toreiz nokļuva uz letes tikai tad, kad bija beigušies visi iespējamie patērēšanas termiņi. Zinkā, toreiz tak vajadzēja pārtikas rezerves kara gadījumam, jo daudzi vēlējās progresīvajai valstij uzbrukt.:)) Vizmaz man šī versija šķiet ticama. Thu, Sep. 22nd, 2016, 04:45 pm biezpientaure
tai nestundai glabāja konservus, kurus ik pa laikam, termiņam tuvojoties beigām mainīja - jaunos no rūpnīcas uz pazemes glabātuvēm, vecos - uz veikaliem.
vismaz tā runāja. Thu, Sep. 22nd, 2016, 05:38 pm romija
jā! ar konserviem tas pats. nu bet ja padomā loģiski. badmiru valstī, kur viss uz taloniem, pēkšņi prjaņiki betoncieti, konserviem pēdējā stundiņa, jo tos neviens neizpirka svaigus? :DD Thu, Sep. 22nd, 2016, 11:52 am vilibaldis
hmm, cik atminos mūsu ciema veikalā prjaņiki bija visnotaļ sagremojams produkts ar kaut kādu piparmētrām līdzīgi garšojošu glazūru pa virsu. akmens cieti šamējie kļuva, kad netīši aizkrita aiz gultas gala un aizmirsās. Thu, Sep. 22nd, 2016, 11:57 am bikini_kill
atceros, kad pirmo reizi pagaršoju mīkstos prjaņikus. jau sasprindzināju žokli, tūlīt būs cements, tūlīt, tūlīt...mīksts?! Thu, Sep. 22nd, 2016, 11:58 am ninona
Man mūsdienās bija vilšanās, nopērkot šerbetu ar zemesriekstiem un konstatējot, ka tas ir MĪKSTS! No agrās bērnības atceros bezdievīgi cietu.
jā! Un vēl bija tādas konfektes - brūnas, četrkantīgas un ar zemesriekstiem. Neiespējami nokost, tikai apsūkāt.
pareizi! Thu, Sep. 22nd, 2016, 12:24 pm lennay
Fui, cik riebīgi. Thu, Sep. 22nd, 2016, 12:49 pm junona
Nē, mēs nezinājām, ka prjaņikiem nav jābūt cietiem. Mēs arī nezinājām, ka īrisa konfektēm ir jābūt mīkstām un vafelēm - kraukšķīgām. Thu, Sep. 22nd, 2016, 01:00 pm sirdna
un piena tetrapakām nav jābūt caurām, un veļas pulvera kārbām arī ne. Thu, Sep. 22nd, 2016, 02:11 pm iokaste
pareizi - īrisi plīsa ar asām malām kā stikls Thu, Sep. 22nd, 2016, 02:57 pm ex_silentio
Par vafelēm gan - tu zaimo! Tādas kā tolaik bija vafeles vai vafeļu tortes - mēs vairs neredzēsim /šņuk-šņuk/ Thu, Sep. 22nd, 2016, 06:43 pm bozena
Prjaņiki. Vienmēr viņi riebušies. Manu bērnu omīte viņus sauc par Salkanajiem Krievu Kukuleļiem. :) Thu, Sep. 22nd, 2016, 09:40 pm kuminjsh
Acīmredzot Pratčets, radot rūķu maizi, būs iedvesmojies ne vien no Dinānas cepumiem, bet būs kādreiz ticis arī pie prjaņika! Es atceros, ka vienīgais mazliet nograužamais bija glazūra, pēc tam tie prjaņiki tika atdoti sunim, kas tad nodarbinājās augām dienām. |